Staburags.lv ARHĪVS

Netaupiet labos vārdus!

Ināra Sudare

2018. gada 13. februāris 09:39

147
Netaupiet labos vārdus!

Varētu jau rakstīt, cik viss ir slikti — pensijas mazas, skolas slēdz, degviela dārga, deputātiem un ministriem algas lielas, mums mazas, jaunie pamet Latviju... Jā, tā ir patiesība, un ar vienu rokas mājienu to neizmainīt.  Gan jau kāds īgņa, dzirdot, ka rīt ir Visu mīlētāju diena, no dusmām droši vien vai uzsprāgst — kāda vēl mīlētāju diena, ja visapkārt tik daudz neizdarību, tik daudz sliktā — nav īstais laiks mīlestībai! Taču, manuprāt,  ja tās būtu vairāk, arī pasaule būtu labāka. 

Svētki par ļaunu nenāk, īpaši, ja tie veltīti mīlestībai. Ja šajās dienās kāds marsietis nokristu no debesīm, viņš apstulbtu no saldo sirsniņu un citu sirsniņveida lietu pārbagātības veikalu plauktos. Nedaudz šķebinoši un banāli jau tas ir. Taču atgādināt par svētkiem  der.  Dažkārt ikdienas rutīna mīlestību ieģērbusi pelēkās drānās un kā nevajadzīgu lietu iestūmusi kaktā. Dažkārt tikai to zaudējot, it kā pamostamies no letarģiskā miega. Un tad vārdi “par vēlu” ir kā nepārsūdzams spriedums.

Aplami domāt, ka šie svētki domāti tikai jaunajiem. Mīlestībai nav vecuma. Un tā nav viena svētku diena. To apliecina arī mūsu lasītāja, kurai jau devītais gadu desmits plecos. Pirms diviem gadiem viņa man parādīja skaista jaunekļa fotogrāfiju un teica: “Tu zini, es ar viņu jaunībā dejoju kādā ballē, un viņš pēc dejas mani noskūpstīja. Lai gan es viņu “atšuvu”, jo domāju, ka izglītotais students nav man piemērots, visu dzīvi nespēju viņu aizmirst. Kā gribētu viņu satikt!” Pirms gada viņi satikās. Dzīve gan kādreizējo jaunekli bija krietni apbružājusi, jo, citus žēlodams, par sevi bija maz domājis. Jau gadu, dzīvodami katrs savā novadā, gandrīz katru vakaru viņi sazinās pa tālruni un stundām rit viņu sarunas. Nesen mūsu lasītāja teica: ‘‘Esmu laimīgākā sieviete pasaulē.”

Pirms četriem gadiem internetā bija publicēta kāda rīdzinieka žurnālista  aizkustinoša vēstule, kurš Valentīndienas priekšvakarā bija zaudējis mīļoto sievu un  divgadīgā dēliņa mammu. Tajā teiktajam nav derīguma termiņa, tie ir mūžīgi vārdi: ‘‘Pats svarīgākais — biežāk sakiet, ka mīlat viens otru! Tas nevar būt par daudz. Nesakiet to vienkārši tāpat, bet katru reizi, kad to gribas pateikt, sakiet.”