Veltījums dzimtenes mīlestības apliecinātājam

2017. gada 3. novembris 21:49

Saistībā ar programmu “Latvijas filmas Latvijas valsts simtgadei” pagājušajā nedēļā pirmizrādi kinoteātrī “Splendid Palace” Rīgā un septiņās lielākajās Latvijas pilsētās piedzīvoja filma “Ievainotais jātnieks”. Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumiem 11. novembrī filmu paredzēts demonstrēt arī Kokneses un Aizkraukles kultūras namā.

Režisores Ilonas Brūveres dokumentālā spēlfilma “Ievainotais jātnieks” ir par tēlnieku, Brīvības pieminekļa autoru Kārli Zāli, kuram 2018. gadā atzīmēsim 130. jubileju. Brāļu kapi un Brīvības piemineklis ir tēlnieka dzimtenes mīlestības apliecinājums.
Šī bija otrā no valsts simtgadei paredzētajām filmām. Pirmo — Vara Braslas uzņemto “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” — jau noskatījušies ap 50 tūkstošiem skatītāju, tajā skaitā arī Aizkraukles reģionā.
Pēc “Ievainotā jātnieka” pirmizrādes “Splendid Palace” nākamajā seansā, kuru izrādīja pēc trim dienām, pie kases bija izveidojusies paprāva rinda, tomēr zālē vēl pa kādai brīvai vietai varēja atrast.
Pirms pirmizrādes biju lasījusi un dzirdējusi vairākas intervijas par jauno filmu, un varbūt tāpēc jau bija izveidojies priekšstats par “Ievainoto jātnieku”, taču varbūt tieši tas bija iemesls, ka jutos nedaudz vīlusies, jo tā šķita pārāk monotona. Filmā izmantotas gan senas hronikas, gan filmētas precīzas vēsturiskas ainas, kuru attēlošanā izmantoti vēsturiski materiāli, pieminekļu dokumentācija un vēstules, ar kurām apmainās konkurenti Kārlis Zāle un Teodors Zaļkalns.
Domāju, ne kuram katram izprotams arī filmas nosaukums — skaidrību šajā jautājumā sniedza pati režisore vienā no intervijām: “Tā sauc Kārļa Zāles veidoto pašu pirmo skulptūru kreisajā pusē pie ieejas Brāļu kapos, bet ievainojami esam mēs visi, kuri nevis eksistējam, bet savu dzīvi patiesi dzīvojam.” (..) “Man šis nosaukums [“Ievainotais jātnieks”] šķita ļoti atbilstošs šai paaudzei, kura ir izgājusi tik smagu dzīves ceļu un visas šīs politiskās pārmaiņas, kas vienmēr atsaucas uz cilvēku dzīvēm un viņus neapšaubāmi dziļi ievaino.”
Gribējās, lai Imanta Strada atveidotajam Zālem filmā tiek dots vairāk vārda, nevis tiek sniegta informācija ar aizkadra balss palīdzību.
Filmas vērtība ir izmantotie fragmenti no kinofotodokumentu arhīva. Tie liek apjaust, kā cauri gadu desmitiem, cauri iekārtu maiņām piemineklis vienmēr bijis kā simbols sapnim par brīvību.
Neierastas bija filmas beigas — pāreja no konkrētības uz vispārīgo, šķita jau kā cita filma. Tomēr skatījos to ar interesi un nebūtu nekādu pretenziju, ja tā būtu garāka. Kas ir brīvība, kāda ir tās cena? — tas ir jautājums ne tikai mūsdienu pazīstamākajiem tēlniekiem un dzejniekam Uldim Bērziņam, bet arī skatītajiem.
Režisore vienā no intervijām teica, ka filmas ieguvums būs tas, ja cilvēks pēc noskatīšanās uz Brīvības pieminekli paskatīsies citādām acīm. Domāju, neskatoties uz iebildēm par filmu, viņai tas izdevās.
Režisores Ilonas Brūvere dokumentālā spēlfilma četrās kategorijās nominēta Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” — kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma, par labāko dokumentālā kino režiju, mākslinieka darbu un grimu.

***
Kā vēstīts portālā www.filmas.lv, 2016. gadā sākās filmu ražošana apjomīgajā programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, lai 2018. gadā kinoskatītāji saņemtu 16 pilnmetrāžas filmu pirmizrādes — sešas spēlfilmas, astoņas dokumentālās filmas un divas animācijas filmas. Visu projektu pieteikumi lasāmi Nacionālā Kino centra portālā www.filmas.lv.
Vispirms portālā sabiedrība varēja vērtēt 31 projektu, kas vairākās konkursa kārtās nonāca līdz fināla atlasei; portālā tika ievietoti 16 spēlfilmu, 11 dokumentālo filmu un četru animācijas filmu pieteikumi. Interesanti, ka trīs skatītāju visaugstāk novērtētie projekti (Rozes Stiebras “Saule brauca debesīs”, Ivara Selecka “Turpinājums” un Kristīnes Briedes un Audriusa Stoņa “Baltijas jaunais vilnis”) ir arī starp tiem 16 projektiem, kurus galu galā ražošanas atbalstam izvēlējās programmas ekspertu žūrija.
Šobrīd portālā www.filmas.lv, īpašā sadaļā “Latvijas simtgade”, var uzzināt pamata informāciju (filmas anotācija, radošā grupa un īss filmas stilistikas pieteikums dažu minūšu klipa veidā) par visiem projektiem, kas saņēmuši finansējumu programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” un tiks ražoti tā, lai filmu pirmizrādes varētu notikt visa 2018. gada garumā.
Šī gada izskaņā pirmizrādi piedzīvos vēl viens kinodarbs, kas tapis programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”. Tā būs režisora Askolda Saulīša dokumentālā filma “Astoņas zvaigznes” — vēsturiski hronoloģisks pētījums par latviešu strēlnieku bataljoniem, to veidošanos un tālāko likteni. Vairāk informācijas par visiem iecerētajiem projektiem var lasīt interneta vietnē www.nkc.gov.lv.

Fakts

Filma “Ievainotais jātnieks” tapusi studijā “Kinolats”, uzņemta Rīgā un Florencē. Jau vairākas reizes Ilonas Brūveres tuvākā domubiedre ir operatore Elīna Bandēna, kura režisores filmām piešķir glezniecisku vizualitāti. Tandēma radītā dokumentālā spēlfilma “Tapieris” (2014.) tika nominēta sešām balvām nacionālajā filmu festivālā “Lielais Kristaps”, savukārt par filmu “Versija Vera” (2010.) nacionālo kino balvu saņēma gan filmas režisore, gan operatore.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Staburags.lv ARHĪVS

Veltījums dzimtenes mīlestības apliecinātājam

Kategorijas