Leģenda, kuru skatās un par kuru runā

2018. gada 9. februāris 00:00

840

Visiem labs nekad nebūsi, visiem nekad pa prātam neizdarīsi — droši vien ar šo patiesību jau ir apraduši kinoproducents Andrejs Ēķis un režisors Aigars Grauba. Taču tas nu gan ir neapstrīdams fakts: par viņu filmām runā — gan labu, gan sliktu, gan tie, kas tās redzējuši, gan tie, kas nav redzējuši. Arī par janvāra beigās pirmizrādi piedzīvojušo “Nameja gredzenu”.

Līdz šim tandēms Ēķis un Grauba radījuši filmas “Baiga vasara”, “Rīgas sargi”, Sapņu komanda”. Visas šīs filmas caurvij pozitīvisms, patriotisms, tās enerģētiski uzlādē skatītājus. Svarīgākais taustiņš, uz ko spiež filmas veidotāji, ir publikas rezonanse, tāpēc arī lielākā vai mazākā mērā izpaliek mākslinieciskās kvalitātes.
Filma — leģenda
13. gadsimts, kad bagātās un varenās baltu pagānu zemes ir iekārojams mērķis arī Romai. Īpaši Zemgale, kura kontrolē tirdzniecības ceļus un nekad nepakļaujas nevienam. Pāvesta bastards Maksis ir gatavs iesaistīties cīņā par iespēju valdīt Zemgalē. Nodevīgi tiek noindēts valdnieks Viesturs. Taču varas gredzens un tiesības valdīt tiek jaunajam Namejam. Pieredzes trūkumam un nodevībai Namejs liek pretī drosmi — tāds īsumā ir jaunās filmas sižets, kura, kā vairākkārt konferencēs uzsvēruši filmas veidotāji, nav populārzinātniska filma par Latvijas vēsturi, bet gan leģenda.
Kritiķu daudz
Manuprāt, lielākajā daļā latviešu “iekšā sēž” kinokritiķis. Un tas bieži vien sāk darboties vēl pirms filmas noskatīšanās, no citu dzirdētā un redzētā. Arī es uz filmu devos ar nelielu ārprāta devu: latviešu filma ar ārzemju aktieriem, turklāt vēl angļu valodā — nu tas taču galīgais “sviests”! Savukārt vēsturniekus un ģeogrāfus uztrauca vēsturiskās un ģeogrāfiskās detaļas — kas tā par Zemgali pie jūras, ar pusstundas airējumu līdz Sāremā? Pēc filmas gan mans kriticisms noplaka — nebija nemaz tik traki. Tiesa, dažas lietas filmas sākumā šķita īsti nepieņemamas — Namejs likās ļoti bērnišķīgs, arī varonīgo zemgaļu karaspēku bija iedomājusies vismaz 100 vīru lielu, nevis tādu “čupiņu” — ap 30, taču filmas raitais ritējums un sižets ievilka savos slazdos tā, ka nebija laika garlaikoties un zūdīties, un beigās prāts pieņēma visu.
Skaisti skati, ekspresīva mūzika
Ja nu kritiķi nav mierā ar filmas sižetu, tad, manuprāt, ikvienam sajūsmu izraisa skaistie jūras un mežu skati. Veiksmīga filmas veidotājiem bijusi arī sadarbība ar komponistu Rihardu Zaļupi, kura ekspresīvā mūzika paspilgtina filmā atainotos notikumus.
Lai gan galvenajās lomās ir ārzemju aktieri (23 gadus vecais zviedrs Edvīns Endre — Namejs, brits Džeimss Blūrs — Maksis, lietuviešu zvaigzne Aiste Diržūte — Nameja mīļotā Lauga), arī latviešu aktieri bija pamanāmi un viņu atveidotie tēli paliek atmiņā pēc filmas noskatīšanās. Īpaši gribas uzteikt Ivo Martinsona lieliski tēloto Valdi, Elīnas Vānes majestātisko valdnieci Rāmu, Imanta Skrastiņa atveidoto pāvestu.
Pēc filmas ar lepnumu sacīju draudzenei — mēs taču arī esam zemgalietes (nevienu “kritiķi” gan neuztrauc šī kļūda reģionu sadalījumā), kaut vai tā ar lepnumu sevi iepriecinot, ka esam nākušas no varonīgo zemgaļu cilts.
Bet, runājot par angļu valodu un ārzemju aktieru piesaistīšanu (filmai ir subtitri latviešu valodā, un tā ir skatāma arī latviešu valodā ar aizkadra tulkojumu), skaidrs, ka filmas veidotāji grib iziet plašākos ūdeņos. Un kas tad tur slikts?
Interesanta un vērtīga pieredze
Ar īpašu interesi šo filmu skatījās bijusī koknesiete Iveta Saimena, kura piedalījās masu skatos, un Kokneses salona “Svētku mode” vadītāja Inga Liopa, kuras kolektīvs palīdzēja filmas tērpu šūšanā. Lūk, viņu iespaidi.
Inga Liopa: “Līdz šim mūsu uzņēmums bija šuvis tērpus teātra izrādēm, bet filmai to darījām pirmo reizi. Tas bija apmēram pirms pusotra gada, kad mani uzrunāja tērpu māksliniece Sandra Sila, kura veidojusi tērpus vairāk nekā 10 filmām (savu radošo darbību sākusi 80. gadu beigās). Viņa piedāvāja sadarbību filmas tērpu veidošanā. Rezultātā mēs uzšuvām ap 70 linu tērpu. Tērpu šuvām arī Namejam (viņu pašu gan nesatiku) un viņa līgavai Laugai. Mēs veidojām tikai apģērba pamatu, pēc tam tērpa izveidē piestrādāja rotkaļi, ādas apdares meistari un citi sava aroda pratēji. Par tērpu tapšanu var teikt, ka tas ir komandas darbs. Mums tā bija ļoti interesanta pieredze un bija prieks sadarboties ar tik talantīgu mākslinieci, kāda ir Sandra Sila. Ja Rīgas šuvēji netiks galā ar vēl kādu filmu, labprāt iesim palīgā. Biju uz “Nameja gredzena” pirmizrādi. Bija interesanti dzirdēt filmas tapšanas aizkulises. Filma man ļoti patika. Dinamiska, ar plašu vērienu, angļu valoda nemaz netraucēja. Filmā ļoti patika Andris Keišs — sarežģīta, spēcīga loma. Protams, pāri visam bija prieks, ka filmas tapšanā ir arī salona “Svētku mode” veikums.”
Apbrīnas vērts darbs
Pirms pusotra gada rakstījām, ka topošajā filmā “Nameja gredzens” masu skatos filmējas arī Iveta Saimena ar meitiņu Leldi. Viņas filmai bija noskatītas garo gaišo matu dēļ. Kādas ir sajūtas pēc filmas nonākšanas uz ekrāna? “Patiesībā man to filmu vajadzētu noskatīties divreiz, jo pirmajā reizē ķēru kadrus, kuros piedalījāmies. Varam sevi uzskatīt par aktrisēm,” smejot saka Iveta, “jo atšķirībā no dažiem citiem masu skatu dalībniekiem, kuri filmējās gandrīz mēnesi, bet kadrā neiekļuva, mēs ar divu dienu un nakšu darbu esam redzamas divās epizodēs. Kas mani pārsteidza filmā? Tas, ka bija ļoti daudz asiņu. Kad biju uzņemšanas laukumā, varētu pat domāt, ka top kāda melodrāma. Protams, biju izbrīnīta, ka vairākas ainas, kuras man šķita ļoti interesantas, filmā nemaz neiekļuva. Filma man ļoti patika, un nesaprotu kritizētājus, kuriem viss ir slikti. Nezin kāpēc neviens neuztraucas par Zirnekļcilvēku vai Betmenu — ne tur vajadzīgi vēsturiskie fakti, ne ģeogrāfiskās patiesības?! Nenoliedzami, šī ir vērienīgākā filma par senajiem laikiem, un es uz to raugos ar apbrīnu.”
Kad Leldei jautāja, ko viņa atceras no filmēšanas, viņa teica: “Ome, tur bija jāvelk nesmukas drēbes. Man labāk patīk fotografēties nekā filmēties.”
***
14. martā filmu varēs noskatīties arī koknesieši. ◆

Fakts

◆ Filmas tērpiem izmantots gandrīz kilometrs auduma.
◆ Smagākais tērps sver
30 kilogramu.
◆ Filmai izgatavoti 100 masu tērpi, 100 krustnešu tērpu komplekti un 25 aktieru tērpi.
◆ Filmā izmantots vairāk nekā 300 rotu, tajā skaitā
12 Nameja gredzeni.

Staburags.lv ARHĪVS

Leģenda, kuru skatās un par kuru runā

Kategorijas