Jaunā realitāte — veģetatīvā distonija

2018. gada 4. aprīlis 00:00

Ikdienas leksikā bieži pieminam veģetatīvo distoniju, taču vai par to esam pietiekami informēti un zinoši? Cik nopietna ir šī saslimšana un kāpēc aizvien biežāk ārsti nosaka šo diagnozi? Par to, kāpēc būtiski ikdienā atjaunot psiholoģisko līdzsvaru un samazināt stresa un citu traucējošo faktoru ietekmi, stāsta farmaceite Ieva Zvagule.

“Diemžēl arvien biežāk stress, pārslodze, dažādi personīgie pārdzīvojumi un nepietiekamā atpūta rada paaugstinātu trauksmes līmeni un ar to saistītās veselības problēmas. Ir nopietni jāanalizē savs ķermenis un sajūtas, lai arī veģetatīvās distonijas pirmie simptomi ir izplatīti, tomēr vairāku to apvienojums var norādīt par nopietniem veģetatīvās sistēmas traucējumiem — nervu sistēmas saslimšanu,” norāda farmaceite Ieva Zvagule.
Kas tā ir?
Veģetatīvā distonija ir saistīta ar funkcionāliem organisma darbības traucējumiem — sindroms, kas ietver dažādas izcelsmes un izpausmes somatisko funkciju traucējumus. Galvas smadzeņu šūnu pārslodze automātiski pāriet uz muguras smadzenēm, bet no turienes pa veģetatīvajiem nerviem uz veģetatīvajiem mezgliem, kas izvietoti gar mugurkaulu. Veģetatīvo mezglu pārmērīga uzbudināšanās var izraisīt to darbības traucējumus. Veģetatīvās distonijas gadījumā tiek izmainīts muskuļu tonuss un, tā kā veģetatīvā nervu sistēma regulē arī visus iekšējos orgānus, tajā tiek iesaistītas praktiski visas sistēmas un orgāni neatkarīgi no mūsu gribas. Veģetatīvās distonijas gadījumā traucējumi var rasties vairākās sistēmās un orgānos vienlaicīgi, biežāk tieši sirds un asinsvadu sistēmas darbībā, bet patoloģiskas izmaiņas orgānos parasti netiek konstatētas.
Simptomi
Biežākie veģetatīvās distonijas simptomi ir galvassāpes, elpas trūkums, muguras sāpes, traucēta kuņģa un urīnpūšļa darbība, slikta dūša, reibonis, sievietēm — menstruālā cikla traucējumi. Fiziskās izjūtas nereti papildina panikas lēkmes — bailes nomirt vai sajukt prātā. Lai arī izjūtas ir ļoti reālas un nepatīkamas, šajā gadījumā simptomus rada nevis fiziska saslimšana, bet nervu sistēmas uzbudinājums.
Pacientiem mēdz novērot arī depresiju, nemieru, uzbudināmību, bieži ir arī seksuālas problēmas. Veģetatīvās distonijas pacienti jūtas noguruši vai var ciest no bezmiega.
Vienlaikus nav novērojami visi uzskaitītie simptomi, bet gan parasti divi līdz trīs:
spiedoša sajūta sirds apvidū, sirdsklauves;
drebuļi, svīšana;
paaugstināta ķermeņa temperatūra;
straujas asinsspiediena svārstības;
galvassāpes, reiboņi, slikta dūša;
spiedošas sajūtas kuņģa rajonā;
zarnu funkcionāli traucējumi;
koncentrēšanās traucējumi, pastiprināta uzbudināmība;
biežas garastāvokļa maiņas;
muskuļu spriedze, krampji, roku un kāju trīcēšana;
baiļu sajūta, bezmiegs;
raudulība un aizkaitināmība;
ātra nogurdināmība, vājums, fizisku un psihisku slodžu nepanesība.
Ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izraisa psiholoģiski faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par garīgas veselības traucējumu.
Biežākie cēloņi
tuvinieka zaudējums, nāve;
zema pašapziņa;
spriedze vai pārslodze darbā, mājās, attiecībās, arī skolā;
trauksmaina attieksme pret dzīvi;
pārspīlēta vēlme būt pirmajam, labākajam, censties visiem palīdzēt un izpatikt, arī kontrolēt;
nepietiekams laiks fiziskajai un garīgajai atpūtai — pārgurums.
Ārstēšana
Veģetatīvās distonijas diagnosticēšanas gadījumā ģimenes ārsts parasti izraksta nomierinošus līdzekļus un iesaka pacientam vērsties pēc palīdzības pie psihoterapeita vai psihologa.
Kā palīdzēt sev?
Farmaceite Ieva Zvagule norāda: “Ja simptomi nav pārāk izteikti un traucējoši, var mēģināt nomierināties, novērst domas un atpūsties — atslābināties. Te var palīdzēt garas pastaigas svaigā gaisā un regulāras fiziskās aktivitātes, tomēr, ja simptomi pastiprinās vai atkārtojas, noteikti ir jādodas pie ārsta. Ja simptomi ir izteikti, ārsts visbiežāk izrakstīs nomierinošus līdzekļus, taču svarīgākais būtu atjaunot psiholoģisko līdzsvaru un, ja nepieciešams, meklēt psihoterapeita vai psihologa palīdzību.” ◆

Nogurums var būt nopietnas slimības simptoms

Latvijas Miega apnojas speciālistu asociācija (LMASA) pievienojas Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīkotajai kampaņai pret nogurumu pie auto stūres “Apstājies, pirms atslēdzies!” un atzinīgi vērtē sākto sabiedrības informēšanu.
Juris Svaža, Latvijas Miega apnojas speciālistu asociācijas Prezidents

Atsaucoties uz publiski izskanējušo aicinājumu izglītot sabiedrību par noguruma cēloņiem un riskiem, LMASA vērš uzmanību, ka nogurums var būt arī nopietnas slimības — obstruktīvās miega apnojas (OMA) — simptoms!
OMA ir elpošanas traucējumi miegā. Miega apnojas smagām formām ir samērā uzkrītoša simptomātika un pazīmes, kas līdzcilvēkiem ļauj tās viegli pamanīt, lai sirgstošo brīdinātu. Naktī visbiežāk tā ir stipra un skaļa krākšana, pauzes elpošanā, arī nemierīgs miegs, īpaši smagos gadījumos — nakts laikā pat bieža urinācija. Pie vizuālajām pazīmēm jāmin liekais svars, vīriešiem kakla apkārtmērs visbiežāk var būt virs 42 centimetriem, savukārt sievietēm — virs 39 centimetriem. Sejas skeleta īpatnības — mazs apakšžoklis, lielas rīkles mandeles. Turklāt tas ir mīts, ka šī slimība ir tikai gados vecākiem cilvēkiem.
OMA bieži pavada arī raksturīgas saslimšanas, kas ir sekas regulārai smakšanai — paaugstināts asinsspiediens, citas sirds un asinsvadu slimības, paaugstināts cukura līmenis asinīs vai 2. tipa diabēts. Diennakts gaišajā laikā šie pacienti cieš no miegainības, kas pastiprinās, pieaugot miega apnojas smaguma pakāpei. Diemžēl starp OMA pacientiem ir ievērojami paaugstināta mirstība ar infarktiem un insultiem. Tomēr jāuzsver, ka OMA ir iespēja apārstēt — miegainība izzūd un mazinās pāragras nāves risks.
OMA visā pasaulē atzīta par slimību, kas saistīta ar līdz pat sešām reizēm lielāku ceļu satiksmes negadījumu iespējamību miegainības dēļ. Šo iemeslu dēļ slimībai ārsti un ceļu satiksmes drošības uzraudzītāji pievērš īpašu uzmanību. Jāatzīmē, ka šī gada 1. janvārī spēkā stājās stingrāki medicīnisko izziņu izsniegšanas noteikumi. Turpmāk ārstu komisijai vai ģimenes ārstam veselības pārbaudes kartē jāatzīmē, vai konkrētajam cilvēkam ir OMA simptomi un, ja ir, tad kādi. To nosaka “Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par pirmstermiņa veselības pārbaudes izdevumu segšanas kārtību”.
Rūpēsimies par sevi un saviem līdzcilvēkiem, kuri, iespējams, pat nenojauš, ka slimo ar OMA! ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Jaunā realitāte — veģetatīvā distonija

Kategorijas