Incidenti bijuši ne reizi vien

Sandra Spruča, Skrīveru katoļu baznīcas un Jaunjelgavas Svētā Krusta Romas katoļu baznīcas ērģelniece

2018. gada 20. marts 00:00

651

Aizvadītā nedēļa bija spraiga, notikumiem un kultūras pasākumiem pārbagāta. Šobrīd mācību centrā “Buts” apgūstu jaunu — noliktavas pārziņa — profesiju. Darbdienās notiek intensīvi apmācības kursi, vakaros raujos uz visām pusēm, kur vajag, aizvadītajā nedēļā mūzika ņēma virsroku. Ar mūziku “uz tu” esmu no bērnības, tā bija arī daļa manas profesionālās darbības.
Visu nedēļu notika intensīvi mēģinājumi nedēļas nogales pasākumiem. Trešo reizi kāpu uz “Kluso ūdeņu” skatuves. Patiesībā darīju to divreiz — izpildot solodziesmu un iepriecinot skatītājus apvienībā “Kaimiņienes”. Abi priekšnesumi sākotnēji nebija plānoti. Vispirms pieteicu kolektīvo priekšnesumu, taču tad radās bažas, vai būs, kas ar mani kāpj uz skatuves, tādēļ pieteicu arī solopriekšnesumu. Vokālās domubiedres atradu, tā nu uzstājos divreiz. Apvienības “Kaimiņienes” galvenais piedalīšanās mērķis bija izklaidēt sevi un zālē sēdošos. Konkurss “Klusie ūdeņi” ir pie-
prasītākais gada pasākums, kas pulcē pilnu skatītāju zāli. Mana pirmā debija šajā pasākumā bija 1999. gadā.
Sestdien ar Aizkraukles jaukto kori biju Secē, savukārt svētdien kā katru nedēļu Skrīveru katoļu baznīcā nodrošināju muzikālo gaisotni, spēlējot ērģeles un Jaunjelgavas Svētā Krusta Romas katoļu baznīcā — sintezatoru. Paguvu apmeklēt arī Aizkraukles Uzņēmēju dienas gadatirgu, iepriecināja plašais skolēnu mācību firmu piedāvājums. Gadatirgu apmeklēju katru gadu, tajā var uzzināt ražotāju jaunumus un aktuālākos piedāvājumus.
Lai gan šonedēļ trūka laika noskatīties ik vakara “Panorāmu”, tāpat uzzināju svarīgākos notikumus. Mani interesē viss, kas saistīts ar kultūru. Joprojām plašas diskusijas norit par un ap gaidāmajiem Dziesmu un Deju svētkiem. Dejotāju patriotiskā vēlme priecēt arī tos, kas biļešu pirkšanas karstumā palika tukšā, sniedzot papildkoncertu, no diskusijām sociālajos tīklos pārauga priekšlikumā. XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku mākslinieciskā padome vienbalsīgi neatbalstīja deju lieluzveduma “Māras zeme” papildkoncerta iniciatīvu, un šoreiz es lēmumu atbalstu. Pirmkārt, šāda atkāpe varētu mainīt turpmāko svētku norisi. Ja jau šogad pieļaus izņēmumu un rīkos papildkoncertu, tad līdzīgs scenārijs var atkārtoties vēl pēc četriem gadiem. Dziesmu un Deju svētku noslēguma koncerti vienmēr bijuši pieprasītāki par reālo piedāvājumu. Vietu ir tik, cik to ir. Lai apmierinātu visus tos, kas vēlas dejas burvību baudīt klātienē, ar vienu papildkoncertu tāpat būtu par maz. Otrs arguments, kuru pauž arī padome, ir dejotāju noslodze. Svētku laikā slodze ir liela, jāņem vērā arī dažādais dejotāju vecums — skolas vecuma bērni un seniori. Gribu atgādināt, ka incidenti, kas skar svētku dalībniekus, jau bijuši ne reizi vien. Slodze un laikapstākļi ietekmē pat rūdītākos dalībniekus. Vairākkārt esmu bijusi Dziesmu svētku dalībnieku pulkā. Ne tikai svētki, bet arī gatavošanās tiem — skates un koncerti — pirmām kārtām ir svētki pašiem dziedātājiem. Šogad piedalīties neiznāks, tomēr svētkus baudīt var, arī skatoties televīzijā. Tam pat ir priekšrocības — laba redzamība, ērta sēdvieta un nekādu sliktu laikapstākļu. Tie ir emocionāli svētki ne tikai dalībniekiem un skatītājiem, bet arī televīzijas skatītājiem.
Daļu sabiedrības sarūgtināja Saeimas vairākuma noraidījums iedzīvotāju iniciatīvai par Kopdzīves likumu. Šī iecere dotu ievērojamas priekšrocības tiem pāriem, kas dzīvo civillaulībā. Manuprāt, sabiedrība rada problēmu, kur tās patiesībā nav. Vai tiešām ir grūti reģistrēt attiecības? Tas ir katra paša lēmums — būt oficiālās attiecībās vai nebūt. Mantojuma un citus ar kopdzīvi saistītus jautājumus var nokārtot ar attiecīgajiem dokumentiem. Kopdzīves likuma pieņemšana varētu graut jau tā zemo laulību reģistrāciju statistiku. Mūsdienās dzīvesbiedrs ir partneris, un tikai nereti veiksmīgos gadījumos — uz mūžu. Ja laulāto juridiskās privilēģijas būtu brīvi iespējama arī civillaulībā dzīvojošajiem, tad motivācija attiecību noformēšanai būtu apdraudēta.
Par ikgadēju tradīciju kļuvušas domstarpības Latvijas leģionāru piemiņas dienas gājienā. Latvietis visos karos ir cīnījies pret brāli. Gājiena dalībnieku un viņu pretinieku uzpūstie konflikti ir politiskais cirks. Kuram līdzekļi atļauj, tas pasūta mūziku un diktē noskaņojumu. Lai gan šogad gājiens noritējis mierīgi, bez “krievs pret latvieti” kampaņas neiztika. Nacionālā apvienība rosināja 16. martu noteikt par oficiālo latviešu karavīru atceres dienu. Neaizmirsīsim, šāda diena kalendārā jau ir — 11. novembris. Mums ir daudz vēsturiski nozīmīgu dienu, turēsim tās godā un nemaisīsim vienā putrā. Tāpat neatbalstu izskanējušās diskusijas par 11. novembri kā svētku dienu. Svētku diena ir 18. novembris, 11. novembris ir atceres diena. Ir jābūt pamatīgam segumam, lai veiktu tādas izmaiņas. Gribot labu, var sanākt “iebraukt auzās” — pārāk daudz svētku dienu var izvērsties balagānā.
Pēc skandāliem banku sektorā tiek izstrādāts likumprojekts, kas paredz Latvijas Bankas prezidentam amatu ieņemt ne vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Šādiem ierobežojumiem jau sen bija jābūt spēkā. Līdzšinējā pieredze rāda, ka, ļaujot indivīdam kļūt varenam, viņš kļūst nekontrolējams. Līdzšinējais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēc skandāla atkāpties nevēlas, un kas viņu piespiedīs? Augstiem un nozīmīgiem amatiem jābūt terminētiem, tas mazinātu korupcijas un visatļautības risku. Četru gadu termiņš augstā postenī ir ilgs laiks, lai sevi pierādītu. Ja rodas dīkstāve vai lejupslīde, nevajag cerēt uz uzlabojumiem, vajag dot iespēju citam, cerams, labākam profesionālim. Nedrīkst ļaut iesakņoties, rodas iespaids, ka Latvijā ir daži varenie, kuri savas vietas pametīs tikai ar “kājām pa priekšu”. Kamēr neiznesīs, tikmēr sēdēs.
Visa pasaule sekoja līdzi Krievijā notiekošajām prezidenta vēlēšanām. Pretendentu skaits bija liels — septiņi kandidāti, tomēr īstu šaubu nebija nevienam, ka šo amatu arī turpmāk ieņems Vladimirs Putins. Autoratīvais diktatorisma valdījums nebūs mūžīgs, opozicionāri dara savu darbu, sabiedrībā manāma šķelšanās. Kā allaž, apšaubīts tiek balsojuma patiesums. Balsu pirkšana un vēlēšanu iznākuma ietekmēšana mani nepārsteidz, līdzīgas mahinācijas notiek arī Latvijā.
Nedēļa paskrēja ātri. Bija daudz pozitīvu notikumu un pasākumu, tomēr jāsecina, ka tik liela intensitāte nogurdina. Cerams, šī nedēļa būs mierīgāka, un man izdosies atpūsties.

Staburags.lv ARHĪVS

Incidenti bijuši ne reizi vien

Kategorijas