Divreiz vairāk svētku dienu

2018. gada 27. marts 00:00

Ar koknesieti Spodru Briedi varētu runāt par daudziem viņas vaļaspriekiem. Taču mūsu saruna Starptautiskās teātra dienas, kuru atzīmējam šodien, priekšvakarā būs par un ap teātri, jo Spodra krāj teātra programmiņas. Tā kā esam novadnieces, iztiekam bez oficiālās uzrunas “jūs”.

Sajūsmina aktieru attēli
Sarunas laikā tika veikta pamatīga inventarizācija — saskaitītas teātra programmiņas. To bija ap 130. Senākā — vairāk nekā pusgadsimtu veca. Tās visas ir no redzētajām izrādēm gan Koknesē, gan Rīgas teātros. Taču, ja ņem vērā, ka ne visās izrādēs tās var iegādāties, to skaits būtu vismaz divreiz lielāks, jo ar teātri Spodra “saslima” jau skolas gados.
— Kas tevi pamudināja krāt programmiņas?
— Īpaši jau neviens. Pirmais impulss bija skolas gados, kad pēc kultūras nama atjaunošanas uz Koknesi brauca teātri — gan no Rīgas, gan Valmieras, gan Liepājas un Jelgavas. Arī brīvdabas estrādē nedēļas nogalēs bija kāda izrāde. Tas bija notikums! Un programmiņās bija aktieru fotogrāfijas. Tā arī sāku. Skolas gados daudzi veidoja savas kolekcijas — krāja markas, sērkociņu kastītes, aploksnes, tika rakstītas atmiņu klades...
Pirmā — “Zilo ezeru zemē”
— Kura programmiņa tavā kolekcijā ir vecākā?
— Tās noteikti ir no izrādēm, kuras izrādītas Koknesē. Tā kā programmiņā nav norādīts gads, kad izrāde notikusi Koknesē, tikai tās iespiešanas gads, precīzi nevaru pateikt, bet tā varētu būt izrādes “Zilo ezeru zemē” programmiņa. Kā vēsta apraksts, tā ir pirmā latviešu padomju muzikālā komēdija, ko sacerējusi Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece dzejniece Elīna Zālīte un Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks komponists Arvīds Ži-
linskis. Komēdijas pamatā likta tautu draudzības un elektriskās spēkstacijas celtniecības tēma. Izrādi bija iestudējis Latvijas PSR Valsts Muzikālās komēdijas teātris, un tajā piedalījās aktieri Edgars Zveja, Marina Zirdziņa, Lilija Sniedze, Pēteris Treicis, Ramons Kepe, Harijs Misiņš. Vēl viena no senākajām ir izrādes “Uguns un nakts” programmiņa. Lugu bija iestudējis Jāņa Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais Dailes teātris. Izrādē Lāčplēsi spēlēja Eduards Pāvuls, Spīdolu — Dina Kuple, Laimdotu — Ilze Vazdika.
— Vai tu mēdz arī pārskatīt savu kolekciju?
— Reizi pa reizei jā!
— Gadu gaitā interese par teātri nav mazinājusies?
— Nē. Šī sajūta man nav zudusi līdz pat šim laikam. Skolas gados brīvlaikos ar klasi braucām uz Jaunatnes teātri. Palikusi prātā izrāde “Aijā, žūžū, bērns kā lācis”, “Sombrero”, “Tils Pūcesspieģelis”. Vēlāk uz izrādēm braucu ar darba kolektīvu, bet tagad, pateicoties skolotājai Līvijai Reinbergai, cik iespējams, apmeklēju izrādes Rīgā, Valmierā. Paldies viņai!
Izrādes ar pārsteigumu
— Kuri aktieri un teātri ir tavi iecienītākie?
— No teātriem vienu nevaru izcelt, jo katram ir savs stils un senas tradīcijas. No vecākās paaudzes aktieriem mani favorīti ir Eduards Pāvuls, Gunārs Cilinskis, Rasma Roga, Ligita Dēvica, Kārlis Sebris, Helēna Romanova, Helga Dancberga, Ilze Vazdika, Voldemārs Zandbergs, no jaunākās paaudzes patīk Rēzija Kalniņa, arī Indra Roga kā aktrise.
— Vai izrādes apmeklē pēc kādas atlases vai ej uz visām, kurām iespējams?
— Sekoju informācijai televīzijā un radio kultūras programmās. Tad arī izvēlos. Gaumes jau skatītājiem ir dažādas — kas vienam tīk, citam var nepatikt.
— Kādas lugas tev labāk patīk — traģēdijas, melodrāmas, komēdijas, klasika?
— No visa pa druskai. Pēdējā laikā daudziem jaunajiem režisoriem klasiku patīk modernizēt. Man tomēr tuvāks ir klasiskais variants, taču interesanti arī apskatīt, kā režisors to interpretē mūsdienu skatījumā. Patīk izrādes ar intrigu, kur skatītājam ir iespēja pašam lemt un domās izspēlēt izrādes nobeigumu.
— Kura no pēdējā laikā redzētajām izrādēm tev visvairāk iespiedusies atmiņā?
— Pēdējā redzētā izrāde Jaunajā Rīgas teātrī “Kārkli”. Ar burvju nūjiņas un fejas palīdzību, ar pamatīgu humora devu tiek runāts par nopietnām problēmām mūsu sabiedrībā. Tas ir skats no malas uz notiekošo.
Dzīve kā teātris
— Kādas izrādes drīzumā esi iecerējusi noskatīties?
— Sestdien braukšu uz Valmieras teātra izrādi “Vidzemnieki”, bet aprīļa vidū Nacionālajā teātrī skatīšos izrādi “Ideālā Žurka”.
— Kā tu formulētu, kas ir teātris?
— Teātris ir viena no tautas gara kultūras daļām. Tā ir atpūta, atslēgšanās no ikdienas, ieiešana citā realitātē. Mazi svētki pēc darba nedēļas.
— Vai, tavuprāt, teātris vairāk ir uz skatuves vai dzīvē?
— Visa dzīve ir viens teātris, kur aktieri esam mēs paši. Kā tik tur nav — prieki, laime un bēdas, mīlestība un dusmas, skaudība un nenovīdība, traģēdijas, personīgās drāmas, cerības un sapņi. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Divreiz vairāk svētku dienu

Kategorijas