Elektrību kaut “lej” grāvī

2018. gada 20. marts 00:00

471

Kopš februāra Latviju satricinājis “nezvērs Oiks” jeb OIK — obligātā iepirkuma komponente. Tulkojums “nezvēra” vārdam rodams Ekonomikas ministrijas mājaslapā — elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un mūsu elektroenerģijas patēriņš. Līdz pagājušajam gadam elektrības rēķini privātpersonām un uzņēmumiem vēl galvassāpes neradīja, bet no janvāra lielai daļai, tajā skaitā zemnieku saimniecībām, rēķins bija par vairākiem desmitiem eiro lielāks — vidēji par 20% līdz 60%.

Mazie ražotāji labi nopelna
Saskaņā ar prognozēm OIK savu dabīgo maksimumu sasniegs 2020. gadā, pēc kā pakāpeniski sāks samazināties. Tomēr pašlaik, kamēr rēķini aug, zemnieki ir sašutuši. “Mēs esam neapmierināti, ka mums divas reizes ir jāmaksā par pieslēgto elektroenerģijas jaudu: pie sadales un OIK. Vai elektrību, kas šajā gadījumā ir prece, drīkst aplikt ar divkāršu nodevu? Uzskatām par nepieņemamu situāciju, kad par elektrību maksājam tikai līdz 30% no kopējām izmaksām, bet pārējie 70% ir maksājums par sadali, pārvadi un OIK. Cik ilgi mums, lauku cilvēkiem, būs jāpiemaksā par lētu elektrību un siltumu pilsētās? Kā Ekonomikas ministrija var izskaidrot situāciju, ka “Sadales tīkla” un “Elektrum” izrakstītajos elektrības rēķinos ir atšķirīgi tarifi par pieslēgtajām jaudām un tās atšķiras vairāk nekā par 30%? Tā ir vēl viena patērētāju krāpšanas shēma,” tā radušos situāciju komentē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.
Lai arī notiekošajā par pirmo un galveno vainīgo nosaukts ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, Saeima viņa demisijas pieprasījumu noraidīja. Jāatzīst, ka prātīgs lēmums, jo ne Ašeradena kungs vainojams šīs sistēmas ieviešanā. Atbildība būtu jāprasa no iepriekšējiem valdībā esošajiem, tajā skaitā no ekonomikas ministra 2008. gadā Kaspara Gerharda, pašreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra.
Tikmēr bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs un eksprezidents Valdis Zatlers par OIK teicis šādi: šo shēmu izveidoja, lai noteiktu cilvēku grupa gūtu peļņu, jo varēja viegli izmantot un pamatot to ar ES prasībām. Vai tas Latvijas valstij bija vajadzīgs, kad valsts jau ražo 30% atjaunojamo enerģiju no visa kopējā saražotā elektrības daudzuma, kad pārējās attīstītajās valstīs šobrīd tas ir no 10% līdz 20%?
Arī pašreizējais ekonomikas ministrs atzinis, ka valdībai ir pēdējais brīdis sākt domāt par OIK kā vēstures paliekas likvidāciju. “Ir nepārprotami skaidrs, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis un sabiedrība nav to gatava tālāk akceptēt.”
Savairojās saimniecības, kas steigšus uzcēla “ekoloģiskās” biogāzes stacijas, uz mazajam upēm Latvijā izveidoja aizsprostus un izbūvēja nekam citam kā vien to īpašniekiem vajadzīgās mazo upju hidroelektrostacijas. 2009. gadā valsts saimniecībā “Vecauce” sāka darboties Latvijā pirmā un Baltijā otrā biogāzes elektrostacija. Vairākas radušās arī Aizkraukles pusē. Piemēram, Ulda Krievāra zemnieku saimniecībā Kokneses novada Bebru pagasta “Pilslejās” biogāzes stacijas jauda ir 0,5 megavati. Obligātā iepirkuma sākuma datums — 2014. gada 19. novembrī. 2017. gadā izmaksājamā summa “Pilslejām” no valsts pirms nodokļa ieturēšanas bija 624,5 tūkstoši eiro. Turpat Kokneses novadā esošā Jura Sprukuļa saimniecībā “Vecsiljāņi” ir pēc jaudas lielāka stacija — 0,98 megavati. Stacija ekspluatācijā nodota 2013. gada 31. jūlijā. 2017. gadā aprēķinātā summa pirms nodokļiem — 1,123 miljoni eiro. 1 miljons 230 tūkstoši eiro no valsts pērn aprēķināti uzņēmumam “Zaļās zemes enerģija” Skrīveru novadā, kura valdē ir Evita un Gatis Vītoli, Artjoms Grivkovs, Arita Kanča un Jānis Marcinkevics. Ērberģes HES uz Dienvidsusējas un tās īpašnieks Aigars Preimanis no uzņēmuma “MG Enerģija” pērn ‘‘saražojis” 142 tūkstošus eiro pirms nodokļa nomaksas. Līdzīga summa arī “Neretas HES” — 156 tūkstoši eiro — un tā īpašniekam Viktoram Lelim.
Latvijā kopumā šādu uzņēmumu ir vairāk nekā 300, un pērn šie elektrības ražotāji no valsts saņēma 154,6 miljonus eiro pirms nodokļa nomaksas. Protams, daļa līdzekļu novirzīta “naudas mašīnu” būves vajadzībām bankās ņemto kredītu dzēšanai.
Tikmēr citi zemnieki nonākuši absurdā situācijā, un pēc pāris intervijām saprotu, ka dzīvojam skumji smieklīgā laikā, kad elektrība kā agrāk piens tagad jālej grāvī jeb tā jātērē pēc iespējas vairāk, lai rēķins būtu mazāks.
Jāmaksā par to, kas vienreiz jau nopirkts
Jānis Krūmiņš no zemnieku saimniecības “Lejasvēži” Bebru pagastā stāsta, ka kopā ar Kokneses novada zemnieku Jāni Dzeni uzrunājuši ekonomikas ministru. Janvārī “Lejasvēžos” “nodedzināti” 850 kilovati, un par tiem jāmaksā 240 eiro. Kilovata izmaksas bija 27 centi. Tikai par elektrību kopā ap 40 eiro, bet pārējais ir maksājums uzņēmumam “Sadales tīkls” un par OIK. Elektrolīnija nodrošina maksimālo strāvas stiprumu — 63 ampēri. Ja tā vietā būtu 100 ampēru vai vēl stiprāka strāva, varētu izmantot spēkā esošo iespēju par nesezonas atslēgumu. Februārī “nodedzināti” 650 kilovati, un rēķins bija nedaudz virs 200 eiro. Attiecīgi viena kilovata cena — 31 cents. “Man vairs nav izdevīgi taupīt elektrību. Kā minimums man mēnesī jāpatērē 1500 kilovatu, un tad kilovata cena būs 18 centi. Ja ‘‘nodedzinātu” 3000 kilovatu (ko reāli patērē graudu kulšanas laikā), tad viens kilovats maksātu vien 13 centus.”
Pārrunās ar ministra kungu arguments bijis elektrības rēķina samazināšana rūpnīcām. Kokneses novada pārstāvji gan iebilduši, ka šādi Latvijas ekonomika netiek atbalstīta, jo lielākā daļa — ap 80% — rūpnīcu pieder ārvalstniekiem.
Jānis Krūmiņš norāda vēl uz kādu aplamību. Savulaik, 2008. gadā, viņš no “Latvenergo” pieprasījis toreiz maksimālo strāvas stiprumu — 63 ampērus — un par to samaksājis. Jaunajos apstākļos, lai kaut cik samazinātu rēķinu, tiek piedāvāts nesezonas laikā atteikties un atslēgt šo jaudu. “Kāpēc man jāatsakās no tā, ko esmu nopircis? Jaunajos elektrības rēķinos man 55 eiro jāmaksā par to, ka saņemu 63 ampērus, un vēlreiz par šiem ampēriem ap 40 eiro maksāju pie OIK.”
Zemnieku saimniecības “Tīrumnieki” Kokneses novadā saimnieks Kaspars Karlsons stāsta, ka elektrības rēķini šogad auguši, un sāpīgi, ka no rēķina maksājam tā sauktajai “zaļajai enerģijai” 60% — 70%, bet kur tas viss nonāk? “Biogāzes stacijas nebūt nav “zaļas”, jo, audzējot kukurūzu, ko stacijās “dedzināt”, apstrādājot laukus ar tehniku, kurā sadeg dīzeļdegviela, tiek gan noplicināta augsne, gan tērēti fosilie izrakteņi. Cik zinu, Vācijā šī biogāzes staciju darbība jau piedzīvo savu norietu. Savukārt šo staciju saražotā elektrība ir niecīga daļa no kopējās Latvijā saražotās — TEC un HES. Plānoju izmēģināt iespēju uz laiku atslēgt lielos ampērus, bet turpmāk plānoju sezonas laikā pieslēgt lielāku jaudu. Skaidrs gan viens, ka, pieslēdzot lielāku jaudu, nāksies mainīt arī vairākas tīkla komponentes. Uz kā rēķina tas notiks?” ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Elektrību kaut “lej” grāvī

Kategorijas