Vēsture ļauj ieskatīties nākotnē

2018. gada 10. aprīlis 00:00

398

Jaunjelgavas vidusskolā notika jau trešais erudīcijas konkurss "Interesanti man kā kā vēsturniecei/-kam”. Tajā piedalījās
6. — 7., 8. — 9. un 10. — 11. klases skolēni no Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novada. Kopumā 88 skolēni trīs vecuma grupās pārstāvēja astoņas izglītības iestādes.

Jāpazīst Inese Galante un murds
Konkursa koordinators Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas vēstures skolotājs Edgars Bērziņš stāsta, ka tā ir Aizkraukles sadarbības novadu metodiskās apvienības organizēta zināšanu un erudīcijas pārbaude, kuru rīko jau trešo gadu aprīļa pirmajā nedēļā. Tā mērķis ir veicināt skolēnu interesi par Latvijas vēstures jautājumiem.
Šī gada tēma pamatskolas 6. — 7. klases grupā bija “Darbs un darbarīki laiku laikos Latvijas teritorijā”. “Latvijas valsts svētki un atceres dienas” bija 8. — 9. klases tēma. Vidusskolēniem vajadzēja orientēties tēmā “Nauda Latvijas teritorijā laiku laikos”. Papildu uzdevumi bija komandu kapteiņiem un īpašs uzdevums visām komandām par tēmu “Latvijai — 100”. Konkursa uzdevumus veidoja visu dalībnieku skolu vēstures skolotāji. Katrai komandai tika doti seši uzdevumi, kā arī viens tās kapteinim. Katrā uzdevumā vairāki apakšpunkti. Jautājumos aptverts plašs notikumu, faktu, personu loks, kā arī kultūra, literatūra. Lai arī konkurss ir vēstures novirziena, uzdevumos daudzi jautājumi bija saistīti ar mūsdienām, piemēram, pazīt sabiedrībā populārus cilvēkus.
Katrā komandā bija četri dalībnieki, un viens no nosacījumiem, konkursu sākot, bija elektronisko līdzekļu, piemēram, telefona, izmantošanas aizliegums. Ja to pamanītu kādai no komandām, tas nozīmētu diskvalifikāciju.
Trīs stundu laikā, kamēr jaunieši iedziļinājās uzdevumos, bija laiks aprunāties ar skolotājiem. Bebru pamatskolas vēstures skolotāja Ieva Puniņa atzīst, ka šogad uzdevumi esot grūtāki nekā pērn. Viņa arī stāsta, ka jauniešiem interese par vēsturi nav tikai senu faktu zināšana. “Tā ir interese par šodienas dzīvi,” viņa saka. “Jaunieši seko līdzi tam, kas šobrīd notiek Krievijā, ko dara ASV prezidents Donalds Tramps, un jautājumus par šīm tēmām uzdod visbiežāk tieši vēstures stundās. Pieredze rāda, ka ģimenēs šos jautājumus bieži vien nepārrunā vai arī viedoklis ir ļoti radikāls, vienpusējs. Tā nesen septītās klases skolēni stundas laikā sāka diskusiju par Krievijas īstenoto militāro raķešu izmēģinājumu netālu no Latvijas robežas.
Vēstures skolotājs Edgars Bērziņš teic, ka uzdevumi veidoti tā, lai skolēniem būtu mazāk iespēju improvizēt ar atbildēm. Savukārt par vēstures stundām skolā un skolotāja uzdevumu tajās Edgars Bērziņš uzskata, ka pedagoga uzdevums nav tikai izklāstīt vēstures notikumus, sakārtojot tos uz laika ass, bet gan likt bērniem domāt, analizēt. Konkursa laikā skolotāju uzdevums bija kontrolēšana un konsultēšana, vēlāk — uzdevumu labošana.
Noder personīgā pieredze
Arnis Māskis no Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas, jautāts par saviem motīviem piedalīties konkursā un interesi par vēsturi, stāsta, ka tam iemesls ir personīgā pieredze. Bērnībā sarunas ar vectēvu, kurš ļoti daudz laika veltīja viņam, stāstīja par savām jaunības gaitām, dienējot zemūdens dienestā un apbraukājot vai visu pasauli. Bija ļoti zinošs, daudz lasīja. “Viņš mani burtiski ievilka vēsturē,” saka Arnis. “Vēstures mācība man palīdz loģiski spriest par notikumiem.” Par konkursa uzdevumiem viņš teic, ka bija gan grūtāki, gan tādi, kurus varēja atrisināt ar izslēgšanas metodi.
Elza Ivanova no Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas stāsta, ka konkursā piedāvāja piedalīties vēstures skolotāja Lija Saldovere. Tam par pamatu kalpojis labais vērtējums vēstures kontroldarbā. Interese par vēsturi viņai vairāk saistās ar interesantiem faktiem, tajā skaitā par lasīto grāmatās, redzēto filmās.
Daudzeses pamatskolas skolniece Laura Caunīte teic, ka piedalīties konkursā ieteikusi vēstures skolotāja Inese Mireka. Šī ir arī iespēja pamainīt ierasto skolas vidi. Savu nākotni, profesiju viņa gan neplānojot saistīt ar vēsturi, tuvāka ir māksla. Par vēstures stundām Laura saka: “Tas ir laiks, kad var atpūsties, izrunāties ar skolotāju par dažādām tēmām. Tās ir vieglākās un vienas no interesantākajām stundām.” Laura šajā konkursā jūtas spēcīga jautājumos par senajiem darbarīkiem, jo laukos, mājās, saglabājies daudz šādu rīku — vēstures liecinieku, un Lauras vecāki gan stāstījuši, gan rādījuši to lietojumu. Vēstures zināšanas kopumā viņai dod priekšstatu par to, kas bijis, kā arī ļauj secināt, kas un kā varētu būt nākotnē. ◆

Uzvarētāji

Jaunāko pamatskolas klašu grupā
Pirmā vieta Aizkraukles novada vidusskolas komandai “Big-Ben”. Skolēnu vēstures skolotāja ir Monika Vološčuka.
8. — 9. klases grupā
Visvairāk punktu ieguva Daudzeses pamatskolas komanda “Leģions”. Viņus konkursam gatavoja skolotāja Inese Mireka.
Vidusskolas klašu grupā
Gudrākie un erudītākie vēstures jautājumos aizkrauklieši — novada vidusskolas skolotājas Dainas Tautvidas apmācītā komanda “ABLV”.
Uzvarētājiem pasākuma organizatori pasniedza diplomu un Skrīveru pārtikas kombināta saldās balvas.

Staburags.lv ARHĪVS

Vēsture ļauj ieskatīties nākotnē

Kategorijas