Plānošana palīdz saglabāt mieru un līdzsvaru ģimenē

2018. gada 23. marts 00:00

638

Plānošana palīdz saglabāt mieru un līdzsvaru ģimenē

Vakar 33. dzimšanas dienu svinēja jaunjelgaviete Zanda Grikpede. Māte, sieva, stjuarte un dejotāja. Tieši šādā secībā viņa uzskaita visas dzīves dāvātās lomas. Tiekamies nākamajā dienā pēc viņas atgriešanās no kārtējā reisa, ģimene tikko pārradusies no meitas deju nodarbībām un jau pošas uz nākamo mēģinājumu. Zanda pati, to neapzinoties, staro. Nav jūtams nogurums, nedzird sūkstīšanos par laika trūkumu. Viņa ir laimīga! Šāda sieviete ir laimīgas ģimenes pamatakmens.

Lieliska komanda
Zanda ir mamma divām burvīgām meitām — piecarpus gadus vecajai Rebekai un divarpusgadīgajai Patrīcijai. Meitu vajadzības un intereses ir pirmajā vietā. Bez pamatīgas laika plānošanas vairs neiztikt, vecākā atvase apmeklē tautas deju un dziedāšanas nodarbības. Arī Zanda ar vīru Artūru nav mājās sēdētāji, abi dejo tautas deju kolektīvā “Atvars”. Varētu šķist, kas gan tur sarežģīts — rast laiku sev tīkamai nodarbei. Taču paralēli ikdienas gaitām un pienākumiem Grikpedu pārim režīmu nosaka darbs, kas abiem ir maiņu. Artūrs ir ugunsdzēsējs Jaunjelgavā, savukārt Zanda — stjuarte aviokompānijā “airBaltic”. Virtuvē pie sienas ir kalendārs, kurā atzīmētas darbdienas, svētki un pasākumi, kas ģimenei gaidāmi tuvāko mēnešu laikā. Tieši plānošana lieliskajam četriniekam palīdz saglabāt mieru un līdzsvaru ģimenē. Plānošana jubilārei sniedz drošības sajūtu, tajā pašā laikā viņai sagādā prieku pārsteigumi un spontāna rīcība.
“Mūsdienu steigā būt mammai un tētim ir grūtākais un vienlaikus labākais darbs pasaulē, tai pašā laikā tas ir liels izaicinājums, jo ir jāatrod laiks, ko varam pavadīt visi kopā un katrs atsevišķi.” Zanda atzīst, ka vīrs uzņēmies lielu ikdienas darbu nastu. Zandas prombūtnē Artūrs aizved meitas uz dārziņu un pulciņiem, gatavo maltītes un apdara mājas soli. Pārim palīdz arī vecvecāki.
“Mēs esam komanda, palīdzam viens otram, rūpējamies viens par otru, viens otram esam vajadzīgi! Lieliski, ka bērnam ir abi vecāki un sievai vīrs, kurš var nomainīt pamperus, novannot bērnus, dziedāt šūpuļdziesmas un lasīt vakara pasakas. Jā, frizūru veidošana meitenēm Artūram joprojām liekas sarežģīta, taču dārziņā ir jaukas un izpalīdzīgas audzinātājas, kas nepieciešamības gadījumā vienmēr palīdz,” smej Zanda. “Sākumā, pirms doties uz darbu, nopietni gatavojos. Sagatavoju drēbju komplektus, kas meitenēm būtu katru dienu jāvelk, jau iepriekš iepirkos un sagatavoju ēdienu, neatņemama sastāvdaļa vienmēr bijušas zīmītes ar norādēm. Vienā brīdī nāca apskaidrība — kāpēc? Vīrs gatavo labāk par mani, meitenes aug un nu jau pašas izvēlas drēbes. Brīdī, kad sāku vairāk uzticēties citiem, dzīve kļuva vieglāka. Reizēm mēs, sievietes, pašas sev uzkraujam pārāk daudz, jo gribas taču būt labām meitām, māsām, sievām, draudzenēm, mātēm, saimniecēm un pavārēm. Es strādāju un nereti esmu prom no mājām vairākas dienas, taču atgriežoties esmu laimīga un nododos ģimenei ar simtprocentīgu atdevi. Nenoliegšu, ka apvienot mājas dzīvi un darbu būtu viegls uzdevums. Neiztiku arī bez sirdsapziņas pārmetumiem.”
Atrod sapņu darbu
Zanda un Artūrs pazīstami no skolas laikiem, sēdējuši vienā solā. Pirmā saiešanās astotajā klasē īsti nevedās. Taču — ko liktenis lēmis, no tā neaizmukt. Amors nebija kļūdījies, jaunieši atkal kļuva par pāri 11. klasē, un viņu mīlasstāsts turpinās vēl šodien. Abi kopā absolvēja vidusskolu, plecu pie pleca mācoties, ieguva autovadītāja apliecību un kopā aizbrauca uz Rīgu studēt. Atgriezties dzimtajā pusē mudināja meitiņas pieteikšanās. “Rīgā dzīvojām blakus Ziedoņdārzam. Brīvajā laikā devos uz parku lasīt grāmatu, atpūsties. Veroties apkārt, sapratu, ka šādi paies mana dzīve galvaspilsētā — sēžot pie smilšukastes vai stumjot ratiņus pa tuvējām Rīgas ielām. Iztikām bez diskusijām — Artūram Jaunjelgavā bija darbs, mūs gaidīja māja, meitiņa bija ceļā. Pametām Rīgu un atgriezāmies mājās,” stāsta Zanda.
Pēc profesijas Zanda ir angļu valodas skolotāja. Pirms nodoties darbam skolā, viņa vēlējās svešvalodu apgūt padziļinātākā līmenī un iepazīt angļu kultūru, tādēļ pieteicās auklīšu programmā un gadu nodzīvoja Anglijā. Atšķirtība no mīļotā bija grūta, pēc gada pārim vajadzēja izlemt — turpināt kopdzīvi Latvijā vai mēģināt laimi meklēt Anglijā. Sakritība vai likteņa pirksts, bet viss nokārtojās pats no sevis, un lēmums atgriezties Latvijā nāca viegli. “Biju pārliecināta, ka vēlos atgriezties mājās un palikt dzimtenē.” Jubilāres mamma joka pēc ieteica Zandai pieteikties stjuartes vakancei, tobrīd plaši tika meklētas lidojuma pavadones. “Brauc mājās un pamēģini,” tolaik uzmundrināja Zandas mamma. Jubilāre nodomāja: “Kāpēc gan ne?” un nosūtīja savu darba pieteikumu. Jau pēc pāris dienām sekoja intervijas, atlase un apmācība. Tik viegli, pašai toreiz neapzinoties, Zanda atrada to, ko nemaz nemeklēja — sapņu darbu. “Man patīk būt stjuartei, darbā nav divu vienādu dienu,” teic Zanda. Tomēr darbs nav no vieglajiem, kā jau katrai medaļai ir divas puses. Prombūtne bija īpaši smaga, atgriežoties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. “Visgrūtāk bija atsākt darba gaitas pēc pirmās meitiņas piedzimšanas. Strādājošas mammas loma man bija kas jauns. Pēc jaunākās meitiņas piedzimšanas kļuva vieglāk. Māsiņas bija viena otrai, un tas manu prombūtni darīja nemanāmāku. Atskatoties uz visu notikušo, secinu, ka pēc visa, ko daru mājās, rūpējoties par bērniem un vīru, varu droši teikt, ka es, tāpat kā ikviena cita sieviete, esmu pelnījusi nedaudz laika tikai sev. Lai es varētu būt laba mamma — zīmēt, krāsot un nodoties rotaļām —, man nepieciešams sevi iepriecināt ar ikdienas sīkumiem. Man patīk socializēties, saskarsme ar cilvēkiem darbā un deju kolektīvā ir tas laika pavadīšanas veids, kas man sagādā prieku. Dienā sastopu 300 cilvēku, tāpat vakarā gribu aiziet uz dejām un aprunāties ar vēl duci. Tā ir mana atpūta un uzlādēšanās. Lai būtu laba mamma, katrai sievietei vajag “izkāpt no mātes lomas” un pilnveidoties individuāli.’’
Virs mākoņiem vienmēr ir saule
Dzimšanas dienu jaunjelgaviete nosvinēja, kā ierasts, — ģimenes lokā. Jau izsenis marta svētki ģimenē ir liels notikums, jo tikai divas dienas vēlāk dzimšanas diena ir arī Zandas jaunākajai māsai Anetei. Kad māsas bija mazākas, dzimšanas dienas svinēja kopā — vienā nedēļas nogalē, jo draugi pārsvarā bija kopīgi. Kad meitenes paaugās, katrai tika rīkota sava dzimšanas dienas ballīte.
Kā stjuarte Zanda ir bijusi daudzās valstīs, taču apskatīt neko daudz neizdodas. “Ielidoju, apskatos, kāds ārā laiks, un dodamies atpakaļ. Tomēr mūsu darbs sniedz iespēju izbaudīt daudz vairāk saulainu dienu, skaistus saullēktus un burvīgus saulrietus, jo patiešām tur, virs mākoņiem, vienmēr ir saule,” smej jubilāre. Ceļošanai jaunjelgaviete vēlētos nodoties vairāk, tādēļ pērn aizsākusi tradīciju reizi gadā atpūsties kādā valstī. Pirmais galamērķis bija Spānija. Jubilejas priekšvakarā Zanda atzīst, ka vēlētos ieviest jaunu tradīciju — ik gadu dzimšanas dienu sagaidīt citā valstī. “Vēlos pabūt Grieķijā un Itālijā. Mana sapņu zeme ir Maldīvu salas. Ja rocība ļaus, tad ceļojums dzimšanas dienā būs Zandas apņemšanās, ko sev dāvināt ik gadu.
Vaicāta, kā jubilāre sevi redz pēc vairākiem gadu desmitiem, kad matos jau būs iezadzies sirmums, viņai nav ilgi jādomā. “Tepat mūsu mājās gaidīšu ciemos mazbērnus. Cerams, ka sēdēšu pie sen kārotā kamīna vai baudīšu siltus vasaras vakarus uz piemājas terases. Nevaru sevi iedomāties, nedarot neko, — neticu, ka tāds kas ir iespējams. Arī pensijas gados gan jau iesaistīšos sabiedriskās aktivitātēs, vecumam atbilstošās. Dārza darbi man sagādā prieku. Fiziska nodarbe svaigā gaisā ļauj atslēgties no ikdienas rūpēm un izvēdināt galvu.’’
Ikdienā jubilārei prieku sagādā dažādi sīkumi — garšīga kafija, lēnie brīvdienu rīti, iepriecina meiteņu darbiņi un vienkārši apskāvieni: “Līdz ar bērnu piedzimšanu gribas redzēt pasauli labāku un ticēt brīnumiem. Tādēļ man patīk mans darbs, lidostas atmosfēra vienmēr ir priekpilna. Visam, protams, ir savas atkāpes, taču kopaina ir smaidīgi cilvēki ar čemodāniem, kas nepacietīgi gaida došanos ceļojumā, vai priekpilnas tikšanās pēc atlidošanas.” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Plānošana palīdz saglabāt mieru un līdzsvaru ģimenē

Kategorijas