Dzied par mīlestību

2018. gada 20. marts 00:00

169

Aizkraukles pilsētas kultūras namā jau 20. reizi notika neprofesionālo dziedātāju konkurss “Klusie ūdeņi”. Tajā izskanēja
14 dziesmas.

Kā jau visus gadus, arī šoreiz žūrijas lomā iejutās skatītāji, dalībnieku sarakstā balsojot ar punktiņveida uzlīmēm. Konkursā uzvarēja Kristīne Rudmieze no Kokneses ar dziesmu “Man ir viss”, viņa saņēma balvu par izcilu sniegumu un vētrainām skatītāju ovācijām. Otrais lielākais balsu skaits bija Andrim Lazdānam no Preiļiem, kurš izpildīja dziesmu “No rīta”. Savukārt trešo lielāko balsu skaitu saņēma Oskars Zviedris no Aizkraukles ar dziesmu “Kurpniekzeļļi”.
“Krasta kroga” simpātiju balvu saņēma Kristīne Rudmieze, bāra “Apelsīns” simpātiju balvu — Andris Miglāns, Kristīne Aginska, Māris Bērziņš, Elīna Upadiševa, Madara un Līga Jankalānes, mūziķu simpātiju balvu — Kristīne Aginska, bet organizatoru simpātiju balvu — Andris Lazdāns.
Pirmajā konkursā dalībnieki saņēma mākslinieces Dzintras Cepures apgleznotus akmeņus, bet visos pārējos konkursos, ieskaitot šo, viņiem tika dāvinātas mākslinieces apgleznotās vāzes.
Balva par izcilu sniegumu
Kristīne Rudmieze konkursā piedalījās pirmo reizi, dziesmu “Man ir viss” vārdadienā veltot sev īpaši tuvam un mīļam cilvēkam. Dziesma ir par mīlestību, tās piedziedājumā skan vārdi: “Man ir viss, ja esi tu,/Man ir viss, ja mīli tu,/Man ir viss, ja mīla skan,/Man ir viss, ja esi man.” Ģitārists, komponists un daudzu hitu autors Harijs Zariņš šo dziesmu savulaik uzrakstīja dziedātājai Aijai Andrejevai. Kristīnes no sirds dziedātais, dvēseliski izjustais, dzidri skanīgais, ar patiesām mīlestības jūtām piesātinātais dziedājums izpelnījās skaļus skatītāju aplausus, un starpbrīdī daudzi savas uzlīmes konkursantu sarakstā piestiprināja iepretim Kristīnes vārdam. Jau tad vairs nebija šaubu — Kristīnei punktiņu ir visvairāk, un viņa ir uzvarējusi!
Organizatori teic, ka “Kluso ūdeņu” dziesmas lielākoties bijušas par mīlestību, un arī šajā jubilejas koncertā tās skanēja vairāku dalībnieku izpildījumā. Pavasaris ir dabas un mīlestības mošanās laiks, savukārt konkurss “Klusie ūdeņi” allaž bijis pavasara jauko gaidu vēstnesis.
Konkursā ir tradīcija, ka uzvarētājs dziesmu dzied vēlreiz. “Paldies muzikantiem, konkursa organizatoriem un maniem mīļajiem zālē!” pēc otrreizējas dziesmas izpildīšanas sacīja Kristīne Rudmieze. Nākamgad konkursa ieskaņā viņai būs jādzied “Mēmā dziesma”. Šoreiz to izpildīja pagājušā gada uzvarētāji — vokāli instrumentālā grupa “Nepilns litrs” no Kokneses. Šajā konkursā gan neviena vokāli instrumentālā grupa nepiedalījās.
Kristīne Rudmieze savulaik mācījusies mūzikas skolā Koknesē un Aizkrauklē, kur pabeigusi kokles klasi. “Pēc tam Daugavpilī mācījos par diriģenti, tomēr sapratu, ka tas nav man pie sirds, un mācības pārtraucu,” stāsta Kristīne. “Visos šos gadus strādāju Koknesē mammas Ineses Kāpiņas ādas mākslinieciskās apstrādes uzņēmumā, un laiku pa laikam sevi atrodu mūzikā. Vairākus gadus savam priekam dziedāju korī “Anima”, tad kādu laiku bija pārtraukums, tagad atkal dziedu “Animā”.
Uz Aizkraukles kultūras nama skatuves dziedāju pirmo reizi, te biju koncertējusi tikai kokles festivālā. Protams, konkursā “Klusie ūdeņi” bija uztraukums, bez tā jau neiztikt, tomēr skatuve un publika zālē baiļu sajūtu nerada. To, kā nodziedāju, nedzirdēju — sēžot zālē, vari dzirdēt visus citus, bet, kad pats dziedi, savu balsi nedzirdi.”
Skatītājiem patīk “No rīta” un “Kurpniekzeļļi”
Andris Lazdāns no Preiļiem konkursā piedalījās pirmo reizi, dziedot Aivara Hermaņa komponēto dziesmu ar Igo vārdiem “No rīta”. Viņa patīkamais balss tembrs, tīrais dziedājums un atraktivitāte, iesaistot arī publiku, skatītājiem patika, un viņi Andrim dāvāja otro lielāku punktu skaitu. “Par šo konkursu uzzināju internetā, un arī draugi no Aizkraukles ieteica piedalīties,” stāsta Andris, kurš savulaik mācījies mūzikas skolā, bijis dīdžejs Latgales klubos, bet dīdžeja karjeru esot iemainījis pret ģitāras spēli un dziedāšanu.
Trešo lielāko punktu skaitu klausītāji veltīja pašmāju izpildītājam — atraktīvajam Oskaram Zviedrim ar dziesmu “Kurpniekzeļļi” no “Čikāgas piecīšu” repertuāra. Oskars bija tērpies kurpnieka apģērbā, un viņam bija pat kurpnieka āmurs. Skanot dziesmas rindām par slaidajām, garajām un visādi citādi pievilcīgajām kājām, uz kurām paskats no loga vienmēr bijis labs, skatuves fona ekrānos steidzīgi soļoja daudzi dažādu kāju īpašnieki un īpašnieces. Oskars teic, ka viņš tās gan nav redzējis, par fona ilustrāciju bija padomājuši organizatori. Atšķirībā no citām reizēm šajā koncertā dziesmas skatuves dziļumā pavadīja datorgrafikas, tomēr atbilstošas ilustrācijas bija piemeklētas tikai dažām dziesmām. Pilnā zāle, ovācijas liecināja, ka šādi konkursi skatītājiem patīk.
“Vienmēr ir bijuši un būs cilvēki, kuri grib kaut ko jaunu izmēģināt, izzināt paši sevi, uz ko viņi ir spējīgi. Man dziedāšana ir sirdslieta, ikdienā esmu kora dziedātājs, bet solo uz “Kluso ūdeņu” skatuves dziedu reizi gadā,” saka Oskars.
“Muzikanti ir mani mīlulīši!”
Sesto reizi konkursā spēlēja taustiņinstrumentu virtuozs Modris Krūmiņš, astoto reizi sitamo instrumentu pavēlnieks bija Raimonds Babris, devīto reizi piedalījās soloģitārists Artūrs Zemnieks, bet absolūts līderis ar 10. reizi bija basģitārists Andris Ozoliņš.
“Muzikanti ir mani mīlulīši!” teic muzikantu simpātiju balvas ieguvēja Kristīne Aginska, kura dziesmu “The best” no Tīnas Tērneres repertuāra veltīja gan savai piektajai jubilejas reizei konkursā, gan tā organizatoriem. “Jūs esat vislabākie!” viņa saka. “Konkurss ir izraušanās no ikdienas — darba un mājām, kaut kas citādāks. Varam izpausties vismaz reizi gadā.”
Māsas Madara un Līga Jankalānes no Pļaviņām arī atzīst, ka konkurss ir izraušanās no ikdienas. “Pavadošās grupas muzikanti ir atsaucīgi, labsirdīgi, pajoko, uzmundrina, mūs aizrauj mēģinājumu un koncertu atmosfēra, publika ir ļoti atsaucīga,” viņas atzīst.
“Pagājušajā gadā, kāpjot uz skatuves, bija baiļu sajūta, bet šogad ir citādāk, šķiet, ka esam te gaidītas, un pēc koncerta pārņem labi padarīt darba sajūta,” saka Alla Svečikova un Annija Blaus no Kokneses. “Gūstam pieredzi, augam, un te ir vienkārši forši, bet muzikanti ir superīgi!”
Konkursā zuduši šova elementi
Visas 20 koncerta reizes par skaņotāju strādājis Guntis Venderots. “Tehniskajā ziņā mums ir progress, kādreiz bija analogā apskaņošanas sistēma, tagad — digitālā. Šodien ir daudz labāki instrumenti, labāk skan gan šķīvji, gan bungas, pirms 20 gadiem instrumentiem nebija tāda skanējuma. Kādreiz konkurss bija vairāk kā šovs, dalībnieki centās, lai būtu interesants noformējums, aizraujošs, atraktīvs priekšnesums, bet tagad vairāk orientējas tikai uz dziedāšanu,” viņš saka. “Šova elementi ir zuduši, vairāk vajadzētu par tiem domāt, lai būtu interesantāk gan skatītājiem, gan arī mums, mūziķiem, jebkuram. Piemēram, šajā koncertā ļoti interesants bija apvienības “Kaimiņienes” priekšnesums — kad interesantos tērpos uz skatuves uznāca Sandra Spruča, Indra Grietēna un Iveta Biķerniece, dziedot dziesmu no “Čikāgas piecīšu” repertuāra, visiem bija jautri un interesanti.”
Basģitārists Andris Ozoliņš, kurš konkursa pavadošajā grupā spēlēja 10. reizi, teic, ka daļa dalībnieku ir zināmi gadu no gada, jo ir vieni un tie paši, un ar viņiem kā paziņām iznāk tikties reizi gadā. Tomēr pārsteigumu savā ziņā sagādā dalībnieki, kuri piedalās pirmo reizi un uzvar.
Vairāk atraktivitātes!
Visas 20 reizes konkursu apmeklējis aizkrauklietis Aleksejs Makuševs, kuram arī pašam ir liela muzicēšanas pieredze. “Man grūti vērtēt, jo katru reizi konkurss bijis atšķirīgs, katru reizi bijis kaut kas labs. Vienam otram neveicas saklausīt ritmu, toņkārtas, bet nevajadzētu visus priekšnesumus vērtēt profesionāli. Jāsaka paldies visiem, kuri kāpj uz skatuves. Šajā reizē bija diezgan maz dalībnieku, uzskatu, ka jubilejas reizē viņu skaitam vajadzēja būt lielākam, priekšnesumiem interesantākiem, atraktīvākiem. Šoreiz 20 gadu jubilejas konkurss, kas reizē ir arī koncerts skatītājiem, bija pabāls, tam vajadzēja būt grandiozākam. Varbūt cilvēki neaktīvi, varbūt neuzaicināja. Nodziedāt estrādes dziesmu prot daudzi, un priekšnesumi līdzinās cits citam, bet atmiņā visvairāk paliek tie priekšnesumi, kas veidoti ar interesantiem tērpiem, humoru, kā izrāde, šovs. Piemēram, man patika apvienības “Kaimiņienes” priekšnesums — kad uzstājās atraktīvās tantiņas, publika atdzīvojās. Varbūt citu gadu vajadzētu piesaistīt kādu režisoru, kas palīdzētu izveidot priekšnesumus interesantākus, radīt kādus efektus, izmantot vijoli, harmoniku, pūšamos instrumentus, lai būtu dažādība. Uzskatu, ka šajā konkursā galvenais ir nevis parādīt klasi, bet izveidot interesantu priekšnesumu.”

Iepriekšējo gadu uzvarētāji

◆ 1999. — Baiba Svenča ar dziesmu angļu valodā “Go away”.
◆ 2000. — Leons Līdums, Aldis Labinskis un Juris Keišs ar dziesmu “Mīļā, ķeizars mani karā sauc” un dziesmiņu par deģenerātiem.
◆ 2001. — Guntis Venderots un Ieva Venderote ar dziesmu “Papu, saki mammai pats!”.
◆ 2002. — Ainārs Uzulnieks ar dziesmām “Tu būsi vēl” un “Nav naudas”.
◆ 2003. — bērnudārza “Zīlīte” darbinieces un Māris Masāns ar dziesmu “Hello from Mars!”.
◆ 2004. — grupa “Vēja radītie” ar dziesmu “Pelnrušķīte”.
◆ 2005. — Liene Vuškāne (tagad Sola) ar dziesmu “I will always love you”.
◆ 2006. — Armīns Voltmanis ar dziesmu “Brīži”.
◆ 2007. — Santa Jukuma un Agnese Raduma (tagad Ozoliņa) ar dziesmu “Es neesmu Džeina Fonda”.
◆ 2008. — Elita Freiberga ar dziesmu “Eņģelis”.
◆ 2009. — Antra Ķimene un Zane Fetere ar dziesmu “ Dzirdi”.
◆ 2010. — Sabīne Indersone un
Edmunds Paškevičs ar dziesmu “Sudraba pulkstenītis”.
◆ 2011. — grupa “Tie paši” (jeb “The Same”) ar dziesmu “Mans draugs”.
◆ 2012. — Artis Putāns un Kārlis Vadzītis ar dziesmu “Tu esi skaista visos niekos, sīkumos”.
◆ 2013. — grupa “Another Decision” (Aizkraukles 1. vidusskola) ar dziesmu “Overture 1622”.
◆ 2014. — Ainārs Uzulnieks, Jānis Cielavs un Jaunjelgavas kultūras nama deju kolektīva “Kodoliņš” dejotāji ar dziesmu “Es izjāju prūšu zemi”.
◆ 2015. — Dāvis Paugurs ar paša sacerētu dziesmu bez nosaukuma.
◆ 2016. — Jana un Ainārs Uzulnieki ar dziesmu “Nekas jau nebeidzas”.
◆ 2017. — grupa “Nepilns litrs” ar dziesmu “Tai pilsētai”.

Uzvārdu līderi — Bērziņi
Visbiežāk uz “Kluso ūdeņu” skatuves dziedājuši Jāņi un Līgas. Uzvārdu ziņā absolūtie līderi ir Bērziņi. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, ka gandrīz puse latviešu ir Kalniņi un Krūmiņi, konkursa topā aiz Bērziņiem pārliecinoši seko Vītoli un Vītoliņi.
Rekordists ar 13 reizēm
Absolūtais šī dziesmotā maratona līderis ir Juris Babris, kurš “Klusajos ūdeņos” piedalījies 13 reizes. Ieva Grīsleja piedalījusies 10 reizes, Ilze Liepiņa un Jānis Sniedziņš — deviņas reizes, Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas studentes — septiņas reizes, Ainārs Uzulnieks — sešas reizes, Indra Bērziņa — septiņas reizes.
Piedalās gandrīz 800 dalībnieku!
“Kluso ūdeņu” 20 koncertos 410 dziesmas izpildījis 791 dalībnieks.

Viedokļi

2000. gadā konkursā uzvarēja toreizējais Aizkraukles novada ģimnāzijas direktors Leons Līdums, fizikas skolotājs Aldis Labinskis un informātikas skolotājs Juris Keišs ar dziesmu “Mīļā, ķeizars mani karā sauc” un dziesmiņu par deģenerātiem.
— Vai jūs konkursā piedalītos vēlreiz?
Leons Līdums,
pašreizējais Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs
— Kāpēc gan ne? Ja izdomātu oriģinālu priekšnesumu, varētu vēlreiz kāpt uz skatuves. Toreiz tā bija avantūra, gribējās popularizēt mūsu skolu. Izjutām lielu publikas atsaucību, atbalstu, cilvēki mūsu priekšnesumu skatījās ar smaidu sejā. Novēlu katram vismaz vienu reizi uzdrīkstēties piedalīties šādā konkursā!

Aldis Labinskis,
tagadējais Aizkraukles novada vidusskolas direktors
— Ar toreiz izpildīto programmu nē, bet ar kaut ko jaunu, oriģinālu varētu. Aktīvi vairs nemuzicēju, tomēr basģitāras spēli neesmu aizmirsis. Toreiz izvēlējāmies repertuāru, kas pēc nopietnās skolas dienas bija relaksējošs, jautrs un patika gan mums, gan publikai, mums visiem kopā dzima labas idejas. Un negaidīti uzvarējām!
— Kas jūs 20 koncertos visvairāk pārsteidzis?
Vanda Arnta-Laizāne,
Aizkraukles novada kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja
— Atsevišķu dalībnieku lielā pašpārliecinātība — uz skatuves viņi aizrāda bundziniekam, ka pareizi nesit ritmu, savukārt ģitāristam pārmet, ka viņš neprot nospēlēt. Taču paši dažkārt nezina vārdus un neprot pareizi nodziedāt melodiju. Dziedot mājās, ir citādāk, bet uz skatuves vairs tā neskan. Pēdējos gados publikas izpratne ir augusi — tos, kuriem nesanāk, dziesmas laikā tā atbalsta ar skaļiem aplausiem. Skatītāji kļuvuši draudzīgāki. Pārsteidz arī talanti, kuri lieliski dzied un jau no pirmās reizes prot sastrādāties ar pavadošo grupu. Piemēram, pagājušajā gadā tāda bija Laura Bruzgule no Jēkabpils.
— Kur slēpjas konkursa ilgā mūža fenomens?
Anta Teivāne,
Aizkraukles novada kultūras nama direktore un konkursa idejas aizsācēja
— Kad 1997. gadā sāku strādāt kultūras namā par mākslinieciskās daļas vadītāju, gribēju noorganizēt ko jaunu, nebijušu. Iedvesmojoties no konkursa “Dziesma manai paaudzei”, uzrunāju pazīstamus cilvēkus, kuri labi dzied. Man par pārsteigumu, viņi ne visai vēlējās dziedāt uz skatuves, bet ideja guva lielu atsaucību citu cilvēku vidū.
Piemēram, iepriekš nevarēju iedomāties, ka manai angļu valodas skolotājai Baibai Svenčai ir tik pasakaina balss. Toreiz skeptiķi iebilda, ka tur nekas nesanāks, vajag atlasi, žūriju, publika nedrīkst vērtēt. Tomēr iebildu, un līdz pat šim laikam priekšnesumu vienīgie vērtētāji ir skatītāji, nav dalībnieku atlases, izpildītāji var dziedāt un spēlēt paši, izmantot fonogrammu vai pavadošo grupu, var piedalīties solisti un grupas — ierobežojumu nav. Pirmajā konkursā bija 12 priekšnesumu, visas biļetes tika izpirktas, un par ienākumiem nopirkām pirmo datoru. Vienu gadu bija 34 priekšnesumi, šogad — 14. Skeptiski iebildumi dzirdēti, organizējot arī pēdējo gadu konkursus — apnicis, pietiek, vajag pārtraukt. Tomēr, kamēr vien būs dalībnieki un skatītāji, tikmēr konkurss notiks! Domāju, ka novadā ir labs nākamo dalībnieku potenciāls — Aizkraukles Mūzikas skolas, kā arī Anitas un Jāņa Ostrovsku, Unas Arbidānes audzēkņi. Ja kāds saka — konkursa nebūs, neticiet! Konkursa fenomens slēpjas tajā, ka cilvēkiem patīk dziedāt.
Jana un Ainārs Uzulnieki, Jānis Cielavs,
vairākkārtēji konkursa dalībnieki
un uzvarētāji
— Konkursa fenomens slēpjas tajā, ka dzīvojam mazpilsētā, cits citu pazīstam, strādājam dažādās darbavietās, tomēr ne vienmēr zinām par citu vaļaspriekiem. Konkurss ir iespēja par tiem uzzināt, kā arī pašiem dalībniekiem uz skatuves izbaudīt trīs vai četras minūtes slavas, konkursā varam izpausties, atpūsties, un kādam tas ir atspēriena punkts tālākajai darbībai, piemēram, Līgai Rīderei.
Artūrs Zemnieks,
soloģitārists pavadošajā grupā
— Daudziem ir vēlme sevi parādīt. Pilsēta ir maza, un ir interesanti pazīstamus cilvēkus, kuri ikdienā strādā par pārdevēju, kasieri vai domē, redzēt citā ampluā, uzzināt par viņu talanta dažādajām izpausmēm. Domāju, ka tajā arī ir konkursa spēks.
— Ar ko jūs piesaistīja konkurss, un kāpēc vairs tajā nepiedalāties?
Juris Babris,
konkursa dalībnieks 13 reižu, leļļu teātra “Tims” direktors
— Velna ducis, ar to arī pietika! Kaut kad jau ir jāpārtrauc. Konkursā piedalījos ne jau, lai censtos uzvarēt, bet darīju to, kas man patika, un par to izjutu gandarījumu. Ir cilvēki, kuriem jāvinnē, un cilvēki, kuriem jātaisa šovs. Ja būtu piedalījies tikai uzvaras pēc, jau pēc pirmās, otrās reizes būtu pārtraucis piedalīties. Ja būtu uzvarējis, piedalīties vairs nebūtu tik interesanti. Ar savu vai kāda cita autora dziesmu centos cilvēkus iepriecināt — zālē vienmēr būs kāds, kam tavs priekšnesums patiks, un man galvenais bija priecāties kopā. Katra dalībnieka priekšnesumam bija sava “odziņa”. Tomēr ar laiku kaut kā pietrūka, konkurss sāka likties vienmuļš, sevi izsmēlis, vienkārši plezīrs — atnācām, nodziedājām, patusējām un aizgājām, vairs nebija vēlmes tajā piedalīties. Aizkulisēs visi uztraukušies, ieskaitot organizatorus. Svarīgas arī dažādas nianses, piemēram, dalībniekiem taču varēja arī iedot pa kādam ielūgumam, lai ģimenes locekļiem nav jāpērk biļetes. Ar laiku uguntiņa manī pazuda. Nesūdzos, nepārmetu, bet vienmēr pasaku, ko domāju. Ja konkursu nevar daudzveidot, tad jāapstājas, tas jāpārtrauc vai arī jāmeklē iespējas, kā to padarīt interesantāku. Ja konkursa 20. jubilejas pasākumā būtu bijis atskats uz smieklīgākajiem, interesantākajiem priekšnesumiem, būtu aizgājis un, ja aicinātu, piedalītos. Piemēram, vienmēr interesanti bijuši bērnudārza “Zīlīte” audzinātāju priekšnesumi. Leļļu teātrī “Tims” jau 22 gadus iepriecinu bērnus, mammas, tētus, vecmāmiņas un vectētiņus, un visu laiku esam centušies mainīties. Ir jāmainās arī konkursam.

Staburags.lv ARHĪVS

Dzied par mīlestību

Kategorijas