“Veikals mūs pabaro”

2018. gada 26. janvāris 00:00

859

Divdesmit gadi var būt īss laika posms, bet, ja tajos iziets caur ērkšķiem, zvaigznes tā arī nesasniedzot, ja katrs gads ir kā maza cīņa un uzvara, tad 20 nav vairs tikai skaitlis, bet pamatīgs laika posms dzīvē. Apmēram tā var teikt par Ivetu Murašku, viņas mazo, bet ņipro uzņēmumu “Cielava”. Zalves pagasta Sproģos to gan labāk pazīst kā veikalu “Ziediņu” mājā.

Pietika ar 1000 latiem
Janvāris nelutina ar pamatīgu salu, bet “Ziediņi” — padomju laikos celtā daudzdzīvokļu māja — gandrīz līdz kaulam izsalusi cauri. No trim kāpņu telpām apdzīvota tikai viena. Tajā arī veikals. Ap 60 kvadrātmetru cītīgi cenšas piesildīt maza čuguna krāsniņa. Gaidot veikala saimnieci, pētu pircējus, preces. Kad ierodas Iveta, viņu uzreiz neatpazīstu un noturu par kārtējo pircēju. Cepure ar auseklīšiem, lielas pētošas acis un smaids, kuru drīz vien nomaina rūpju pilna seja.
Par sarunas vietu izvēlamies dzīvokļa virtuvi, kas piemērota veikala vajadzībām un kur tagad krājas uzņēmuma dokumentācija, ir dators. Telpa vēsa, runājam, mēteļus un cepures nenovilkuši.
Ivetas profesija ir skolotāja, viņa vairākus gadus mācījusi vēsturi un ģeogrāfiju Sproģu pamatskolā. Tagad paralēli veikala vadīšanai darbojas Neretas novada bāriņtiesā, savam un vīra uzņēmumam kārto grāmatvedību. Viņa ir arī mamma trim audžubērniem un trim pašas atvasēm. “Veikals mūsu ģimeni pabaro,” tā par sava uzņēmuma ienākumiem saka sproģiete.
Biezā dokumentu grāmatā, kuru Iveta izņem no atvilktnes, vienas no pirmajām ir izsniegtās licences. Ivetas tētis uzņēmumu “Cielava” reģistrējis 1993. gadā, bet šogad veikalam būs 20 gadu jubileja, jo 1998. gada 1. augustā izsniegtas tirdzniecības atļaujas. Tolaik Sproģos darbojās vēl divi veikali — patērētāju biedrības un sproģiešu Krilovu, kas arī bija “Ziediņos”, tikai otrā mājas galā. Deviņdesmito gadu beigas bijis labākais laiks veikala atvēršanai, jo vēlāk arvien vairāk bija jūtama cilvēku aizplūšana no laukiem. Daļu pircēju atņēmusi arī Sproģu pamatskolas aizvēršana. “Katru gadu jaunas prasības, noteikumi, kurus ievērojot nemitīgi jārēķinās ar neplānotiem izdevumiem. Ugunsdrošība, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kases aparāti, kontroles un daudz cita. Iziets cauri visam, ko vien var iedomāties, un bijušas arī tādas dienas, kad vienīgā pareizā rīcība šķitusi veikala slēgšana, piemēram, kad PVD pieprasīja izbūvēt atsevišķu ieeju.”
Ja veikalu vajadzētu atvērt tagad, tas būtu nereāli. Toreiz pietika ar 1000 latu lielu aizņēmumu “Krājbankā”, lai iegādātos aprīkojumu, preces un vienā istabā sāktu darboties veikals. Vēlāk par projekta līdzekļiem iekārtotas arī pārējās telpas. Dzīvoklis joprojām nav Murašku ģimenes īpašums, tā valdītājs ir Neretas novada pašvaldība. Pagājušā gada janvārī domē iesniegta prasība par telpu privatizāciju, šogad saņemta atbilde, ka vēl pēc gada prasību apmierinās. Tagad ik mēnesi 50 eiro uzņēmums maksā pašvaldībai par īri.
Līdz šim veikalā nomainījušās četras pārdevējas, un pašlaik mazais uzņēmums spēj nodrošināt algu divām sproģietēm — pārdevējām Sarmītei Borei un Kristīnei Feldmanei. Kristīnei slodze ir mazāka, viņa strādā nedēļas nogalēs vai dienās, kad jāaizvieto kolēģe.
Vispirktākā — barība kaķiem
Kā jau lauku veikaliņam pienākas, tajā jābūt it visam — no gaļas, maizes un konfektēm līdz gumijas zābakiem, diegiem un “flekša” ripām. Iveta atzīst, ka nu jau vietas veikalā ir par maz un iezogas doma par paplašināšanos. Aiz sienas ir bijušās pasta telpas ar kārdinoši lielu platību. Tomēr līdz reālam solim viņa vēl nav nobriedusi. Stāstot par veikalā nopērkamo, saimniece teic, ka cenšas strādāt ar tuvākajiem piegādātājiem, piemēram, no Jēkabpils puses. Bet agrāk, kad vēl darbojās maizes ceptuve Sērenē un Aizkrauklē, viņas veikalā bija šo uzņēmumu maize, konditorejas izstrādājumi. Tā kā cilvēki laukos arvien biežāk izvēlas atteikties no savas saimniecības, pat mazdārziņa, tad vietējā veikalā labs noiets ir gan sīpoliem, gan pienam, ko nedēļā izpērk ap 40 litru. Tomēr vispirktākā prece ir kaķu barība.
“Sierotava, Kalnamuiža, Sukruki,” Iveta uzskaita pircējus, kas ierodas pie viņas no tālākām vietām. Vasarā te iegriežas tūristi, pilsētnieki, kuri Sproģu apkārtnē iegādājušies īpašumus, makšķernieki. Kopš pagājušā augusta veikals iekļauts “Aibes” tīklā, tāpēc plauktos ir daudz plašāks preču sortiments par pircējiem patīkamākām cenām. Nesen noslēgtais līgums ar maizes piegādātāju nodrošinās preču piegādi piecas reizes nedēļā. Šobrīd gaļas izstrādājumus, desas piegādā katru darbdienu. Tāpat kā pilsētas veikalos, arī Sproģos var norēķināties ar bankas karti, arī bezkontakta, kas joprojām nav iespējams vienā otrā lielveikalā Aizkrauklē. Tā kā Sproģos nav bankomāta, veikalā var izņemt arī skaidru naudu. No šīs nedēļas te iespējams papildināt arī mobilās kartes. Pasapņojot par to, kā būtu, ja būtu, Iveta teic, ka veikala paplašināšanas gadījumā iegādātos jaunas aukstuma vitrīnas, ierīkotu apkuri. “Ja valdība neizdomās jaunus nodokļus, dzīvot varēs un tas viss būs,” viņa cerīgi saka. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

“Veikals mūs pabaro”

Kategorijas