Paraksta labas gribas protokolu

2018. gada 6. marts 00:00

Aizkrauklē notika Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemgales reģionālās padomes sēde, kurā biedrība parakstīja sadarbības līgumu ar Aizkraukles novada domi. Aizkraukles uzņēmēji aicināti pievienoties šīs uzņēmēju biedrības Zemgales reģiona padomei.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes izbraukuma sēdes notiek ikreiz citā Zemgales pilsētā. Aizkrauklē tāda notika pirmo reizi.
Katrā vietā padomes pārstāvji dodas ekskursijā uz kādu vietējo uzņēmumu. Aizkrauklē kopā ar vietējiem uzņēmējiem un domes pārstāvjiem viņi viesojās SIA “Auto Cardan”. Šis uzņēmums darbojas jau 18 gadu un var lepoties ar veiksmīgu biznesa stāstu. Uzņēmuma valdes loceklis Agris Kārkliņš un inženieris Guntis Klūga pastāstīja par uzņēmuma vēsturi, ražošanas procesu un rentabilitāti.
Savukārt Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā notika padomes sēde. Tajā aizkrauklieši prezentēja savu novadu un stāstīja par uzņēmējdarbības tendencēm, kā arī uzzināja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aktualitātes un uzklausīja biedrības prezidenta kandidāta Gunta Belēviča priekšvēlēšanu programmu.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums parakstīja sadarbības līgumu. Ko tas dos aizkraukliešiem? “Tas ir vairāk tāds labas gribas protokols, kas nosaka biedrības un mūsu turpmākās sadarbības jomas un principus,” saka Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. “Reizē tas uzliek zināmu atbildību, pienākumu sadarboties. Interesanti, ka mūsu novadā līdz šim uzņēmēji nav apvienojušies kādā brīvprātīgā sabiedriskā organizācijā vai klubā, un Jelgavas puses pārstāvji vienmēr mudinājuši mūs to darīt. Šajos garajos gados tas vēl nav izdevies, jo mūsu uzņēmējiem ir ērtāk sadarboties domes paspārnē, bet neviens negrib uzņemties līderību, lai dibinātu savu apvienību. Varbūt šī protokola parakstīšana veicinās mūsu puses uzņēmēju apvienošanos.”
LTRK Zemgales reģionālās padomes priekšsēdētājs Imants Kanaška bilst: “Aizkraukle ir tā vieta, kur sen esam gribējuši nokļūt. Saprotam, ka Aizkraukles novada dome tā apčubina savus uzņēmējus, ka viņiem šķiet, ka tas ir pietiekami un nekādas citas apvienības nav vajadzīgas.”
Imants Kanaška stāsta, ka izbraukuma sēde te notiek pirmo reizi, taču ar Aizkraukles novadu saista jau senāka sadarbība, piemēram, LTRK piedalās uzņēmēju forumā Uzņēmēju dienās, bet turpmāk plānots veidot vēl plašāku sadarbību.
“Ļoti svarīga lieta mums ir profesionālā izglītība, tā ir nākamā mūsu darbinieku kalve. Ir patiess prieks un gandarījums, ka Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā ir patīkama vide, kur jauniešiem mācīties,” saka Imants Kanaška. “Katrā vietā labprāt uzklausām, kas uzņēmējiem šodien rūp un kas mums būtu jādara, lai viņiem būtu vieglāk strādāt. Mums ir svarīgi saprast problēmas, kas viņiem traucē attīstīties. Katrā vietā tās nedaudz atšķiras, tās atkarīgas no uzņēmējdarbības jomas, piemēram, Jelgavā ir spēcīga rūpniecība, Aizkraukles un Jaunjelgavas novadā — kokapstrādes uzņēmumi.”
Zemgales reģionālās padomes priekšsēdētājs piebilst: biedrībai ir svarīgi piesaistīt Aizkraukles uzņēmējus un aicināt viņus darboties Zemgales reģionālajā padomē. “Kamera ar katru gadu kļūst arvien spēcīgāka, pērn Zemgalē tajā iestājās pieci jauni biedri,” saka Imants Kanaška. “Mēs ceram nostiprināt pozīcijas arī Aizkraukles pusē un ļoti ceram, ka būs aktīvi uzņēmēji, kuri vēlēsies iesaistīties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras darbā. Tas ir viens no mūsu mērķiem.”
Aizkraukles novada attīstības plānotāja Ilona Kāgane un Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītāja Baiba Kellere viesus iepazīstināja ar Aizkraukles novada un uzņēmējdarbības attīstības tendencēm un aktualitātēm.
Savukārt uzņēmēji uzdeva jautājumus, piemēram, kāda šajā pusē ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus cena? Aizkraukles uzņēmēji atklāja, ka tā ir apmēram trīs tūkstoši eiro par hektāru, un par zemes nomu cena jau sasniedzot tūkstoš eiro. Tāpat Zemgales reģionālās padomes pārstāvji vēlējās zināt, vai šaipusē varētu nodrošināt darbaspēku, ja Aizkrauklē ienāktu kāds liels uzņēmums? Atbilde skanēja: jā, jo daļu darbaspēka nodrošina blakus esošie novadi, patlaban novada lielākajos uzņēmumos strādā darbinieki gan no Jaunjelgavas, gan Skrīveru un citiem novadiem. ◆

Uzziņa

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir brīvprātīga biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikrouzņēmumi, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita tā ir lielākā uzņēmēju nevalstiskā organizācija, kura apvieno vairāk nekā 2000 biedru. Tā pārstāv uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, sniedz pakalpojumus, lai Latvijā būtu izcili uzņēmumi izcilā uzņēmējdarbības vidē.
Biedrība ir viena no vecākajām Latvijas nevalstiskajām organizācijām, tas ir Latvijas uzņēmēju balsts un atbalsts kopš 1934. gada.

Staburags.lv ARHĪVS

Paraksta labas gribas protokolu

Kategorijas