Staburags.lv ARHĪVS

Jāparūpējas arī par dzīvniekiem

Imants Kaziļuns

2010. gada 15. jūlijs 10:09

1563
Jāparūpējas arī par dzīvniekiem

Pārtikas un veterinārais dienests atgādina, ka karstajā laikā jārūpējas ne vien par sevi, bet arī par saviem dzīvniekiem. Ilgstoši esot karstumā, paplašinās perifērie asinsvadi, un, ja cirkulējošo asiņu apjoms nepalielinās, dzīvniekam sākas sirds mazspēja, kas var beigties ar nāvi.

Lauksaimniecības dzīvnieki parasti pārkarst, esot atklātās ganībās, tiešos saules staros un bezvējā, tādēļ govis, aitas, cūkas un īpaši zirgus nevajadzētu laist ganībās karstajā diennakts laikā no pulksten 12 līdz 16. Jāgādā, lai viņi būtu nojumē vai koku paēnā. Pārāk augstas temperatūras ietekmē dzīvniekiem samazinās apetīte, līdz ar to sarūk izslaukums un dzīvmasas diennakts pieaugums.
Mītnēs turētajiem dzīvniekiem, īpaši putniem, kažokzvēriem un cūkām, jānodrošina ventilācija, gaisa apmaiņa, bet ne caurvējš. Pēc iespējas jānodrošina arī lielāka platība, lai viņi nebūtu saspiesti.
Suņi un kaķi visbiežāk pārkarst, ieslēgti slikti ventilējamās telpās, automašīnās. Tā kā šiem dzīvniekiem ir ļoti mazs sviedru dziedzeru skaits, liekais siltums praktiski netiek izdalīts ar sviedriem, un organisms neatdziest. Dodoties izbraukumā vai arī iepērkoties, viņus nevajadzētu atstāt automašīnā arī tad, ja logs ir pusatvērts. Dzīvoklī guļvietu vēlams ierīkot vēsākā telpā, piemēram, vannasistabā uz flīžu grīdas. Piesietiem vai voljērā dzīvojošiem suņiem jārod iespēja patverties no tiešiem saules stariem. Lai novērstu pārkaršanu, gan lauksaimniecības, gan mājdzīvniekiem  jādod pietiekami daudz auksta ūdens.
Silvija Miščenko no Aizkraukles pagasta “Palejkalnu” saimniecības, kurā ir 150 slaucamo govju, stāsta, ka, līdzīgi kā cilvēki, arī govis — viena vieglāk, cita smagāk — pārcieš karstumu, un izslaukums viņām sarūk. Piecas sešas reizes dienā saimniece brūnaļas aplaista ar ūdeni, rasina kūts sienas un grīdas. — Līdzko viņas redz mani ar šļūteni rokās, tā pašas nāk klāt. Ja būtu laikus gatavojušies šādam karstumam, iegādātos ventilatoru, kas veicinātu gaisa apmaiņu kūtī. Arī naktīs temperatūra īpaši nepazeminās, telpas neatdziest, tāpēc ūdeni nežēlojam. Svarīgi, lai kūtis un govis būtu tīras, vēsas, jo katra piena devēja ir no svara, — saka Silvija Miščenko.
Ojārs Daubers, zivsaimniecības “Purviņi” īpašnieks Seces pagastā, audzē zivis — samus un karpas, kurām šāda gaisa temperatūra ir pat tīkama. Karstums vienīgi veicina pastiprinātu ūdens ziedēšanu, kas savukārt ietekmē skābekļa daudzumu ūdenī. Saimniecībām, kurās audzē, piemēram, lašus, ūdens temperatūra virs plus 22 grādiem rada problēmas, jo zivis sāk slāpt mazā skābekļa daudzuma dēļ. Risinājums ir arī šādām situācijām, piemēram, izmantot nedzēsto kaļķi.
Valles pagastā “Rūmaņu” saimniece Zinta Kalniņa, kura nodarbojas ar cūkkopību, kūtī nodrošina labu vēdināšanu. Ap 200 rukšu jūtas labi. Vienīgi kuilim jāpalīdz.
Netālu dzīvojošā kolēģe Aiva Zirnīte no saimniecības “Druvas” savas cūkas, kuru ir tikpat, cik Kalniņas kundzei, laiku pa laikam aprasinot, sataisot dubļu vannas, rūpējoties arī par svaiga gaisa piekļuvi. — Vadāmies pēc sajūtām — kad ieejam kūtī un jūtam, ka ir par karstu, atvēsinām arī cūkas, — saka Zirnītes kundze.
Pēteris Bērziņš Klintaines pagasta “Kalniešos” audzē aitas, un lielais karstums viņa 50 dzīvniekiem nebūt netraucējot. — Jo biezāka vilna, jo labāk. Arī knišļi netiek klāt.  Aita taču pēc izcelsmes ir dienvidu dzīvnieks, — teic saimnieks. Ar dzirdināšanu problēmu nav, tā ir automātiska, atliek vien atgriezt krānu. Patvērumu no tveices aitas sameklējot pašas.
Ildze Mašinska no saimniecības Kurmenē “Zviedru birzes zirgi” iesaka dzīvniekiem nodrošināt ūdeni un sāli, jo tikai reizi dienā padzirdīt ir par maz. Zirgi kā bara dzīvnieki viens otram palīdz, piemēram, ganībās sastājas aplī viens aiz otra, un priekšējie ar asti atgaiņā dundurus no aizmugurē ejošā. Arī zirgu mātes kumeļus cenšas pasargāt, nostājoties tā, lai piesegtu viņus ar savu augumu. Noteikti nevajadzētu zirgus turēt piesietus, bet ganības izplānot tā, lai tajās būtu arī krūmi, koki, ja iespējams — kāda ūdenstilpe.