Neretā ceļ ģimenes māju atpūtai

2018. gada 4. aprīlis 00:00

578

Kristaps Sūrums bērnību pavadījis Neretā, absolvējis Neretas vidusskolu, kur iemīlējis tautas dejas, kas arī šodien ir viņa dzīves neatņemama sastāvdaļa. Patlaban Kristaps ar ģimeni dzīvo un strādā Rīgā un nesteidzīgi ceļ māju Neretā. “Kas zina, varbūt liktenis kaut ko piespēlēs, atradīšu labi apmaksātu darbu un atgriezīšos te pavisam,” prāto Kristaps Sūrums.

Bērnības garša — sausais piens
Kā spilgtākās atmiņas no bērnības, kas saistās ar Neretu, Kristaps atceras ziemas priekus, kad kopā ar draugiem devās uz daudzajām ierīkotajām nobraucienu vietām, arī uz Sūrumkalnu. “Kā jau visiem tās paaudzes bērniem, arī man atmiņā palikuši padomju laiki, kad desu veikalā varēja nopirkt par taloniem, kad košļājamās gumijas bija bērnu sapnis un vērtība bija tukšajām pudelēm. Regulāri nododot tukšās pudeles, vietā pirkām limonādi. Abi vectēvi bērnībā mani ieinteresēja makšķerēšanā, esmu ar šo nodarbi aizrāvies joprojām, un Neretā, Dienvidsusējas krastā, ir viena no manām iemīļotākajām copes vietām,” stāsta Kristaps.
Bērnībā draugu meklēšana “pa pakšiem” bijusi ierasta lieta, jo mobilos tālruņus neviens bērns nespēja iedomāties. “Mans vectēvs strādāja Neretas pienotavā, tolaik varēja dabūt sauso pienu, tas ne tikai man, daudziem Neretas bērniem bija viens no mīļākajiem gardumiem. Droši vien šodienas paaudze to nespēs saprast,” teic Kristaps.
Dejojis arī Aizkrauklē
Neretas vidusskola visvairāk saistās ar tautas dejām un sportošanu, kā arī informācijas tehnoloģijām, kas tolaik strauji attīstījās un ar kurām pirmais sāka aizrauties šīs jomas skolotājs un ārsts Atis Blumbergs, ieinteresējot arī apkārtējos. “Tieši pateicoties viņam, mūsu skolā pavērās iespēja attīstīt IT nozari. Savukārt vidusskolas posms manā dzīvē saistās ar tautas dejām, ko tajā laikā uztvēru nopietni un vēlāk to sāku darīt jau profesionālā līmenī. Savos 40 gados esmu nodejojis vairāk nekā pusi dzīves, precīzi saskaitīt vairs nav iespējams. Dejoju bērnudārzā, vidusskolā, esmu dejojis Neretas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvā “Sēļi”. Rīgā mani uzrunāja tautas deju kolektīva “Gatve” dejotāja, un piekritu pievienoties kolektīvam “Gatves otra iespēja”, kurā dejoju nu jau septīto gadu. Ar kolektīvu esam piedalījušies vairākos koncertos arī Aizkraukles kultūras namā,” stāsta Kristaps.
Vērtības — darbs un ģimene
Ar sievu Madaru iepazinies Līgatnē, kopā ir jau desmit gadus, audzina divus dēlus. Jaunākais mācās bērnudārzā, vecākais — 2. klasē, abi dejo tautas dejas. “Man šķiet, ka tas viņiem jau ir gēnos. Vēlos, lai bērni pēc iespējas vairāk pavada laiku ārpus Rīgas, mēģinām pārliecināt viņus, ka datori, telefoni un TV nav dzīves prioritāte. Mācu, ka ir arī tādas lietas kā smags darbs, ģimenes vērtības un izklaides dabā. Nupat bērnus mācīju slidot tepat piemājas dīķī, nevis “LIDO” slidotavā, uzskatu, ka tā ir vērtība, ko nekad neizbaudīsi Rīgā. Mana māsa atradusi savu sapņu zemi Anglijā, bet man šķiet, ka Nereta tomēr ir viena no manām mīļākajām vietām. Vēlos pēc iespējas vairāk laika ar ģimeni pavadīt Neretā, patlaban būvēju māju ģimenes atpūtai. Var jau būt, ka dzīve izspēlēs kādu likteņa joku un atradīšu labi apmaksātu darbu šajā pusē, lai atgrieztos pavisam,” domā Kristaps Sūrums. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Neretā ceļ ģimenes māju atpūtai

Kategorijas