Tiekas, lai runātu klātienē

2018. gada 6. marts 00:00

Aizvadīta Pļaviņu novada domes rīkotā tikšanās ar iedzīvotājiem, lai informētu un uzklausītu jautājumus par aktuālāko novadā. Pārrunātas dažādas aktualitātes, bet visvairāk cilvēkus satrauc nesakārtotās ielas un ceļi.

Plāno papildu darbus
Šāda komunikācija ar pašvaldību Pļaviņās nav ierasta prakse, bet cilvēku interese par šo tikšanos bija. Savus jautājumus pašvaldībai iedzīvotāji varēja iesūtīt arī iepriekš, lai varētu sagatavot detalizētākas atbildes. Šo iespēju izmantoja nedaudzi, un daļai atbilde jau sniegta.
Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss vispirms sanākušos iepazīstināja ar galvenajiem plānotajiem darbiem šogad novadā, par ko jau stāstīts informatīvajos līdzekļos. Papildus iepriekš nolemtajam veikti grozījumi pamatbudžetā, lemjot vēl aizņemties no Valsts kases vairākiem darbiem, ko nav iespējams veikt par pašvaldības līdzekļiem. Tā ir Odzienas ielas atjaunošana posmā no Daugavas ielas līdz dzelzceļa pārbrauktuvei (līdz 227 000 eiro), ietves izbūve Aiviekstes pagastā no Odzienas ielas krustojumam līdz 1. maija ielai 6 (līdz 50 000 eiro), stāvlaukuma sakārtošana Daugavas ielā 50 (līdz 43 000 eiro) un pirmsskolas izglītības iestādes “Bērziņš” telpu atjaunošana (līdz 129 794 eiro).
Sanākušie iedzīvotāji atzina, ka lielie plāni jau izskatās skaisti, bet ir vietas, kur uzlabojumi nav bijuši gadu desmitiem. Viens no tiem ir ceļš uz Gostiņiem — kaut kā “pielāpa”, un viss. Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ambainis skaidroja, ka šobrīd šo jautājumu nav paredzēts risināt, jo tādas naudas pašvaldības budžetā nav, un kritiskākā situācijā ir pilsētas centrālā — Daugavas — iela. Pļaviņu novada domes teritorijas attīstības nodaļas vadītājs Helmuts Banders piebilda, ka to, iespējams, varētu mēģināt risināt, jo paredzēts veikt tehniski ekonomisko pamatojumu, lai saprastu, cik varētu izmaksāt ūdens un kanalizācijas sistēmas izbūve Pļaviņās, kur tās nav, pievienojot tai arī Gostiņus.
— Lai to paveiktu, nepieciešamas lielas summas, tāpēc jāmeklē, kā piesaistīt finansējumu. Ja tas izdotos, pēc šo darbu veikšanas, kas skars arī ielas, būtu iespējams atjaunot arī to segumu. Tās gan pagaidām ir tikai ieceres, bet sekojam līdzi iespējām iegūt papildu līdzekļus novada infrastruktūras uzlabošanai. Līdzekļi, kas Latvijai paredzēti no Eiropas Savienības fondiem, protams, ir lieli, bet reģioniem no tā tiek ļoti maz, un nereti esam apieti vispār, — teica Helmuts Banders.
Laukos labāk nekā pilsētā
Cilvēki pārmeta pašvaldībai, ka nereti lauku ceļi pagastos ir labāki nekā pilsētas ielas. Viens no piemēriem ir Dzelzceļa, Pļavu un Kaļķu ielas ar grants segumu, kur pārvietoties kājām ir problemātiski, jo virsmu klāj palieli akmeņi un lielākoties ir tādi dubļi, ka nav iespējams iziet tīriem apaviem. Broņislavas kundze pārmeta, ka pie domes ēkas viss sakārtots, bet kas domās par iedzīvotājiem? Ironiski, bet vislabākajā kārtībā esot ielas, kas ved uz kapiem un morgu...
Andris Ambainis skaidroja, ka Dzelzceļa ielas posmam savulaik uzbērts nepiemērots materiāls un tas jālabo. Ir iecere to noklāt ar frēzēto asfaltu.
Nesakārtotu vietu esot daudz — iznākot no kafejnīcas “Savija”, skatam paveras atkritumu konteineri pretī parkā, līdzās esošais privātīpašnieks savu bojāto sētu un ēkas apkārtni nesakopj jau gadiem, nekārtīgs ir arī nelielais skvēriņš pašā pilsētas centrā Raiņa un Odzienas ielas krustojumā. Vai tiešām to nav iespējams novērst?
Tā kā daļa šo teritoriju ir privātīpašumā, pašvaldība tur kārtību ieviest nevar, bet iedzīvotāji tomēr ir neizpratnē — vai tiešām privātīpašniekus nevar saukt pie atbildības? Pašvaldībā ir dažādi saistošie noteikumi, kas paredz atbildību par nenopļautu zāli vai suņu nepieskatīšanu, bet par īpašumu nesakārtošanu, kas traucē apkārtējiem, atbildības nav! Pašvaldības pārstāvji iebildumus uzklausīja un solīja tos risināt. Aigars Lukss atzina, ka darba vēl daudz un vienmēr būs vietas, ko uzlabot, bet pilsēta pamazām sakārtojas, par ko saņem atzinību arī no viesiem. Izskanēja arī jautājums par ceļa E22 tālāko būvniecību jeb tā dēvēto jauno šoseju, kas sākas Tīnūžos un šobrīd beidzas Koknesē. Tā virzība paredzēta arī Pļaviņu novadā, un zemēm, kuras tas skars, nevar mainīt zemes lietošanas mērķi. Projekts gan šobrīd ir apstājies, un zemes īpašnieki ir neizpratnē, vai tālāk kas notiks? Helmuts Banders informēja, ka teritorijas izpēte noteikti turpināsies un lielāka skaidrība par turpmāko zemes īpašniekiem varētu būt šī gada beigās.
Visu naudu nevar “izliet” baseinā
Kāpēc Koknese var, bet Pļaviņas nē? Izskanēja arī tāds retorisks jautājums, jo blakus novadā esot moderna sporta halle un peldbaseins, kas piesaista jauniešus, bet Pļaviņās nekā no tā nav.
Helmuts Banders atbildēja, ka neko novadā neveido tikai tāpēc, ka iepatikusies ideja. Jāizvērtē, vai būs arī piepildījums, jo tās ir izmaksas, un, ņemot vērā Kokneses un Jēkabpils tuvumu, ne peldbaseins, ne vēl kāds sporta komplekss, visticamāk, nebūtu noslogots, un visi pašvaldības līdzekļi “aiztecētu” tikai baseinā. Pļaviņu novada domes pārstāvji zināja teikt, ka arī koknesiešiem nav viegli uzturēt savu sporta kompleksu. Tomēr, ja ir vēlme un pieprasījums, varētu meklēt iespēju izīrēt telpas citviet. Turklāt saistībā ar iesaistīšanos veselības veicināšanas projektā reizi nedēļā Pļaviņu novada pašvaldība iedzīvotājiem bez maksas nodrošina iespēju peldēt Kokneses baseinā un nokļūšanu līdz tam.
Iedzīvotāji vēlējās noskaidrot arī dažādus komunālos jautājumus. Gostiņos joprojām nav kanalizācijas sistēmas, un ir ēkas, kur nav pat sakārtotas vietas, kur izliet netīros ūdeņus, ēkām nepieciešams remonts, bet nemaksātāju dēļ mājai ir liels parāds, un nekādus remontus veikt nav iespējams. Daļu jautājumu, kas skāra tikai konkrētus gadījumus, lūdza izrunāt ar ēku apsaimniekotāju un pakalpojumu sniedzēju — SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi”. Uzņēmuma vadītāja Ludmila Lencberga aicināja māju iedzīvotājus apsvērt iespēju veikt uzkrājumus konkrētai vajadzībai vai arī pašiem uzņemties ēkas apsaimniekošanu, jo tas samazinātu izdevumus. To gan iedzīvotāji dara kūtri, tāpat kā domā par ēku siltināšanu, jo līdz šim Pļaviņās tā veikta tikai vienai daudzdzīvokļu mājai. Par šo jautājumu pašvaldības pārstāvji turpinās sarunas ar māju vecākajiem. Šobrīd SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” apsaimniekošanā ir 73 mājas, un tikai 40 mājām ir uzkrājumi. Šogad vairākās mājās paredzēti dažādi remontdarbi, bet situāciju tas būtiski neatrisinās.
Runājot par atkritumu apsaimniekošanu, uzņēmums paredz piedāvāt iedzīvotājiem iegādāties jaunus plastmasas konteinerus, sniegt pakalpojumu lielgabarīta atkritumu izvešanā, noslēgt vēl vismaz 40 līgumu par sauso sadzīves atkritumu izvešanu ar privātpersonām, lai gan nav saprotams, kāpēc šādu līgumu jau nav līdz šim, ja novadā ir saistošie noteikumi par atkritumu apsaimniekošanu, kas iedzīvotājiem noteic pienākumu tos slēgt. Acīmredzot to izpildi neviens nekontrolē.
Viens no risinājumiem par apkuri, ko piedāvā SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi”, ir izlīdzinātais maksājums, lai par piegādāto siltumu varētu norēķināties visa gada garumā un apkures sezona nepaietu ar lieliem rēķiniem.
Trūkst komunikācijas
Pirmsskolas izglītības iestādes “Jumītis” vadītājas vietniece filiālē “Rūķītis” Ilze Vilciņa bija neizpratnē, kāpēc pašvaldības informatīvajā izdevumā jau rakstīts par ieceri, ka “Rūķīti” no Gostiņiem varētu pārcelt uz “Bērziņu” karjera rajonā, bet pašā iestādē un vecākiem par to informācijas nav. Aigars Lukss skaidroja, ka par šo jautājumu runāts jau iepriekš, jo izdevīgāk un perspektīvāk ir attīstīt un uzturēt lielāku bērnudārzu, tāpēc paredzēta izglītības iestādes reorganizācija. Acīmredzot neveiksmīga bijusi iekšējā komunikācija, lai gan tikšanās ar iestāžu vadītājiem notiek regulāri. Pašvaldības izpilddirektors Aivars Bardovskis piebilda, ka “Bērziņa” telpu sakārtošanai paredzēts ņemt aizņēmumu, un, kad jau būs lielāka skaidrība ar darbu virzību, jārunā tālāk un nav jāsteidzas notikumiem pa priekšu.
Izmantojot reizi, kad kopā sanāk vairāk iedzīvotāju, Pļaviņu novada kultūras centra direktore Astrīda Davidova informēja par gaidāmajiem Dziesmu un Deju svētkiem, simtgades un citiem nozīmīgiem pasākumiem, kas notiks novadā. Simt gadu jubileju šogad svinēs arī Pļaviņu novada ģimnāzija.
Vēlas turpināt sadarbību
Kopīgajai sarunai bija paredzēta pusotra stunda, kas, iespējams, bija nepietiekami, jo ne visu iestāžu vadītājiem un pašvaldības speciālistiem bija iespēja pastāstīt par aktuālo savā jomā. Jautājumi gan vairāk neizskanēja, tomēr savstarpējas sarunas par atsevišķām nebūšanām turpinājās arī pēc tam.
Aigars Lukss atzina, ka diskutēt par dažādām tēmām var arī ļoti ilgi, bet svarīgi ir konstruktīvi izrunāt aktuālo. Katrā ziņā šādas tikšanās ir vērtīgas, un iedzīvotāji aicināti savas domas, vērojumus un jautājumus pašvaldībai izteikt arī turpmāk klātienē, telefoniski vai e-pastā. Mobilo lietotni “MOBIO” no marta gan izmantot vairāk nevarēs, jo līdz šim tai nebija lielas atsaucības, tāpēc pašvaldība no tās atteicās. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Tiekas, lai runātu klātienē

Kategorijas