Galvenajam vienmēr jābūt iedzīvotājam

2018. gada 27. marts 00:00

349

Pēc aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām, kad darbu sāka jaunās novadu domju vadības un deputātu komandas, pagājis vairāk nekā pusgads. Aizkraukles reģionā domes vadība mainījusies tikai Pļaviņu novadā, turklāt tās priekšsēdētājam Aigaram Luksam tā ir pirmā pieredze šajā amatā. Ar pašvaldības darbu viņš gan bijis saistīts arī iepriekš, jo darbojies kā Pļaviņu novada domes deputāts un priekšsēdētāja vietnieks. Par paveikto un iecerēm Aigara Luksa saruna ar “Staburagu”.

Jābūt vīzijai
— Pēc vēlēšanām būtiski mainījies deputātu sastāvs. Kā veicas sadarbība šajā komandā?
— Jā, deputātu sastāvs mainījies diezgan būtiski. Viņu vidū ir daudz uzņēmēju. Tas ir labi, jo pašvaldības darbā ienes citādāku skatījumu un pieeju — vairāk balstītu uz rezultātu. Taču tas nenozīmē, ka pārējām nozarēm novadā tiek mazāk uzmanības, atrodam līdzsvaru visās jomās, jo jāpārstāv dažādas iedzīvotāju grupas. Darbs deputātu komandā notiek produktīvi, saprātīgi un saimnieciski rīkojoties ar pašvaldības līdzekļiem.
Pēc vēlēšanām mainījās arī domes vadības struktūra — likvidēts izpilddirektora vietnieka amats, kā vietā sācis strādāt priekšsēdētāja vietnieks. Tas ir labs risinājums, jo priekšsēdētāja prombūtnes laikā darbs netiek pārtraukts. Kad vietnieks bija nealgotais, darbs vairāk notika formāli.
— Pirms jauna darba sākšanas katram ir ieceres, ko vēlētos īstenot, ar ko sākt vispirms. Vai izdodas īstenot iecerēto?
— Kopumā darbi virzās uz priekšu un ieceres īstenojas. Mans redzējums, sākot darbu kā Pļaviņu novada domes priekšsēdētājam, bija uzlabot sadarbību un komunikāciju gan pašvaldībā, gan ar iedzīvotājiem. Mani principi ir saimnieciska un atbildīga pašvaldības līdzekļu izlietošana, domāšana ilgtermiņā, misijas, vīzijas formulēšana un nepazaudēšana ikdienā. Gan pašvaldības vadībai, gan katram darbiniekam ir jābūt redzējumam un idejām par to, ko paveikt un kā novads izskatīsies pēc trim, pieciem un desmit gadiem.
— Vai notiek struktūrvienību darba izvērtēšana?
Struktūrvienību darbam regulāri sekojam līdzi. Pašvaldības iestāžu un struktūrvienību vadītājiem, speciālistiem esam prasījuši iesniegt darba plānu šim gadam. Tajā ir gan ikdienas darbi, gan ieceres un izaicinājumi. Gada beigās paredzēta darbinieku izvērtēšana, kur arī ņems vērā šos plānus. Tas ir viens no veidiem, kā vērtēt darba atdevi un izpildi un veidot nākotnes vīziju. Vēl no vadītājiem un speciālistiem esmu prasījis savas jomas attīstības vīziju trim gadiem. Saņēmām daudz dažādu ierosinājumu — gan ikdienišķu, gan pietiekami ambiciozu. Apkopojot to un ņemot vērā dažādu iedzīvotāju grupu intereses, plānojam izveidot novada attīstības vīziju nākamajiem gadiem. Šāda zelta vidusceļa meklēšana nav viegla. Ir jādomā par visām sabiedrības grupām — pietiekamām iespējām bērniem, viņu vecākiem, senioriem un jauniešiem, lai viņi pēc augstākās vai profesionālās izglītības iegūšanas atgrieztos novadā.
— Pēdējā laikā novada domē un tās struktūrvienībās vērojama personāla mainība. Ar ko tas saistīts?
— Sabiedrībā, visticamāk, ir viedoklis, ka jaunā vadība sākusi krasas izmaiņas, bet tā tomēr nav. Nenoliegšu, ka mans viedoklis atsevišķos gadījumos ir atšķirīgs, bet nav tā, ka neapmierina struktūrvienību vai darbinieku darbs kopumā. Personāla mainību vajag uztvert ar sapratni, jo tā ir un būs vienmēr. Vienmēr meklējam kompromisu. Turklāt jāatceras, ka pašvaldība nav tā konkurētspējīgākā atalgojuma ziņā. Šī iemesla dēļ nereti ir bijis grūti atrast vienu vai otru speciālistu un kādu esam arī zaudējuši. Tā ka nevienu nevar noturēt, ja viņš izvēlējies mainīt darbavietu.
Iespējas visām paaudzēm
— Kāda ir novada attīstības vīzija?
— Novada devīze ir “Vieta, kur savu mūža rakstu ierakstīt”. Tā cieši sasaucas ar attīstības vīziju. Pļaviņu novadam ir visas iespējas kļūt par visām paaudzēm piemērotu un pievilcīgu vietu, kur mācīties, strādāt, dzīvot, aktīvi un pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku. Būtiski, lai jaunieši pēc izglītības iegūšanas savu nākotni saista ar Pļaviņu novadu un redz to kā vietu, kur audzināt un skolot savus bērnus, veidot karjeru un pēc tam pavadīt vecumdienas.
Diemžēl, sasaucoties ar tendencēm visā valstī, novada iedzīvotāju skaits samazinās. Diez vai to spētu mainīt jaunu darba vietu skaits. Tomēr saistībā ar uzņēmējdarbību mums paredzētas vairākas aktivitātes. Viena no tām ir pasākums “Uzņēmēju launags”, kad regulāri tiekamies ar uzņēmējiem, pārrunājam aktualitātes, uzklausām viņu domas un piedāvājam kādu saistošu lektoru, kas var dot ierosmi paskatīties uz lietām citādāk vai sākt savu uzņēmējdarbību. “Uzņēmēju launagā” var piedalīties ikviens, kam saistoša uzņēmējdarbība — gan esošie, gan topošie uzņēmēji.
— Šī joma novadā ir aktīva?
— Varētu vēlēties lielāku aktivitāti. Kaut vai, ja paraugās, cik daudz uzņēmēju izmanto iespēju iesaistīties Eiropas Savienības projektos. Tie ir atsevišķi gadījumi, lai gan citviet skaits ir krietni lielāks. Arī pašvaldības finansiāli atbalstītajā konkursā “Es varu būt uzņēmējs!” atsaucība nav liela.
— Varbūt uzņēmējiem svarīgs citādāks pašvaldības atbalsts, piemēram, nodokļu atlaidēs vai sakārtotā infrastruktūrā?
— Nodokļu atlaides jau ir paredzētas pašvaldības saistošajos noteikumos, un arī infrastruktūras sakārtošanā pašvaldība gatava iesaistīties. Notiek sarunas ar uzņēmējiem par nomai paredzētām telpām un teritorijām. Arī investoru meklējumus pašvaldība ir gatava atbalstīt. Taču iniciatīvai un idejai jānāk no uzņēmēja. Ja ir konkrēts piedāvājums, tad visas puses var sēsties pie galda un meklēt risinājumu tālākai sadarbībai un attīstībai.
Jāsakārto īpašumu saimniecība
— Gan pašvaldības budžetā, gan grozījumos tajā paredzēti būtiski darbi infrastruktūras sakārtošanā. Kā tie tiek plānoti?
— Budžets un darbi plānoti atbilstoši esošajiem pašvaldības līdzekļiem. Šobrīd viss notiek saskaņā ar iecerēto. Sākušies iepirkumi, topogrāfiskie mērījumi objektos un citi priekšdarbi, lai plānotos darbus sāktu, kolīdz to atļaus laika apstākļi. Kā zināms, būvdarbu un ceļa darbu sezona Latvijā nav gara, tāpēc laiks no pavasara līdz pat rudenim būs darbīgs. Lielākie darbi būs remonti izglītības iestādēs — Pļaviņu novada ģimnāzijā, pirmsskolas izglītības iestādē “Bērziņš”, kā arī “Jumītis” teritorijā, mākslas skolā, trotuāra izbūve 1. maija ielā, Odzienas ielas posma atjaunošana un Rīgas ielas pārbūve, kur jau saņemti pieteikumi būvniecībai un process virzās uz priekšu. Zināms risks saistībā ar būvniecības gaitu ir katrā darbā, bet darīsim visu iespējamo, lai darbi nekavētos un noritētu saskaņā ar plānu.
— Vai pašvaldība atteikusies no ieceres izveidot administrācijas ēku bijušajā “Rīgas apģērba” filiālē, kas ir domes īpašums?
— Pavisam atteikušies neesam, bet šobrīd nav ne finansiāla, ne cita pamatojuma ķerties klāt šīs ēkas remontam, jo tie ir lieli līdzekļi un nav arī skaidrības par tālāko novadu apvienošanu. Tas nebūtu saimnieciski.
— Šādu neizmantotu ēku novadā ir daudz?
— Ēku, kurām vajadzētu pievērst uzmanību, nē, bet ir pietiekami liels dzīvokļu fonds, tāpēc pašlaik notiek tā izvērtēšana, cik no tā visa pašvaldībai nepieciešams. Arī bērnudārza “Rūķītis” ēka pēc filiāļu apvienošanas paliks tukša, bet viens no variantiem var būt deinstitucionalizācijas projekts, ko pašvaldības īstenos.
Par nekustamajiem īpašumiem novadā regulāri saņemam jautājumus, iesniegumus un lūgumus sniegt paskaidrojumus. Īpašumu jomā konstatēti būtiski trūkumi, trūkst pārskatāmības, savstarpēji saskaņotu darbību un pilnvērtīga kontroles mehānisma. Apvienojot iekšējos spēkus un jau esošos darbiniekus, Pļaviņu novada domē izveidota īpašumu nodaļa. Tajā ietverts nekustamo īpašumu speciālists, tehniskā sekretāre un nodokļu administrators. Šobrīd izsludināts konkurss nodaļas vadītāja amatam. Jaunu štata vietu neveidos, bet to aizstās ar būvniecības speciālistu, kura amatā tā arī nevienu nav izdevies atrast.
— Vai radusies kāda iecere par Odzienas skolas ēkas izmantošanu?
— Odzienas skolas sporta halle šobrīd ir pietiekami noslogota. Arī skolā notiek pasākumi un nometnes. Telpas aktīvi piedāvājam izmantot sporta skolām un citām organizācijām. Taču risinājumi Odzienas skolas kompleksa izmantošanai nākotnē vēl tiek meklēti, visticamāk, tie būs saistīti ar sporta un tūrisma jomu.
— Viens no pašvaldības darbības pamatiem ir arī komunikācija ar saviem iedzīvotājiem. Nesen bija domes rīkotā pirmā tikšanās. Kā šis darbs plānots turpmāk?
— Domāju, ka šī tikšanās noritēja labi, un tā bija kā ierosme tādas organizēt reizi gadā arī turpmāk. Iespējams, arī pagastos.
Uzskatu, ka veiksmīgā pašvaldības darbā ļoti svarīga ir komunikācija. Gan ar iedzīvotājiem, gan savā starpā. Esam daudz runājuši, kā uzlabot darbu, padarīt to efektīvāku, paturot prātā, ka galvenais ir iedzīvotājs, viņa intereses un labklājība. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Galvenajam vienmēr jābūt iedzīvotājam

Kategorijas