Staburags.lv ARHĪVS

“Esmu par laukiem!”

Elita Brovacka

2018. gada 13. marts 00:00

111
“Esmu par laukiem!”

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotā konkursa “Laukiem būt!” 16 finālistu vidū ir arī sunākstiete Mairita Elksne. Viņas kapu un dārza dizaina priekšmetus — īpaši rotātas betona vāzes — žūrijas komisija ieteica patentēt. Jaunā sieviete nākotnē iecerējusi atvērt darbnīcu Sunākstē, kur šīs vāzes taptu.

Vāze ar “odziņu”
Mairita Elksne stāsta, ka viņas biznesa ideju konkursa “Laukiem būt!” žūrija ieteica patentēt, tāpēc šobrīd īpaši daudz par to stāstīt nebūtu prātīgi. Taču īsumā doma ir šāda — gatavot kapu vāzes no betona, to dizainā iestrādājot dabas materiālus. “Vāzes tapšanā izmantoju savu izstrādāto tehniku, un tas vizuāli izskatās labi,” stāsta Mairita. “Konkursa “Laukiem būt!” žūrija norādīja, ka mans produkts var tikt izmantots ne tikai kapos, bet arī kā savdabīgs dārza un pagalma dizaina elements.” Vāzes būs domātas gan grieztajiem ziediem, gan kā puķupodi. Tāpat viņa iecerējusi veidot tāda paša dizaina svečturus.
Sunākstiete atklāj, ka ideja veidot skaistas vāzes kapiem radusies, jo pati ir no dzimtas, kura ļoti rūpējas par aizgājēju kapavietām, apmeklē kapusvētkus. “Arī mans tētis jau ir tajā saulē,” stāsta jaunā sieviete. “Neesmu pārmērību piekritēja un neuzskatu, ka kapos visam jābūt krāšņi izrotātam, bet gaumīgam gan. Lai to panāktu, nepieciešama nevis plastmasas, bet gaumīga kapu vāze, kurā ielikt kaut tikai vienu rozīti. Kā floriste gribēju izveidot vāzi, kas patiktu pašai, turklāt būtu stipra, stingra. Radās doma izmantot celtniecības materiālus — ģipsi, betonu. Pakonsultējos ar brāli, kurš ir betonētājs, viņš sākumā bija mans konsultants. Bija vairāki eksperimenti, līdz nonācu pie domas strādāt ar betonu.”
Patlaban Mairitas vāzes top mājās. Tas ir roku darbs — viņa pati jauc betonu un kārto rotājumus. “Lai iegūtu naudu formām, betona maisītājam un procesu padarītu vieglāku un ērtāku, nolēmu pieteikties konkursam,” stāsta Mairita. “Masveida ražošanai manu roku ir par maz, turklāt naudu vajag arī patenta iegūšanai. Betona traukus Latvijā ražo, taču manas idejas “odziņa” ir dabas materiālu izmantošanā, lai vāze iegūtu oriģinālu izskatu. Tāda vāze labi izskatīties gan viena, gan vairākas vienkopus, turklāt izmantoto materiālu dēļ tās nebūs dārgas, tātad nopērkamas visiem.”
Mairita bilst, ka puķupodos varētu stādīt sukulentu kompozīcijas — arī šādu pieeju viņa jau izmēģinājusi. Izskatās labi! Turklāt pats var augus izkārtot un veidot sev tīkamu salikumu. “Sukulenti ir augi, kuru atsevišķas daļas ir biezākas un tuklākas nekā parastiem augiem, pie tiem pieder, piemēram, kaktusi, alvejas un agaves. Kapos populārāki ir zaļie augi, kas pēc formas atgādina mazas ūdensrozītes. Tos audzē arī mājās. Šo augu saknēm nevajag daudz vietas, un tie ir piemēroti augšanai arī betona traukos,” paskaidro Mairita.
Sava darbnīca Sunākstē
Sunākstiete bilst: “Vispirms man noticēja mana ģimene — brālis, mamma, dzīvesdraugs. Tas mani iedrošināja darboties. Tagad manas vāzes patīk daudziem, tāpēc gribētos šo biznesu sākt nopietnākā līmenī. Man iesākumam pietiktu ar 2400 eiro, ko var iegūt konkursā savas biznesa idejas īstenošanai. Ar laiku gribētos arī iekārtot savu darbnīcu. Sunākstē! Jo esmu par laukiem!”
Mairita atklāj, ka vārdu kombinācija “Laukiem būt!” viņu patiešām iedvesmojot. “Es gribētu dzīvot un strādāt Sunākstē, bet patlaban mana darbavieta ir pilsētā, jo laukos savā jomā strādāt nav iespēju,” saka viņa. Mairitas mamma dzīvo Sunākstē, un arī viņa tur aizvien viesojas.
Patlaban Mairita strādā ziedu veikalos Rīgā un Lielvārdē, bet savulaik laukos mēģinājusi pārdošanai audzēt puķes. “Ar to gan gluži daudz nenopelnīsi,” saka viņa. Lai vairāk uzzinātu par uzņēmējdarbību un sāktu savu biznesu, viņa pieteicās apmācības kursam Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Aizkraukles birojā. “Un tas ir kompliments, ka aizvien tieku pieskaitīta jauniešu kategorijai,” nosmej Mairita. Viņai ir 33 gadi, un viņa audzina trīs gadus veco dēliņu Eduardu.
Florista iemaņas viņa ieguvusi floristikas skolā— meistardarbnīcā “Grieta” Jelgavā un Ritas Garaissilas ziedu kārtošanas skolā pie Aijas Žagariņas. “Zeļļa diplomu neesmu vēl ieguvusi, taču man ir pieredze, tāpēc sevi saucu par floristi,” nosaka viņa. Uz interviju Mairita ierodas ar ļoti skaistu ziedu pušķīti saskaņotā lillā tonī. “Tas ir mans darbs!” saka viņa.
Mairita pēc profesijas gan ir kultūras menedžere ar specializāciju reklāmas jomā — Latvijas Kultūras koledžā viņa ieguvusi pirmā līmeņa augstāko izglītību. Saistībā ar mācībām savulaik organizējusi izstādi Sunākstē, apkopojot fotogrāfijās pagasta kultūras pieminekļus, dzejniece Ligita Ābolniece katrai bildei piemeklējusi savas dzejas rindas.
Stimuls nenolaist rokas
Vai Mairita uzskata, ka jaunietim mūsdienās viegli sākt savu biznesu? “Ir dzirdēti dažādi iedvesmojoši stāsti, taču iespēja mācīties un iegūt naudu savu ideju īstenošanai ir šādas apmācības un projekti,” saka viņa. “Var, tikai ļoti jāgrib!”
Kad jautāju, kas viņu pašu iedvesmoja darīt, Mairita aizdomājas. “Laikam jau Eduards,” saka viņa. “Kad ir bērns, jādomā, kā naudu nopelnīt. Kad dēliņš bija mazs, vairāk dzīvoju laukos Sunākstē, tad arī audzēju tur puķes. Bija doma būvēt siltumnīcas, darboties šajā jomā, bet sapratu — tādu puķu un dārzeņu audzētāju ir daudz. Tad sāku domāt — ko es varētu darīt, lai nopelnītu naudu, dzīvojot Sunākstē? Uzskatu, ka lauki ir ideāla vide, kur augt bērnam. Bija doma atvērt ziedu veikalu Aizkrauklē, bet šī ir niša, kurā jau ir daudz piedāvājumu. Ceru, ka šī mana biznesa ideja būs pietiekami oriģināla un tirgū maniem darinājumiem būs noiets. Turklāt man ir liels stimuls tagad nenolaist rokas!” ◆

Uzziņa

◆  Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konkurss “Laukiem būt!” ir iespēja jauniešiem vecumā no 18 līdz 40 gadiem iegūt finansējumu savas biznesa idejas īstenošanai.

◆ Tas notiek divās kārtās, un kopējais balvu fonds ir 20 000 eiro. Jauno uzņēmēju iespēja cīnīties par finansējumu savām biznesa idejām ir turpinājums apmācību ciklam, kurā viņi apmeklēja mācības uzņēmējdarbībā.

◆ Konkursa fināls paredzēts marta beigās.