Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Slidenais personas datu aizsardzības jautājums

Agita Grīnvalde-Iruka
Viedokļi/Komentāri

2018. gada 23. februāris 08:51

481
Slidenais personas datu aizsardzības jautājums

It kā vajadzētu runāt par šobrīd valstī aktuālāko notikumu — nebūšanām, kas saistītas ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, pie kura, starp citu, nedēļu pirms aizturēšanas bijām reģionālo mediju seminārā. Rimšēviča kungs apgalvoja, ka šobrīd Latvijā ir labi laiki, domādams, ka nav vērojama ekonomikas pārkaršana. Taču kāda cita diskusija, kas risinās banku notikumu ēnā, ir pietiekami svarīga un tiešā veidā, iespējams, skars gan laikraksta darbu, gan mūsu lasītājus. Tā ir saistīta ar datu publicēšanu par dzimušajiem, laulātajiem un mirušajiem, publisku jubilāru sveikšanu un tamlīdzīgām lietām, kas saistītas ar personas datu publiskošanu. Pašvaldības, kuras līdz šim savos informatīvajos izdevumos publicēja apsveikumus jubilāriem, piesaucot apaļo gadskaitli, kurš ar ko precējies un kam bērni dzimuši, saņēmušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Datu valsts inspekcijas vēstuli ar aizrādījumu par fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumu, un daudzos izdevumos šī informācija arī vairs netiek publicēta.

Kāpēc tad tā, ja likums par fizisko personu datu aizsardzību ir spēkā jau 17 gadu un visu laiku tas ir darīts? Kā norāda juriste Evija Eglīte žurnālā “Jurista Vārds”, tad šī likuma piemērošanā daudzos jautājumos līdz šim nav bijis skaidrības. Taču no šī gada 25. maija Latvijā tiks piemērota Vispārīgā datu aizsardzības regula, kuras nosacījumi iekļauti Personas datu apstrādes likumā un ieviesīšot lielāku skaidrību šajā jautājumā.

Šīs pārmaiņas tiešā veidā skar arī mūsu laikrakstu, jo katra mēneša sākumā esam raduši lasītājus informēt par aizsaulē aizgājušajiem novados iepriekšējā mēnesī. Un jāatzīst, tā ir viena no gaidītākajām lasāmvielām. Protams, to var saukt par slimīgu ziņkāri, tomēr cilvēkiem ir būtiski to zināt. Datu valsts inspekcijas pārstāvji gan saistībā ar to pašu publikāciju žurnālā “Jurista Vārds”, gan izdevumā “Kas Jauns Avīze” norāda, ka informāciju attiecībā uz mirušām personām principā neuzskata par personas datiem un Fizisko personu datu aizsardzības likuma noteikumi uz to neattiecas, jo saskaņā ar civiltiesībām mirušie nav fiziskas personas. Tomēr atsevišķos gadījumos mirušā dati var būt netieši aizsargājami, jo informācija par mirušām personām var attiekties arī uz dzīvām personām. Un te nu ir tas slidenais jautājums — kuri ir tie atsevišķie gadījumi, un kas to noteiks, jo šis nevienā likuma normā precīzi nav atrunāts. Tāpēc, kā saka līdzšinējie informācijas sniedzēji, pareizāk ir atteikt ziņu sniegšanu, nevis riskēt, jo sankcijas ir ievērojamas.

Kategorijas

Kategorijas