Esam deviņas reizes jaudīgāki

Aija Romanovska, Aizkraukles novada vidusskolas informātikas, datorikas, datorgrafikas skolotāja

2018. gada 6. marts 00:00

444

Sākot ar janvāri, skolā ir pozitīvi saspringts periods. Notiek dažādu mācību priekšmetu olimpiādes, un sekmīgākie skolēni piedalās valsts līmeņa olimpiādēs. Mūsdienās piedalīšanās nav tikai došanās uz norises vietu, tā vietā izmanto tiešsaistes režīmu. Līdz ar to datorklase ir maksimāli noslogota. Lai arī olimpiādes noris ne tik saspringti kā Dziesmu svētku biļešu iegāde tiešsaistē, tomēr, piemēram, fizikā, vajadzēja pielikt zināmas pūles, lai skolēniem radītu kaut cik normālus darba apstākļus. Fizikā, un ne tikai šajā priekšmetā, skolai ir ļoti labi rezultāti un nodrošināta vieta valsts olimpiādē. Kamēr vēl skolai bija ģimnāzijas statuss, izglītības līmeņa latiņu turējām augstāk par vidējo valstī un arī tagad, kad statusa vairs nav, esmu pārliecināta, ka skolotāju darba kvalitāte nemainās un pamatskolas, vidusskolas beidzēju vidējais vērtējums arī būs virs valstī vidējā.
Līdz ar trīs skolu apvienošanos gan radušās mazas neērtības skolotājiem — dienas laikā nereti nākas pārvietoties no vienas ēkas uz citu. Tāpēc iepriecina ziņa, ka šogad rudenī varētu sākt vidusskolas piebūves celtniecības darbus. Jauna ēka noteikti ir nepieciešama. Ēka Lāčplēša ielā ir pārpildīta, un to vajadzētu atslogot. Esmu dzirdējusi, ka arī ēka Draudzības krastmalā nav brīvāka un ikdienā ēdamtelpa jāizmanto arī sarīkojumiem.
Novada vidusskola ir kompetenču projekta pilotskola. Tas nozīmē, ka skolā ir trīs komandas — sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas. Komandas regulāri brauc uz Rīgu mācīties, dažkārt eksperti atbrauc arī uz Aizkraukli. Piedalāmies, jo vēlamies laikus sagatavoties paredzētā kompetenču pieejā balstītā mācību satura ieviešanā. Pagaidām redzu, ka šādas apmācības ieviešanā joprojām ir daudz neskaidrību tieši praktiskā ziņā. Savukārt informātikas skolotāji jau trešo gadu piedalās citā pilotprojektā — datorikas mācība, kas pamazām aizstāj informātiku pamatskolā. Jaunākajās klasēs integrēti, bet, sākot no 4. klases, kā atsevišķs priekšmets. Pagājušajā nedēļā notika sadarbības novadu — Aizkraukles, Skrīveru, Jaunjelgavas, Neretas — informātikas olimpiāde pamatskolu grupā. Jau otro gadu skolotāji savā starpā vienojušies, ka uzdevumus veidojam “no dzīves”, nevis pēc principa — uztaisi kaut ko pēc dotā parauga. Skolēnam nav nosaukti ne rīki, kādi jālieto, nav parādīts, kādam jābūt rezultātam, un tas nozīmē, ka bērnam patstāvīgi jāpieņem daudz lēmumu. Protams, šādus darbus ir ļoti grūti vērtēt. Paldies jāsaka kolēģiem, jo tikai kopīgā darbā var izveidot šādus uzdevumus. Pirmās trīs vietas olimpiādē — Aizkraukles novada vidusskolas bērniem.
Paralēli olimpiādei vadīju arī semināru informātikas skolotāju apvienībai. Izskatījām uzdevumus vidusskolai.
Nevar noklusēt faktu, ka mūsu skolas audzēknis Emīls Liedskalniņš no 12. klases piedalījās valsts līmeņa programmēšanas olimpiādē Valmierā. Uzaicinājums skolai piedalīties bija pēc daudzu gadu klusuma perioda. Nesen starptautiskā informātikas konkursā piedalījās arī Emīla māsa. Var secināt, ka Latvijā aug spēcīga programmētāju paaudze. Drīzumā 12. klases audzēkņi dosies uz Daugavpili, lai piedalītos informātikas olimpiādē “Paskāla ritenis”.
Salīdzinoši nesen aizvadītas ziemas olimpiskās spēles, un dzīvoju vēl ar iespaidiem no tām. Lai arī Latvijai ir tikai viena medaļa, uzskatu, ka tas ir liels sasniegums, un mēs pārāk maz par to priecājamies. Ja pirmajos neatkarības gados cilvēku simti brauca uz lidostu sagaidīt savus varoņus, tad, gadiem ejot, to sākam uzskatīt par ko pašsaprotamu. Laikam patīkamāk runāt par Latvijas nevaroņiem. Pameklēju, kurai valstij arī ir tikai viena medaļa — Kazahstānai. Mūsu skaits ir zem diviem miljoniem, viņu — astoņpadsmit. Sanāk, ka mēs esam deviņas reizes jaudīgāki. Divas trešdaļas valstu sportisti mājās aizbrauca bez medaļām. Prieks bija par latviešiem, kas Korejā koriģēja sniega trašu būvēšanu frīstaila sacensībām.
Sekoju līdzi Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietai un tiešām vēlos, lai izmeklēšana ir ātra, ārēju spēku nekavēta. Tas mums visiem nāktu par labu. Lai lieta neievelkas gadiem, lai nesāk, kā tautā saka, “muhļīt” cerībā, ka viss piemirsīsies. Kamēr nav konkrētu faktu, pierādījumu par viņam inkriminēto kukuļņemšanas lietu, tikmēr negribu viņu krāsot ne melnu, ne baltu. Runājot par iespēju Saeimai rosināt viņa atkāpšanos no amata, tad tikpat labi var balsot par smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga kunga atstādināšanu no sviru grozīšanas Ventspilī un gan jau arī valstī. Kāpēc lai Rimšēvičs vēl bez apsūdzības izvirzīšanas labprātīgi atkāptos?
“ABLV Bank” problēmas liek aizdomāties par to, ka pasaulē viss ir ļoti cieši saistīts un Latvija nav ārpus globālās ekonomikas. Tā vien liekas, kur Amerika, kur Ziemeļkoreja, bet izrādās, ka šo valstu attiecības mūs ietekmē tiešā veidā. Otrkārt, cik raksta masu mediji, bankas vadība vairākkārt bija brīdināta, bet turpināja ignorēt mazās problēmas un iekrāja lielās. Nav ko satraukties, ko citi padomās par Latviju, finanšu krīzes notika un notiks, tas nav nekas ārkārtējs. Bet mums vajag sakārtot savu māju — Latviju, finanšu sistēmas uzraudzību, veicināt cilvēku iekšējo apziņu, apzināties rīcības sekas. Nenoliedzami bankās strādā gudri cilvēki, un viņu izdomātās shēmas ne katram ir pa spēkam. Tomēr šāds augstais prāts kombinācijā ar piezemētu morāli rada bīstamu kokteili. Reiboni īpaši pastiprina dažādi visatļautības, nesodāmības precedenti. Arī skolā ir situācijas, kad redzu, ka ar gudru prātu vien nepietiek, un jautājums ir, kā lai skolēnam iedod arī pārējās vērtības.
Nerimst diskusijas par mācību sākšanu sešu gadu vecumā. Manā pārziņā ir bērni no 5. līdz 9. klasei. Redzu, ko viņi spēj uztvert un ko nē. Esmu secinājusi, ka to, ko spēj uztvert 7. klases skolēns, nespēj 6., ko saprot devītklasnieki, nesapratīs astotie. Ja visu esošo mācību saturu pārceļ vienu gadu jaunākiem, rezultāta nebūs nevis tāpēc, ka es nevarētu paskaidrot vienkāršākiem vārdiem, bet tāpēc, ka bērnu uztvere dažādos vecumposmos ir dažāda. Mūsdienu mācību saturs un sasniedzamie mērķi nav tādi paši kā daudzus gadus agrāk. Tie ir samērā nopietni un skolēna līdzatbildību prasoši. Līdz ar to secinu — sešgadniekiem skolā iet par agru.
Nedēļas nogalē bija Dziesmu svētku biļešu pirkšana. Rīta pusē palaidu “griezties riņķīti,” aizbraucu uz laukiem, izslēpojos, atbraucu mājās, un pulksten pussešos riņķītis joprojām griezās. Nepārmetu neko “Biļešu paradīzei”, slodze ir baisa. Biju iebraukusi arī Aizkraukles kultūras namā. Vajadzēja izsludināt par visas Latvijas biļešu dienu, kuru kopīgi svinēt. Dažas biļetes uz svētkiem iegādājos.

Staburags.lv ARHĪVS

Esam deviņas reizes jaudīgāki

Kategorijas