Rīga pirms trim gadsimtiem

www.staburags.lv

2018. gada 29. marts 00:00

Iesaka Imants Kaziļuns, laikraksta “Staburaga” reportieris

Iespējams, daudzi būs dzirdējuši par Mencendorfa namu, bet ne katrs zina, kur tas ir, un vēl mazāk būs to, kuri tajā pabijuši. Bet tas noteikti ir tā vērts — redzēt, sajust, lai varētu salīdzināt šodienas Rīgu ar to, kāda tā bija pirms 300 gadiem.
Lai to izdarītu, jādodas uz Grēcinieku ielu 18 — tas ir netālu no Melngalvju nama, Strēlnieku laukuma, Sv. Pētera baznīcas. Ja uz Rīgu dodas ar vilcienu vai autobusu, pietiks ar desmit minūtēm pastaigas, lai tajā nokļūtu. Ja brauc ar auto, stāvvietu krastmalā var atrast vienmēr.
Mencendorfa nams ir Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle un vienīgais šāda tipa muzejs Baltijā. Apmeklētājiem tas atvērts kopš 1992. gada 18. maija. Ekspozīcija iekārtota 1695. gadā celtā namā, kurš līdz pat 1939. gadam bija dzīvojamais nams ar veikalu un noliktavu stāviem. Muzejs nosaukts nama pēdējo īpašnieku — tirgotāju Mencendorfu — ģimenes vārdā. 19. — 20. gadsimta mijā Augusta Mencendorfa veikalā varēja iegādāties labāko kafiju Rīgā. Pieklusināta gaisotne, čīkstošas dēļu grīdas, smalkas logu rūtis, pagrabi ar velvēm, mēbeles, sadzīves priekšmeti. To visu var vislabāk apskatīt un izbaudīt, ja izdodas mājā nokļūt laikā, kad tajā ir tikai darbinieki un nav citu apmeklētāju. Tāpēc vislabāk ekskursiju ieplānot tuvākajā laikā, kamēr vēl nav sākusies aktīvā tūrisma sezona.
Domāju, katrs muzejā atradīs sev ko interesantu. Mani pārsteidza un aizdomāties par tā laika dzīvi, ikdienu lika lielais manteļskurstenis mājas virtuvē, caur kuru var redzēt debesu gabaliņu, lielais pilsētas rātes galds, uz kura reiz skaitīta visa Rīgas nauda, milzu skapis ar bagātīgiem kokgriezumiem, dzejnieka istaba, deju zāle ar sienu gleznojumiem. Atliek vien ļauties fantāzijai, iedomāties, kā pirms trim gadsimtiem liela daļa rīdzinieku dzīvoja līdzīgās mājās, lietoja līdzīgas mēbeles, kurināja pavardus, sildīja gultas ar vara pannām. Divas stundas muzejā aizved tālu pagātnē, un tāpēc, iznākot Grēcinieku ielā, atkal troksnī un cilvēku pūlī pārņem nelielas skumjas par zaudētajām vērtībām, amatnieku prasmēm. Jo īpaši šo sajūtu pastiprināja mana vēlme pēc kafijas tases. Izvēlējos sev netipisku vietu Vecrīgā, un kafejnīcas interjers, trauki, apmeklētāji tik ļoti kontrastēja ar tikko redzēto — kartona krūzes, līdz minimālisma maksimumam vienkāršots interjers un daudzie jaunieši, ieslīguši mobilajos tālruņos... ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Rīga pirms trim gadsimtiem

Kategorijas