Staburags.lv ARHĪVS

Vietējais “negrib pārdoties”

Imants Kaziļuns

2018. gada 5. janvāris 09:23

390
Vietējais “negrib  pārdoties”

Mums patīk runāt par pašmāju produktu svarīgumu, mazo uzņēmēju atbalstu ar saukli “Pērc vietējo!”, bet, kad dzīvē vairākkārt saskaries ar pretējo, kad vietējais produkts “negrib pārdoties”, turpmāk par šo vietējo uzņēmēju degsmi iesmīnēšu. Pagājušā gada beigās, Ziemassvētku dienā, gribēju sevi iepriecināt ar viena no Latvijas krāšņākajiem muzejiem apmeklējumu. Muzeja mājaslapā bija vēstīts, ka tas šajā dienā būs atvērts līdz pulksten pieciem pēcpus­dienā. Kad, baudot interjeru, gleznas, traukus un citus mākslas un baroka laika priekšmetus, biju nonācis līdz muzeja pēdējai galerijai, aiz manis, sirdīgi šņācot, nostājās zāles uzraudze. Sak, ko tu te meklē šajā dienā, vai nezini, ka šovakar Ziemassvētku vakars, gribu mājās! Nē, viņa to skaļi neteica, bet katra smagā nopūta, katrs žigli nospiestais gaismas slēdzis, man atstājot telpu pēc telpas, par to liecināja. Tovakar es tur noteikti nebiju gaidīts. Ne mazāks pārsteigums bija, ierodoties kādā viesu namā šajā vakarā. Numuru tajā biju rezervējis vairākas dienas iepriekš, jo šādu iespēju piedāvāja interneta vietne booking.com. Arī te līdzīga situācija. Administrators, kurš mani sagaidīja, “izspļāva”, ka patiesībā esot aizmirsuši atzīmēt šo dienu kā aizņemtu, respektīvi, viesus neuzņemt. Tāpēc, ja reiz atbraucu, ko darīt, prom jau nedzīs. Trešais gadījums, kas man liek šaubīties par vietējā produkta svarīgumu, saistīts ar kādu uzņēmēju netālu no Aizkraukles. Izrādās, ka vietējo ražotāju preces var nopirkt vai nu pie pašiem ražotājiem, vai arī konkrētās dienās — tirdziņos, izstādēs. Pārējā laikā uzņēmēji savā starpā nesadarbojas, un, tikai labi zinot, kurš kādu produktu ražo, to iespējams iegādāties.

Var vainot svētku dienu un muzeja darbi­nieku vēlēšanos pēc iespējas ātrāk nokļūt mājās. Tomēr, jūtoties vienreiz negaidītam, tas atstās manī mazu rūgtuma pili citām iespējamajām apmeklējuma reizēm. Var saprast viesu nama īpašnieku svētku dienās aizmirst par klientiem, tā vietā veltīt laiku sev un ģimenei. Jā, mēs esam svētkos mājās tupētāju tauta, bet tas nenozīmē, ka šo drūmo tradīciju nevajag lauzt. Var saprast vietējo uzņēmēju aizņemtību ar savām rūpēm un nevēlēšanos uzkraut sev vēl papildu kreņķi. Te atkal gribas piesaukt veco labo Angliju, kur ciemā, kas nav lielāks par, piemēram, Iršiem, ir savs “Farmers’ market” jeb lauku veikals, kurš darbojas pastāvīgi un kura apmeklētāji zina, ka te varēs nopirkt konkrēti tās saimniecības sieru, tā mazā brūža alu. Un nevajag aizrādīt, ka te jau nav nekāda Anglija.