Vārdu “iznēsā” kopā ar mazuli

2018. gada 6. marts 00:00

251

Tā kā Aizkrauklē dzemdību nodaļas kopš 2009. gada vairs nav, māmiņas lielākoties izvēlas mazuli laist pasaulē tuvākajās
dzemdību nodaļās Ogrē vai Jēkabpilī. Vecmātes atklāj, ka pērn te vairākkārt “noķertas” Sofijas, Annas, Kristīnes, Karlīnas, Eduardi, Patriki un Kristeri.

Jēkabpils dzemdību nodaļas vecmāte aizkraukliete Gaida Dzalbe bilst: salīdzinot ar 2016. gadu, pērn Jēkabpils dzemdību nodaļā pieņemts par 20 dzemdībām vairāk.
Jēkabpilī dzemdēt izvēlas māmiņas ne vien no Jēkabpils un Aizkraukles puses, bet arī no Daugavpils, Madonas. Tā kā nodaļā ir perinatālās aprūpes centrs, te uzņem māmiņas, kuru mazulīši pasaulē ienāk pirms paredzēta laika.
Pērn lielākoties dzemdējušas sievietes labākajā vecumā. Gaida Dzalbe pērn pieņēmusi dzemdības 16 gadu vecai māmiņai, savukārt vecākajai dzemdētājai bija 43 gadi.
“Tā kā māmiņas lielākoties jau zina, vai būs meitenīte vai puisītis, bieži viņas uzreiz pasaka, kā mazulīti sauks, jo vārdiņu izauklējušas kopā ar bērniņu,” stāsta vecmāte. “Taču reizēm pārdomā, jo izrādās, ka mazais tā neizskatās. Tā kādai māmiņai nesen piedzima meitenīte, un viņa saka: mazo sauks par Džozefīni! Es skatos un bilstu: “Nu galīgi neizskatās pēc Džozefīnes…” Tik forša, skaista meitenīte apaļiem vaidziņiem.” Nākamajā dienā māmiņa nosaka: mēs nolēmām, ka tomēr būs Anna! Man uzreiz šķita, ka mazā pēc Annas tiešām izskatās.”
Gaida Dzalbe bilst, ka dzemdību zālē puikām biežāk nākas dzirdēt tādus vecāku izvēlētos vārdus kā Eduards vai Edvards, biežāk pazib arī Patriks un Kristers, pēdējā laikā arī Toms ir populāro vārdu vidū. Savukārt viņas kolēģes dzemdību nodaļā atklāj, ka “noķērušas” vairākas Sofijas, Annas, Kristīnes un Karlīnas.
“Vecākiem pēdējā laikā ir tendence likt latviešiem svešus vārdus,” saka vecmāte. “Tas droši vien skaidrojams ne tikai ar to, ka vecāki vārdus noskata filmās vai izlasa grāmatās, bet izvēlas, lai bērnam būtu starptautisks vārds. Robežas taču vaļā, un nekad nevar zināt, kur dzīve katru aizvedīs. To īsti latvisko vārdu — Jānis, Pēteris, Līga vai Liene — gandrīz tikpat kā nav.”
Jēkabpils dzemdību nodaļā pērn vairāk nekā citkārt pieņemti dvīņi — gada laikā piedzimuši 13 dvīņu pāri, turklāt četri dvīņu pāri — tikai jūlijā.
Viena no tendencēm ir tā, ka māmiņas, kuras dzīvo un strādā citās zemēs, dzemdēt brauc uz Latviju. Vecmāte novērojusi, ka droši vien steidzīgais laiks liek steigties arī mazuļiem, jo pērn daudzi mazuļi piedzimuši priekšlaikus.
“Savulaik vairāk dzima pirmie, otrie un trešie bērni ģimenē, arī tagad tā ir, bet vairāk dzimst arī sestie bērni, kas agrāk bija liels retums. Pieņēmām arī devīto mazuli ģimenē. Tā ka no mūsu skatpunkta šķiet — Latvija tomēr neizmirst,” saka Gaida Dzalbe.
Lielākais bērniņš, kurš pērn piedzima Jēkabpilī, svēra 4, 950 kilogramus. Viņš pasaulē nāca ar ķeizargrieziena palīdzību. Dabiskās dzemdībās dzimušā lielākā mazulīša svars bijis 4, 400 kilogrami. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Vārdu “iznēsā” kopā ar mazuli

Kategorijas