Kapos nocirstie ozoli kļūst par malku

2018. gada 6. aprīlis 00:00

502

Laikraksta “Staburags” redakcijā vērsās lasītājs (vārds, uzvārds zināms — aut.), kurš, esot Daudzeses pagasta kapos pie baznīcas, ievēroja, ka nocirsti vareni ozoli: viens — bez ārējām vai iekšējām bojājumu pazīmēm. Citi lielie koki, šķietami ārēji veseli, atzīmēti nociršanai. Lasītājs ir neizpratnē — kādēļ nocirsti lieli ozoli, un kurš pieņem šādu lēmumu?

Lasītājam ir mežsaimnieka izglītība, tieši šīs zināšanas ļāvušas novērtēt kokus. “Kādēļ cērt kokus, kuri ir vērtīgi un nav bojāti, savukārt mazvērtīgos un bojātos atstāj? Nozāģēti divi ozoli, no kuriem viens bija pilnīgi vesels. Tajā pašā laikā mazvērtīgās apses un ceļā uz kapiem nokaltusī priede atstāsta! Ja izzāģētu mazvērtīgos kokus, ozoliem būtu vairāk gaismas un tie varētu turpināt augt. Ievēroju, ka uz vairākiem lieliem kokiem piestiprinātas zīmītes, kas liecina, ka tie tiks nozāģēti. Ārēji nekādus bojājumus nesaskatīju. Kāpēc Daudzeses kapos tiek cirsti koki, ja pērn to jau darīja? Vai tiešām gada laikā tie sabojājušies? Ja tie ir uzskatāmi par apdraudējumu, tad kurš speciālists devis šādu atzinumu? Ir noteikumi par koku ciršanu ārpus meža, tie paredz, ka izciršanu kontrolē pašvaldība,’’ vaicā lasītājs. Viņš uztraucas arī par to, vai nozāģētie ozoli nekvalificējas dižkoka statusam. Dižkoku nosaka pēc apkārtmēra vai augstuma kritērijiem, katrai sugai tie ir citādāki. Ozols uzskatāms par dižkoku, ja tā apkārtmērs ir četri metri vai augstums 32 metri. Kāds apkārtmērs bija kapos nozāģētajam veselajam ozolam?”
Latvijā ir savdabīga situācija
Lai skaidrotu situāciju, sazinājāmies ar Jaunjelgavas novada domes izpilddirektoru Uldi Albiņu. “Jaunjelgavas novada domē ir koku ciršanas komisija trīs cilvēku sastāvā, tajā darbojos es, dārzniece Inese Rupenheite un domes deputāts Gatis Gūtmanis. Komisijas pārstāvji izvērtē ciršanai izraudzītos kokus — vai tie rada apdraudējumu, vai tas ir bojāts.
Domstarpību vai neskaidrību gadījumā tiek pieaicināts konsultants no malas. Pašvaldības īpašumos ir koki, kuru sliktais izskats redzams ar neapbruņotu aci, piemēram, ja tas nokaltis. Šādos gadījumos kapu pārzinis ir tiesīgs un kompetents novērtēt situāciju un pieņemt lēmumu par nozāģēšanu. Ik gadu novadā nepieciešams likvidēt kādu nokaltušu vai apdraudējumu radošu koku, piemēram, kura zari pinas elektrības vados. Par daudziem gadījumiem mums ziņo iedzīvotāji. Iespēju robežās šos darbus veic pašvaldības darbinieki, izmantojot esošo tehniku, taču ir darbi, kuriem jāpiesaista speciālisti. Koku zāģēšanai kapos tiek nolīgti arboristi, darbs ir specifisks, jo krītot koks nedrīkst sabojāt pieminekļus, arī izvilkšanai no kapu teritorijas vajadzīga piemērota tehnika. Katru gadu arborista algošanai tiek atvēlēti aptuveni 5000 eiro. Šī summa ir mūsu kvota, tiek nozāģēts tik koku, cik šī summa atļauj. Darbus veic visā novadā — Jaunjelgavas pilsētā un piecos novada pagastos. Attiecīgā pagasta pārvalde, kurā tiek nozāģēts koks, noformē aktu, un kokmateriāls tiek nogādāts katlumājā. Reizēm pēc akta noformēšanas kokmateriālus atvēl sociālajam dienestam un piešķir maznodrošinātajiem. Lai nozāģētos kokus varētu izmantot citiem nolūkiem, piemēram, pārdot, būtu nepieciešams rīkot izsoli. To nosaka likums, pašvaldība tā vienkārši sev piederošu mantu pārdot nevar. Latvija ir unikāla valsts — kapus ierīko mežos, koki apdraud cilvēkus un var radīt bojājumus kapakmeņiem. Citās valstīs kapi ir klajumos,” par situāciju stāsta Uldis Albiņš.
Pārkāpumus nekonstatē
Daudzeses kapu pārzine laikrakstam “Staburags” teica, ka veselais ozols nozāģēts, jo radījis apdraudējumu. Tas audzis slīpi un stiprākā vējā varēja gāzties. Savulaik Daudzeses kapos lieli koki jau krituši, par laimi, cietušo nav bijis. Nozāģētajam veselajam ozolam līdz dižkoka statusam pietrūka aptuveni metra.
Situācijas skaidrojumu lūdzām arī Dabas aizsardzības pārvaldei. Irēna Skrinda, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā valsts vides inspektore, secināja, ka pārkāpumi nav konstatēti, pašvaldība savā teritorijā esošos kokus cērt saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Informācija par valsts aizsardzībā esošiem kokiem — dižkokiem, kuri ir sasnieguši Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” pielikumā norādītos izmērus, atrodama Valsts informācijas sistēmā “Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS”, taču jāņem vērā, ka ikviens koks, kas sasniedzis dižkoka apmērus, ir aizsargājams valsts nozīmes dabas piemineklis neatkarīgi no tā, vai tas ir reģistrēts Dabas datu pārvaldības sistēmā vai nav.
“Kopsavilkums par situāciju ir šāds — par koku ciršanu ārpus meža zemes, ja vien tie nav sasnieguši dižkoku apmērus, ir pilnībā atbildīga pašvaldība (izsniedz atļaujas, pieņem lēmumus, uzrauga utt.). Izvērtējot koku ciršanu ārpus meža zemes savā teritorijā, pašvaldībai jāņem vērā Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” un pašvaldības saistošo noteikumu prasības. Ja pašvaldība neievēro šīs vai citu normatīvo aktu prasības, katram ir tiesības informēt par šādiem gadījumiem pašvaldību darbību pārraugošo institūciju — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju,” informē Irēna Skrinda. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Kapos nocirstie ozoli kļūst par malku

Kategorijas