Gaismas un skaņas spēle rada īpašu gaisotni

2018. gada 27. marts 00:00

Aizkrauklē notika festivāls “Latvijas Goda aplis”, tā laikā pilsētā un pagastā varēja aplūkot četras izstādes, savukārt Aizkraukles pilsētas kultūras namā norisinājās “Daugavas dziesmu festivāls”, Daugavas kulinārā mantojuma meistardarbnīca un dižkoncerts. Svētku dienas izskaņā uz kultūras nama fasādes varēja vērot projicētas “Daugavas dziesmu krājumā” ietverto gleznu fotoreprodukcijas, fonā skanot dzejai par Daugavu.

Aptver 50 novadus 53 nedēļās
Festivāls “Latvijas Goda aplis” ir aicinājums svinēt Latvijas valsts simtgadi gada garumā katru nedēļas nogali citā novadā. Festivāla rīkotāji iecerējuši aptvert 50 novadus 53 nedēļas nogalēs, rīkojot īpašu pasākumu ciklu visai ģimenei, godinot labākos saimniekus katrā novadā un gaismas objektu, instalāciju, īpašu ainavisku izgaismojumu vai multimediālu uzvedumu katrā novadā. “Latvijas Goda apļa” pamatprincipi — ciemošanās, godināšana un svinēšana.
Aizkrauklē “Latvijas Goda aplis” sākās ar iespēju apmeklēt četras dažādas izstādes — muzejā “Kalna Ziedi” varēja aplūkot pastāvīgo ekspozīciju “Daugavas krastu likteņstāsti” un Biržu mākslinieku darbus. Aizkraukles pagasta kultūras namā apmeklētājus gaidīja jaunā Baltijā lielākā ekspozīcija, kas veltīta 20. gadsimta otrās puses kultūrvēsturiskajam mantojumam “Padomju gadi”.
Savukārt Aizkraukles pilsētas kultūras namā iekārtota Andreja Upīša memoriālā muzeja veidotā izstāde “Divreiz rakstīta grāmata”, kas veltīta rakstnieka 140. dzimšanas dienai, bet kultūras nama vestibilā apskatāma Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja izstāde “Daugava senajās pastkartēs”.
Izdzied savu dziesmu likteņupes krastā
Nākamais sarīkojuma posms Aizkrauklē bija “Daugavas dziesmu festivāls”. Biedrība “Aizkraukles reģionālā Tautskola” apkopojusi un pierakstījusi Aizkraukles novadā un reģionā dzīvojošo komponistu dziesmas, kas saistītas ar Aizkraukli un likteņupi Daugavu. Pirms trim gadiem — 2015. gadā — izdots pirmais “Daugavas dziesmu krājums” ar 35 dziesmām, šogad izdots otrais papildinātais nošu krājums “Dziesmas par Daugavu”, kas apkopo arī tautas dziesmas, apkārtējo novadu un citu Latvijas komponistu darbus par Daugavu, — kopā 88 dziesmas. Krājumā ietvertas muzeja “Kalna Ziedi” krājumā esošo gleznu, kurās attēlota Daugava, fotoreprodukcijas.
“Daugavas dziesmu festivālā” skaņdarbus, kas veltīti Daugavai un Aizkrauklei, izpildīja Pētera Barisona Aizkraukles Mūzikas skolas koklētāju ansamblis, komponists Gio Saule, dziedošā Kraševsku ģimene no Jaunjelgavas novada, Uldis Sebris no Pļaviņām, folkloras kopa “Josta”. Kādreizējā aizkraukliete Arta Gūtmane-Hautala veltīja dziesmu savai pilsētai — Aizkrauklei, bet Aizkraukles senioru vokālais ansamblis “Maļinovij zvon” nodziedāja divas dziesmas par Daugavu, turklāt latviešu valodā. Krājumā ietvertas 22 dziesmas, kurām vārdu autors ir Jānis Spārniņš.
Aizkraukles pilsēta veidojusies līdz ar Pļaviņu hidroelektrostacijas celtniecību, kas izmainījusi apkārtnes dabu un Daugavas gultni. Šis fakts neizdzēšami atstājis pēdas vietējo radošo cilvēku daiļradē, iezīmējis smeldzi dzejā un dziesmās, atceroties zudušo Staburagu, Oliņkalnu, Pērses ūdenskritumu un citas vietas — teic krājuma veidotāji.
Kori sadziedas dižkoncertā
Festivālu “Latvijas Goda aplis” organizē biedrība “Staro 100” sadarbībā ar novadu pašvaldībām. Aizkrauklē viesojās arī festivāla radošā direktore Diāna Čivle, kura svētku rīkotājiem Aizkrauklē pasniedza “Goda saimnieka” un “Goda saimnieces” titulu. To saņēma Daugavas kulinārajā mantojumā iesaistījušās zemnieku saimniecības: “Mālkalni” — ar medu, “Āres” — sieru un desu, kā arī SIA “Sēļu zeme” ar maizi. Pēc “Daugavas dziesmu” izdziedāšanas pasākuma dalībnieki un apmeklētāji varēja mieloties ar kultūras nama sarūpēto mielastu — pelēkajiem zirņiem, baudīt zemnieku saimniecības produktus un tos arī iegādāties.
Pasākuma turpinājumā kultūras nama lielajā zālē notika dižkoncerts, kurā piedalījās kori “De Cantare”, “Aizkraukle”, “Daudzeva”, NBS vokāli instrumentālais ansamblis, vokālais ansamblis “MiLaRe”, folkloras kapela “Karikste” un Ziemeļu ģimene.
Pasākuma noslēgumā, dienai satumstot, uz kultūras nama ēkas fasādes projicēja grāmatā iekļauto gleznu fotoreprodukcijas, fonā ierakstā skanot dzejai par Daugavas tēmu. Multimediālā un audiālā gaismas un skaņu spēle radīja īpašu gaisotni pēc festivāla koncerta dodoties mājup, vēl brīdi aicinot pakavēties Daugavas tuvumā. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Gaismas un skaņas spēle rada īpašu gaisotni

Kategorijas