Palus prognozē aprīļa vidū

2018. gada 27. marts 00:00

278

Aizkrauklē, Pļaviņu hidroelektrostacijā (HES), notika visu operatīvo dienestu, pašvaldību pārstāvju un uzņēmuma “Latvenergo”, kā arī tā meitasuzņēmumu pārstāvju tikšanās. Sanāksmes mērķis — uzzināt aktuālo situāciju pirms gaidāmajiem paliem, klātienē iepazīties ar sadarbības partneriem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš uz ikgadējo sanāksmi par aktuālo palu un plūdu gadījumā Pļaviņu HES sanāksmju zālē aicināja uzņēmuma “Latvenergo” valdes priekšsēdētāju Āri Žīguru, kā arī Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Nacionālo bruņoto spēku, Valsts vides dienesta, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Ekonomikas ministrijas, AS “Sadales tīkls” un plūdu apdraudējuma riska ietverto pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas pārstāvjus.
Lielākā problēma ik pavasari ir ledus iešanas laikā zem ledus kārtas sakrājušies vižņi, kas nereti veido aizdambējumus līdz pat upes dibenam. Tādēļ strauji pieplūstošais ūdens izplūst apdzīvotās vietās, lauksaimniecības zemei nodarot materiālu zaudējumu. Ja šāda situācija rodas Daugavas baseinā, to mainīt var, operatīvi atverot vai aizverot HES slūžas un tādējādi mainot ūdens līmeni upē. Lai gan joprojām nerimst strīdi par to, kura no manipulācijām ar slūžām ir visefektīvākā — atvēršana vai aizvēršana. Tomēr plūdi Latvijā notiek ne tikai Daugavas baseinā. Lielupe nereti apdraud Jelgavu, Gauja — Carnikavas, Ādažu pusi.
Šogad jau trešo reizi
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna stāsta, ka šis gads, ņemot vērā pagājušo nokrišņiem bagāto rudeni, iesācies smagi. Lai arī Latvijā sniegs ir principā nokusis un palu draudus nerada, jāņem vērā, ka divas trešdaļas Daugavas baseina veido Baltkrievijas un Krievijas pusē esošie ūdeņi. Marta sākumā šajā teritorijā joprojām bija bieza — 30 līdz 40 cm — sniega kārta un valdīja sals. Tuvākā laika prognozes liecina, ka šī sniega sega varētu palielināties. Tas savukārt rada plūdu draudus. Atkušņiem mijoties ar salu, Daugavā izveidojušies ledus sablīvējumi posmā Jēkabpils—Pļaviņas. Atšķirībā no citiem gadiem, kad ledus iziet vienā reizē, šajā pavasarī pali atkārtojas jau trešo reizi. Šībrīža situācijā zem 20 līdz 30 cm bieza ledus ir līdz pat 170 cm bieza vižņu kārta. Andris Vīksna teic, ka tas ir neprognozējams faktors. Palielinoties gaisa temperatūrai, tomēr naktīs pieturoties salam, pamazām pieaug ūdens caurplūdums, bet palu ūdens līmeni prognozē normas robežās. Daugavas baseinā līmenis varētu būt pat zemāks par vidējo. Augstāko palu ūdens līmeni Daugavā pašlaik prognozē no 15. līdz 17., 22. aprīlim.
Pārgāzne tomēr būs
AS “Sadales tīkls” pārstāvis teic, ka uzņēmums paliem ir gatavs, ir nodrošināts ar pārvietojamiem dažādas jaudas ģeneratoriem, 15 laivām, kvadracikliem, sešiem paaugstinātas caurejamības traktoriem un gaismas torņiem, kas dod iespēju strādāt arī diennakts tumšajā laikā. Ir arī dažādas iekārtas elektroierīču, piemēram, sadales kastu žāvēšanai. Dažādus darbus uzņēmumā nodrošina ap 900 darbinieku, kā arī līgumi noslēgti ar 600 darbuzņēmējiem. Tāpat uzņēmuma pārstāvis aicina pašvaldības laikus apzināt privātmājas, ražošanas uzņēmumus, zemnieku saimniecības, kurām ir lielāks plūdu risks, lai nepieciešamības gadījumā varētu ātri reaģēt. Ierasti šāda komunikācija notiek ar civilās aizsardzības komisijas speciālista starpniecību. Izveidota Jēkabpils sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija, kuras priekšsēdētājs ir Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis. Pļaviņas tajās pārstāv domes priekšsēdētājs Aigars Lukss. Tuvākajā laikā Iekšlietu ministrijas, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā plānots izvietot informāciju ar civilās aizsardzības komisijās darbojošos kontaktiem, kā arī rekomendācijas un vadlīnijas par to, kā rīkoties ārkārtas situācijās.
Uzņēmuma “Latvenergo” HES tehniskais direktors Andris Zēģele informēja, ka pagājušais gads bija otrs ūdeņiem bagātākais kopš mērījumu sākšanas. Pirmais bija 1990. gads, kad gada vidējā caurplūde bija ap 1000 m3 sekundē. Līdz ar to uzņēmums pilnībā nodrošināja visu elektroenerģijas patēriņu Latvijā. Attiecīgi sausākie gadi bija 1976. un 2015. gadā caurplūde bija 350 m3 sekundē. Pērn izpalika viena konkrēta diena, kad palu ūdeņi pieplūstu tik spēcīgi, lai rastos nepieciešamība atvērt stacijas slūžas.
Šajā sanāksmē vēlreiz aktualizēja papildu pārgāznes izbūves nepieciešamību pie Pļaviņu HES. Tās būvi paredz sākt pēc 2020. gada, un pašlaik notiek finanšu piesaistes šim projektam, kā arī nekustamo īpašumu jautājumu sakārtošana. ◆

Jaunākā informācija Plūdu riska informācijas sistēmā

◆ Daugavā galvenokārt saglabājas ledus sega ar izskalojumiem, atsevišķos posmos, kā Krāslavā, ir jau nepilna ledus sega.
◆ Daugavā ūdens līmenis turpina pakāpeniski pazemināties. Tuvākajā diennaktī pozitīvas gaisa temperatūras ietekmē ledus upēs kļūs tumšāks, veidosies plaisas, kā arī kusīs uz vietas. Ledum sakustoties, gaidāmas straujas ūdens līmeņa izmaiņas Daugavā un Lielupē, citās Latvijas upēs ūdens līmenis turpinās pakāpeniski pazemināties.

Staburags.lv ARHĪVS

Palus prognozē aprīļa vidū

Kategorijas