Dzejas lappuse

www.staburags.lv

2018. gada 29. marts 00:00

Sarmīte Rode
***
Aiz neizlasītu grāmatu grēdām
Arvien tālāk un tālāk šķiet
Tā virsotne, kura bez pēdām
Uz sniegotām debesīm iet.
Uzaust diena uz papīra lapas
Nakts smagumu projām nest,
Pie tevis no jauna ceļš sākas,
Mans neaizsniedzamais Everest.

Ārija Āre
***
Acīs iespīd saulstaru mirdzums zaigs.
Lūpām pieskaras plaukstošs
ievas zars.
Matus sajauc vēja skrējiens
draisks,
klāt ziedoņlaiks — klāt pavasaris!
Lai mums sirdis straujāk pukst
pretim ziedoņa šalkām,
Ļausim tām pielīt ar gaišām
un ziedošām dzīvības alkām.

Maija Stepēna
***
Man pietiks,
man ilgam laikam pietiks
tās starojošās
un saules pilnās
pavasara rīta stundas,
kad bites izlido
uz medus laukiem...
saules zaķīši
pa atkusušiem ciņiem lēkā,
pati saule, iebridusi
tikko arta lauka pašā viducī,
zemei glaužas klāt...
bezdelīgu riņķu dejas
pāri pagalmam...
strazdiņš bērza šūpolēs...
un es — līdz malām
pilna mīlestības
svētības...

Gina Viegliņa
Lauki
pēc kūlas dedzināšanas
Pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis,
Kas, ievainots no sāpēm, skaļi brēc,
Es nesaprotu, kāpēc pavasarī
Sirds raud — vai tiešām darīt to ir vērts?

Vai vērts ir sāpēs raustīties kā ezim,
Kam sānos izdedzis ir milzīgs robs?
Vai tā kā ozolam, kam zari zemē,
Kur tikai kauli, apdegušais zobs?

Pār izdegušiem laukiem aizskrien sapnis,
Kam bija ligzda, pirmais perējums,
Ai, kāpēc, kāpēc? Izkliedz sāpes dzērves,
To jautāju es, ļaudis, arī jums.

Maija Vegnere
Pusnaktī
pēc filmas
Ak, mēs tik daudzi
Sakām pusi vārdu,
Aiz otras puses
Mīlot noslēpties.
Aiz balta rīta
Meklēt pērkondārdu,
Aiz pavasara
Rudens lietavas.
Bet neaizbēgt
No dzīves kurmja alā,
No zibens pļavā
Nepasargās bērzs.
Un lielceļu
Gar pašu zemes malu
Te mūsu vietā
Citi neuzbērs.
Ar savām kājām
Pāriet oļu taku,
Ar savām pašam
Bradāt čiekuros.
Vien bezgalības
Ūdens lāsi akā
Varbūt kāds cits
Tad pasmelt palīdzēs.

Sarmīte Rode
***
Vienā laivā ar tevi, dzīve,
Vēl nokļūt pavasara krastā.
No ledū sasalušām dienām
Atdzimt saules plaukstās.
No maza dīgstoša asna
Tevi es mācos vēl mīlēt,
Jo mums abām šajā pusē
Par gaismas atspulgu derēt.
Noticēt — ne tikai sapnī
Pamosties ar vieglu sirdi,
Balsi, kas svētī un sargā,
Lieldienu rītā dzirdēt.

Gina Viegliņa
Gulbji
Šodien gulbji lidoja,
Un man bail, ka auksti,
Mana sirds tā drebēja,
Lidoja tie augsti.

Ledus dīķī klusēja,
Skatījos es klusi,
Pāri jumtam slīdēja
Tie uz manu pusi.

Saule bērzos aizķērās,
Mulsi pasmaidīja
Un ar staru otiņu
Maigi noglāstīja.

Ārija Āre
***
Zied vizbulītes
ar dzidrām, maigām
pavasara acīm.
Es uzsmaidu tām
un jūtu — jaunība raugās manī.
Zied ceriņi,
es lūkojos ziedos,
kuros bite ciemos ir lūgta.
Kā bite ziediem pielieku lūpas,
jūtu — mani jaunība skūpsta.

Maija Stepēna
***
kaut desmit mūžus
man vēlētu
šai laikā un šai vietā
atgriezties...,
tāpat ar pavasari reizē
Līgo dienai pretī ietu,
kā zemē sēta spēka sēkla
uzdīgtu ar zaļu dzietu,
kā rudzupuķe
lauka malā
no debess krāsas piemeklētu
un kādā rudens gleznā vietu
te palikšanai sameklētu.

Ārija Āre
***
Ar gaismas un ziedu spārniem
ir atlidojis pavasaris.
Tas ar siltiem saules stariem
sāk visu dabu modināt.
Gaisma dabai dāvā spēku,
lai tā tērptos krāsās košās.
Plaukst jau liepas, ozoli un bērzi,
sāks zaļot lauki, pļavas, dārzi.
Arī mums, tāpat kā dabai,
jāprot gaismu sevī vīt.
Uzplaukt, ziedēt, gaišiem skatiem
pavasari sagaidīt!

Staburags.lv ARHĪVS

Dzejas lappuse

Kategorijas