Staburags.lv ARHĪVS

Neretas “Kalnārēs” — čakli ļaudis

Imants Kaziļuns

2018. gada 27. marts 00:00

768
Neretas “Kalnārēs” — čakli ļaudis

Pavasaris Neretas puses “Kaln­āru” saimniecībā sākās jau februāra vidū — ar pirmajiem stādiem, siltumnīcas kurināšanu un daudzām stundām pacietīga darba, kurā iesaistās ne tikai saimnieki, bet arī viens otrs tuvāko māju kaimiņš.

Ja no Neretas dodas Pilskalnes virzienā, ceļa malā pamanāms no siena ruļļa un citiem dabas materiāliem veidots sveiciens. Te ir arī “Kalnāru” māja, kurā dzīvo Pēteris Korsaks, sieva Jeļena, dēls ar sievu. Jeļena ir Bulduru dārzkopības tehnikuma absolvente, agronome, Pēteris — skolots inženieris, savulaik strādājis “Staburaga” kolhozā. “Kalnārēs” ģimene dzīvo astoto gadu. Pirms tam Ķeipenē bijusi liela saimniecība ar simt piena govīm. Piena cena samazinājusies, un izlēmuši saimniecību pārdot. Neretā saimniekot sākuši ar vienu siltumnīcu, un tagad to jau piecas, no kurām divas ir apkurināmas.
“Šogad dabā pavasaris vēls, marta beigas, bet atraitnītes vēl siltumnīcā. Pērn jau pusmartā bija dobē, izliktas saulītē ziedēšanai, un februārī kļavām sulas tecēja,” kā jau ierasti lauku cilvēkiem, sarunu sākam ar salīdzināšanu — kā ir, un kā bija. Kuras “Bullerjans” krāsns, dūc gaisa ventilators, kas silto gaisu palīdz izkliedēt. Siltumnīcā silts, termometrs rāda +20 grādu, un mitrs. Kastes, podi ar stādiem te izvietoti trijos stāvos, un, tā kā laukā vēl nav pietiekami silts, arī visrūdītākie augi, piemēram, atraitnītes vēl ir telpās.
Šķiet, tomātu stādi siltumnīcā aizņem visvairāk vietas, tomēr drīz vien apjaušu, ka puķu te ir nesalīdzināmi vairāk. Kastes, plaukti, podi — kur vien skaties, katra siltumnīcas lietderīgā platība ir praktiski izmantota. Stādu laistīšana nav viegls darbs.
Puķu jaunstādi pārsvarā pirkti no uzņēmuma Jūrmalas pusē. Augumā labi padevušās pelargonijas, jau zied pa kādai leduspuķei, begonijai, lielas lapas izpletušas eņģeļtaures. Pērn daudz pirka nokarenās zemenes, tāpēc arī šogad tās iekļautas noteikti audzējamo listē. “Ja laista un pamēslo, zemenes ražo visu vasaru,” pamācoši saka Pēteris.
Vai joprojām ir izdevīgi nodarboties ar stādu audzēšanu? Saimnieks teic, ka konkurence ir, bet tā liek meklēt izdevīgākas cenas izejvielām, piemēram, kūdru iegādājas netālajā Aknīstē bez starpniekiem, no ražotāja. Tāpat tirgū daudz ir ievesto stādu, tomēr tuvākā apkār­tnē, kā arī tālāk, Latgales pusē  — Krāslavā, Dagdā, Varakļānos un citur — “Kalnārēs” audzētajam klientu netrūkst. Brauc uz šejieni arī tuvējie pārrobežas kaimiņi no Lietuvas, Suvainišķiem. Toties uz Zemgales pusi brauciens rūpīgi jāapdomā, jo tirdzniecības vietas cenas ir augstas. Stāstot par piedzīvoto dažādos tirdziņos, Pēteris smej par gadījumiem, kad pēc kāda stāda jautā krievu tautības cilvēki. Piemēram, interesē “aņutini glazki”, kas ir tās pašas atraitnītes, “mokrij vanja” — balzamīnes.
Eksperimentam saimnieki no Madeiras atveduši pipartomātus. Augļus apēduši, bet sēklas liktas podā, un nu jau tas pilns zaļiem gariem dzinumiem. “Ilgi dīga, bet tomēr sadīga,” smej saimnieks. ◆