Tik brangs asaris pirmoreiz mūžā!

2018. gada 10. aprīlis 00:00

430

Andris Gailītis no Kokneses novada Bormaņiem 5. aprīlī no Lobes ezera āliņģa izvilka
1,700 kilogramu smagu un 48 centimetrus garu asari — pirmoreiz tik lielu savā mūžā.

Pusezers vienos caurumos
“Apmēram puse Lobes ezera ir vienos caurums — te makšķerē daudzi, un tagad, pavasarī, āliņģi vairs neaizsalst, līdz ar to jauns vairs nav jāurbj,” stāsta Andris Gailītis. “Aizgāju līdz pusezeram, noskatīju āliņģi un sāku makšķerēt. Asari noķēru ar šķērsbļitku. Sākumā šķita, ka pieķērusies līdaka. Tā kā āliņģa atvere bija par mazu, asari izvilku ar roku. Nosvēru ar elektroniskajiem svariem, nomērīju. Tik brangs gadījās pirmoreiz mūžā, taču naktī tas par 20 gramiem “novājēja”. Tik lielus asarus parasti nevar izvilkt, viņi noraujas no āķa. Noķēru arī pāris mazu asarīšu.”
Tomēr Lobes ezera ledus kļūst arvien nedrošāks — jau pēcpusdienā tas sācis zem kājām locīties un čaukstēt, tādēļ makšķernieki posušies uz krastu. Kārtīgiem makšķerniekiem gan baiļu neesot.
Divās dienās
50 kilogrami raudu
Andris Gailītis makšķerē kopš bērnības, mācījies no paša pieredzes un uzklausot citu padomus. Tas ir vaļasprieks, kuram patīk nodoties no visas sirds. Nedēļu pirms asara loma viņš ar draugiem makšķerējis Peipusa ezerā, un arī tur veicies labi — divās dienās no viena āliņģa izvilcis ap 50 kilogramiem raudu: pirmajā dienā — 35 kilogramus, otrajā dienā — 17 kilogramus. Mazākās raudas bija ap 150 gramu, lielākās — ap 400 gramu smagas. Uz āķa licis baltos kāpurus un motiļus — sarkanus trīsuļodu kāpurus.
“Zivju Peipusā daudz, ja izdodas izurbt āliņģi vietā, kur zem tā ir bars zivju, tik sēdi un velc!” stāsta makšķernieks. “Tādu daudzumu paši nevaram apēst, tādēļ prieks arī kaimiņiem un kaķiem. Citiem zivs baltā gaļa garšo labāk nekā cūku un liellopu gaļa, tā ir arī veselīgāka.”
Arī igauņi paši aktīvi makšķerē Peipusa ezerā, pa ledu tajā braucot 10 — 15 kilometrus tālu un līdzi par maksu paņemot arī latviešu makšķerniekus. Igauņi izmanto gan automašīnas, gan sniega motociklus, pie kuriem piesietas kamanas. “Līdz Peipusa ezeram no mājām jābrauc 340 kilometri. Ja tik tālu braukts, tad uz ledus jāsēž vismaz divas dienas! Igauņi nodrošina arī gultasvietas nakšņošanai,” teic Andris Gailītis.
Peipusa raudas vāra eļļā
Zivju zupu Andra mājās parasti nevārot, jo visgaršīgākā tā izdodas dabā, piemēram, kā tas bijis pie Rušona ezera, kad tajā izvilktās zivis vārītas ezera ūdenī. “No raudām taisām kotletes, bet asari visgaršīgākie ir vārīti eļļā,” stāsta makšķernieks un padalās ar ģimenē iecienīto recepti, kura ir populāra Peipusa raudu ķērāju vidū. “Raudas notīrām, nogriežam spuras, galvu, veselas liekam sautējamajā katlā jeb pīlē un starp kārtām beram uz rupjās rīves sarīvētus burkānus. Peipusā parasti lielākoties izdodas noķert “standartraudas” — ap 200 gramu smagas. Pievienojam sāli, piparus, lauru lapas, divas ēdamkarotes etiķa esences, lai asakas būtu mīkstas. Pārlejam ar eļļu apmēram līdz pusei pīles augstuma, ja būs vairāk, vāroties eļļa trauka malām ies pāri. Elektriskajā cepeškrāsnī vārām apmēram divarpus — trīs stundas. Iznāk ļoti garšīgi! Vēl garšīgāk ir, ja raudas pirms tam apcep pannā. Varētu tā vārīt arī Daugavas raudas, taču tur tik daudz zivju nevar noķert.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Tik brangs asaris pirmoreiz mūžā!

Kategorijas