“Karikste” — latviskās dzīvesziņas sargātāja

2017. gada 29. decembris 20:05

212

“Karikste” — latviskās dzīvesziņas sargātāja

Aizkraukles novada kultūras nama folkloras kapela “Karikste” nupat nosvinēja piecu gadu jubileju ar krāšņu svētku koncertu. Piecu gadu darbības laikā kolektīvs sevi apliecinājis kā tradīciju glabātājs un latviskās dzīvesziņas ieviesējs Aizkrauklē, kas aizrauj arī pārējos. Dalībnieki dzied, danco, spēlē vijoles, kokli, stabules, cītaru, akordeonu, cītarkokli un mandolīnu.

Katrs dara vairāk par vienu lietu
Folkloras kapelas “Karikste” izveidošanas mērķis pirms pieciem gadiem bija tautas muzicēšanas un danču tradīciju pārmantošana un popularizēšana. Šajos gados kapela piedalījusies daudzos koncertos, skatēs, festivālos, Vislatvijas Dziesmu un deju svētkos, regulāri muzikantus varam redzēt arī Aizkraukles novada pasākumos.

Šobrīd “Karikstē” ir desmit dalībnieku: Elita Tipaine (cītara, mandolīna, vokāls), Agita Reisa-Nielsena (stabule, ukulele, vokāls), Jānis Cielavs (vokāls), Pēteris Ukrins (bungas, ģitāra, ukulele, vargāns), Anita Ostrovska (akordeons, mandolīna, vokāls), Jānis Ostrovskis (kontrabass, basģitāra, vokāls), Līga Butāne (vijole, vokāls), Edvīns Miķelsons (vijole), Adrija Korsakaite (cītara, vokāls), Jurģis Ukrins (vijole, zāģis). Priekšnesumos piedalās arī Līgas meita Emīlija.

Katru sezonu muzikanti apgūst jaunas tautasdziesmas, ziņģes un dančus, iesaistot arī dalībnieku bērnus, tādējādi nodrošinot muzicēšanas tradīcijas pārmantojamību. Apgūtas vairākas programmas, iestudējot pavadījumus deju kolektīviem “Pēda”, “Radi”, “Kodoliņš”, “Aizkrauklēni”, “Kodols”.

Uzplaukst kā puķe
“Kad pirms pieciem gadiem pirmo reizi sanācām kopā, tobrīd vairākums no mums bija dziedātāji, ne muzikanti. Mūsu mērķis bija strādāt tā, lai katrs dalībnieks darītu vairāk par vienu lietu — dziedāt un mācīt dančus vai dziedāt un spēlēt instrumentus. Tagad varu droši teikt, ka esam izauguši, un pēc piecu gadu darba viens dalībnieks var darīt arī trīs un pat četras lietas,” stāsta kapelas vadītāja Anita Ostrovska.

Vadītāja atklāj, ka ikkatrs dalībnieks ir īpašs jau kā mākslinieks, taču lielākais darbs ir padarīts, jo visi esot apzinājušies, ka kapelā svarīgs ir tieši kopējā ansambļa skanējums un prasme izjust vienam otru. Laikam ejot, viens otru labāk iepazinuši, pieslīpējušies un pielāgojušies, lai būtu iespējami vieglāk strādāt. “Ansambli nevar izveidot vienā dienā, tikai laiks un kopīgs darbs ievieš skaidrību, par katru no dalībniekiem varu teikt tikai pašu labāko — visi ir ar nopietnu attieksmi un lielu darba sparu, taču īpašs stāsts ir par Elitu. Šī gada rudenī viņa mums uzplauka kā tāda puķe, kura beidzot atvērusies visā savā krāšņumā. Jokojām — braucot koncertbraucienos, vienmēr bija tā, ka viņa bija kā Kevins no populārās filmas “Viens pats mājās” — tik klusa un nepamanāma, ka likās, esam viņu atstājuši mājās! Mēs visi kā jau mākslinieki — cits ar citu čalojām un jautrojāmies, taču Elita vienmēr bija klusa. Acīmredzot katram no mums ir vajadzīgs laiks, lai iejustos — kādam tas ir mēnesis, kādam pieci gadi. Elita tagad spēlē vairākus mūzikas instrumentus, viņai ir lielisks vokāls, un viņa māca arī dančus. Priecājos, ka viņa uzplaukusi un uzskata mūs par savējiem,” teic Anita Ostrovska.

“Aiznest” līdz klausītājiem
Pašdarbnieku lielākais devums un ieguldījums ir viņu laiks. Piemēram, Pēteris divas reizes nedēļā mēro ceļu no Sunākstes uz Aizkraukli visos laikapstākļos. Katrs dara to, ko var, piemēram, Agita vienmēr domā par ansambļa vizuālo tēlu, kā kapela kopā izskatīsies uz skatuves.

“Jubilejas koncertā Aizkraukles kultūras nama vadītāja Anta Teivāne sacīja, ka līdz šim Aizkrauklē tautas mūzikai bijis diezgan grūti iedzīvoties, jo pirms tam bijuši vairāki mēģinājumi. Pieci gadi it kā nav daudz, taču tas mums izdevies, iespējams, tāpēc, ka gājām mazliet citu ceļu. Meklējam folkloras materiālu un mēģinām atrast, kas mūs pašus aizrauj un interesē, tad domājam, ka arī citiem tas varētu patikt. Koncertā saņēmām arī vairākus komplimentus par to, ka esam atraduši šo savu pieeju tautas mūzikai, īpašo formu kā folkloru “aiznest” līdz klausītājiem,” stāsta kapelas vadītāja.

Latviskas krustabas
Uz jautājumu, kā reaģē skatītāji un pasākumu dalībnieki, kuros piedalās kapela, Anita Ostrovska atbild: cilvēkiem patīk danči, un viņi labprāt iesaistās, tāpēc ir doma rīkot danču vakarus.

Viens no lielākajiem darbiem, ko “Karikste” apņēmusies izdarīt, bet kam līdz šim nav atlicis laika, ir braukt ekspedīcijās un tikties ar cilvēkiem cienījamos gados, lai no viņiem pārņemtu mūzikas materiālu. Tas ir pētnieciskais darbs, kam ikdienas steigā neatliek laika. “Vēlamies apzināt šo bagātību un uzzināt par to no tās paaudzes cilvēkiem, kamēr viņi ir mūsu vidū, gribam to saglabāt un popularizēt. Esam bijuši pie dzīvesgudras kundzes Sunākstē, taču līdz šim nav bijis laika šo savākto materiālu apstrādāt,” teic Anita Ostrovska.
“Karikste” iesaistījusies arī latvisku krustabu rīkošanā, kapela tās novadījusi jau vairāk nekā 20 reižu un turpinās šo virzienu attīstīt, jo cilvēkiem par dzimtas godu svinēšanu ir arvien lielāka interese. Kapela aizsākusi arī tādu tradīciju kā sadziedāšanos ar kaimiņtautām pilskalnos Baltu vienības dienā.

Uzziņa

Folkloras kapelas “Karikste” dalībnieki dzied un muzicē Aizkraukles novada organizētajos pasākumos, rīko danču vakarus. Tās mērķis ir tautas muzicēšanas un danču tradīciju pārmantošana un popularizēšana.

“Karikstes” dalībnieki izglītojas folkloras tradicionālās mūzikas nometnēs, aktīvi piedalās valsts un starptautiska mēroga folkloras kustības pasākumos.

Nākamgad kapela piedalīsies XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos, Latvijas simtgades pasākumos, arī Daugavas dziesmu koncertā Aizkrauklē, kas būs veltīts Latvijas simtgadei.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Staburags.lv ARHĪVS

“Karikste” — latviskās dzīvesziņas sargātāja

Kategorijas