Garšvielas — baudai un veselībai

2017. gada 22. decembris 00:00

854

Latvijā pazīstamā uztura speciāliste Baiba Grīnberga no Skrīveriem ir mainījusi garšvielu nozīmi virtuvē. Kopā ar uzņēmuma “Manas Garšas” kolēģēm viņa iepazīstina sabiedrību ar bagātīgo garšvielu klāstu un to pozitīvo ietekmi uz veselību. Kurš būtu domājis, ka pašsaprotamo sāli un piparus var aizstāt ar kvalitatīvu un interesantu garšvielu maisījumu, kas uzlabo veselību?

— Kā paiet jūsu ikdiena?
— Esmu uztura speciāliste, šobrīd lielākoties darbojos kā lektore Rīgā. Lasu lekcijas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas un starptautiskajā kosmetoloģijas koledžā. Mācu uzturmācību un medicīnu — anatomiju un fizioloģiju — topošajiem speciālistiem. Sniedzu arī privātas konsultācijas “Bērnu veselības centra 4’’ filiālē, “Capital Clinic Rīgā”, Ogres veselības centrā un Aizkraukles medicīnas centrā. Skrienu vienā skriešanā, lai visu pagūtu. Brīvais laiks paiet, darbojoties privātajā uzņēmumā — internetveikalā “Manas Garšas”. Īpaši svētku laikā slodze ir liela. Priecājos, ka manas garšvielas rada interesi un ir pieprasījums, taču uzņēmums ir jauns, vēl nepieciešams ieguldīt daudz darba.
— Kas īsti ir “Manas Garšas”?
— Interneta veikals, kas dibināts pirms dažiem gadiem kopā ar domubiedriem. Viens no viņiem bija mājaslapu programmētājs, otrs — reklāmas speciālists. Mani pieaicināja kā uztura speciālisti. Pēc gada darbības abi kompanjoni saprata, ka tas nav tas, ar ko viņi vēlas nodarboties. Vēlmes turpināt viņiem nebija, un process apstājās. Sākotnēji domāju visu pārdot, taču palika žēl, jo daudz darba ieguldīts. Aprunājos ar vīra brāļa sievu, un nolēmām, ka turpināsim darboties kā ģimenes uzņēmums.
Garšvielas nav deficīta prece, mūsu mērķis nebija radīt kārtējo veikalu ar tipisko sortimentu, mēs piedāvājam tiešām kvalitatīvu un neatkārtojamu produkciju. Pirms iesaistīšanās šajā projektā pati nezināju, ko nozīmē un kā atšķiras kvalitatīvas krustnagliņas, pipari un citi garšaugi. Uzņēmuma pamatmērķi ir divi — piedāvāt kvalitatīvu preci un dot iespēju pircējam pašam izveidot savu garšvielu maisījumu. Esam vienīgie, kas piedāvā radīt savas garšvielas ne tikai Latvijā, bet arī plašākā mērogā. Piedāvājums ir pārdomāts un praktisks, tomēr sapratām arī to, ka latvieši nepārzina garšvielas, nezina, ko ar ko labāk maisīt. To saprotot, nolēmām braukāt pa Latviju, vadot meistarklases, lai cilvēki zinātu, kā garšvielu maisīšanas process notiek, lai radītu izpratni, pārliecību un uzticību mūsu produkcijai. Pēc pirmā darba gada sapratām, nebūs viegli — latvieši nav diži garšvielu cienītāji, kā arī nelabprāt uzdrīkstas riskēt un izmēģināt ko jaunu. Mūsu popularizēšanas kampaņas ir devušas pirmos augļus — cilvēki sāk novērtēt kvalitatīvas garšvielas un kļūst drosmīgāki, liekot kopā sevis izvēlētos komponentus.
— Kādas ir latviešu tradīcijas garšvielu izvēlē?
— Sāls, pipari, laurlapas, krustnagliņas un zaļumi — dilles, pētersīļi — ir klasiskākā latvieša izvēle.
Cilvēki šajā jomā nav izglītoti, daudzi nezina, ka, piemēram, kanēlis var būt divu veidu: mums zināmais, parastais — kasija — un mazāk pazīstamais Ceilonas kanēlis. Stāstām un iepazīstinām cilvēkus ar plašo garšvielu pasauli.
Gan man, gan Rūtai (vīra brāļa sievai) ir pamatdarbs. Pasūtījumus realizējam pēcpusdienās vai vakaros. Kad ir brīvs laiks, tad ķeramies klāt. Šobrīd, svētku laikā, palīdz arī mana mamma. Viņa ik dienas mēro ceļu uz Ogri, kur realizējam pasūtījumus.
Nevaru sevi saukt par speciālisti garšvielu jomā, joprojām eksperimentēju. Radu jaunus, interesantus savienojumus, meklēju, kas ar ko labāk sader. Kad izveidojas patīkams garšvielu sajaukums, tad piemeklēju, kādiem ēdieniem tās labāk lietot. Sadarbojamies arī ar Latvijā zināmiem šefpavāriem, dodam viņiem degustēt garšvielu maisījumu, un viņi piedāvā savu versiju, kādam ēdienam tās vislabāk “piestāvētu”.
Garšvielām ir ļoti daudz pozitīvo īpašību. Tām ir īpaša nozīme veselības jomā. Tās ir ļoti koncentrētas, to sastāvā ir daudz aktīvo vielu, īpaši jāizceļ ēteriskās eļļas. Lietojot garšvielas uzturā, uzlabojas vielmaiņa, paātrinās asinsrite. Šis process labvēlīgi ietekmē visu organismu.
— Dažu garšvielu maisījumu sastāvs skan visai eksotiski — kur tādas sastāvdaļas var iegūt?
— Iepērkam no valstīm, kurām ir plašs piedāvājuma klāsts — Dānija, Vācija, Anglija, Nīderlande un citas. Nozīme ir kvalitātei. Arī produktus, kas aug Latvijā, iegādājamies lielākoties no citu valstu zemniekiem. Izņēmums ir biešu un rabarberu pulveris. Diemžēl nespējam atbalstīt pašmāju audzētājus, jo process ir pārāk garš un finansiāli neizdevīgs. Ja nākotnē uzņēmums paplašināsies, tad gan centīsimies atbalstīt vietējos zemniekus un pasūtīt produkciju uz vietas. Šobrīd lētāk sanāk bioloģiskos produktus iegādāties no citām valstīm. Esam saņēmuši bioloģisko sertifikātu, tas apliecina, ka visas produkta sastāvdaļas augušas tīrā vidē un tās nav apstrādātas ar pesticīdiem vai ķimikālijām.
— Vai piedāvājat arī citus produktus?
— Jā, gatavojam tējas un augu krāsas. Pirmo tēju sastāva autore ir zināmā naturopāte Ance Šternberga. Pārējās ir manu eksperimentu iznākums. Tāpat kā ar garšvielām brīvi variēju arī ar tēju sastāvu. Pievienoju tām kaltētas ogas un pat piparus.
Sadarbojoties ar veģetārā uztura skolas “Vegus” vadītāju Ditu Lasi, radījām augu krāsas. Dita gatavo krēma ziedus. Latvijā nav dabisku krāsvielu, ar ko ēdamos ziedus varētu nokrāsot. Izmantojot pieejamos produktus, tika radīti kurkumas (dzeltens), melleņu (lillā), paprikas (sarkans) pulveri. Šobrīd mūsu sortimentā jau ir 30 dažādu krāsu toņi. Tagad turpinām strādāt pie garšu kombinācijām, lai krēms būtu gards, ne tikai košs. Augu pulverus var izmantot piparkūku vai toršu dekorēšanai, dažus var pārvērst sulā, atšķaidot ar ūdeni.
— Vai latvieši savos ēšanas paradumos nav pragmatiski?
— Sabiedrība ātri mācās. Atliek dot mājienu par kādu labu pārtikas veikalu, un turp jau steigsies rinda interesentu. Par izteiktu mūsdienu tendenci kļuvusi bioloģiskā pārtika. Īpaši populāra un pieprasīta tā ir pilsētās, kur cilvēki to var atļauties. Vērojama izaugsme, tā ir lēna, bet stabila.
Atbalstu cilvēkus, kas izprot un iedziļinās, pirms izvēlas sev piemērotāko uztura veidu. Ir tādi, kas kļūst par vegāniem, veģetāriešiem un svaigēdājiem tikai tādēļ, ka tajā brīdī tas ir moderni. Mode mainās, līdz ar to izgaist arī jaunie ēšanas paradumi.
Vairumam latviešu ir tendence pārēsties. Lielā cieņā ir trekni ēdieni, to daudzums būtu īpaši jākontrolē. Īpaši izteikts tas ir vecākai paaudzei — viņi gatavo šos klasiskos, ierastos, sātīgos ēdienus. Uz galda valda vienveidība, daudzveidība parasti parādās gaļas ēdienos. Arī manā bērnībā galds bija nokrauts ar desmit dažādiem kotlešu veidiem. Protams, ja cilvēks ir vesels, var atļauties svētkos izbaudīt dzīres un pieēsties. Mēs dzīvojam laikmetā, kad katra diena ir kā svētki — katru dienu varam pirkt rasolu, torti “Cielaviņa” vai maizītes. Svētku ēdieni ir kļuvuši par ikdienas maltīšu sastāvdaļām. Mums vajadzētu ēst vienkāršāk, dabiskāk, lai izēšanās un treknie ēdieni paliktu svētku reizēm.
Latvieši pārāk daudz ēd gaļu. Uzturā trūkst šķiedrvielu, dārzeņu un augļu. Nesen biju lekcijā Ludzā, atkal atkārtoju, ka sarkano gaļu uzturā atļauts lietot ne vairāk kā 350 gramu nedēļā. Cilvēki smējās! Kas tad esot 300 gramu? Viens kumoss. Gaļu var ēst, bet tad vajag uzņemto daudzumu kompensēt ar divreiz lielāku augļu un dārzeņu daudzumu. Ziemas periodā galdā tiek celtas kotletes un karbonādes, vasara nav iedomājama bez šašlika. Un tā visu gadu. Kad vaicāju uz lekciju sanākušajiem, cik bieži, piemēram, tiek ēsti zirņi vai pupiņu sautējums, tad bieži vien atbilde ir — pāris reižu gadā. Vajadzētu mainīt priekšstatu, ka maltīte bez gaļas nav ēdiens. Ir! Un kā vēl ir. Jātiek vaļā arī no stereotipa, ka veselīgs ēdiens nevar būt garšīgs. Šie klupšanas akmeņi ir tie, kādēļ valstī ir tik daudz slimnieku — holesterīns, liekais svars un visas kaites, ko tie nes sev līdzi. Uzturā var būt saldais krējums, sviests, gaļa, bet tiem jābūt piedevai, kas tiek lietota ar mēru.
— Ziemassvētkiem esat gatava?
— Man kā ražotājai svētku laiks ir ļoti aizņemts periods. Tā tas ir jau vairākus gadus. Tikai neilgi pirms Ziemassvētkiem attopos, ka svētki ir klāt. Visticamāk, tikai šovakar pienāks miera brīdis, kad visi darbi būs padarīti un varēšu veltīt laiku ģimenei un Ziemassvētku svinībām.
Bērni jau ir gana lieli, patstāvīgi. Kā ģimene esam sasnieguši to brīdi, kad mums kopā ir ļoti labi un mēs nemeklējam iespēju braukt priecāties ārpus mājas vai saukt pulku viesu. Par ciemiņiem vienmēr esam priecīgi, taču jūtamies pašpietiekami un svētkus svinēsim mājās. Ziemassvētku vakarā apmeklēsim dievkalpojumu. Nākamajā dienā dosimies uz Rīgu, kur pulcēsies mūsu kuplā, gandrīz 30 cilvēku saime. Pēc ikdienas skrējiena mums visiem ir patīkami pavadīt laiku kopā.
— Kā ar Jaunā gada apņemšanos?
— Vienīgā lieta, ko vēlētos nākamgad mainīt, ir izmaiņas darba apjomā. Vēlos samazināt slodzi, lai vairāk laika varētu pavadīt mājās un rūpēties par ģimeni. Kā mamma, kā cilvēks, kas ģimenē gatavo ēst, esmu sapratusi, ka tas nav normāli — pārrasties mājās astoņos vakarā vai vēlāk. Kā uztura speciāliste, kas pārzina savu jomu, nevaru pagatavot bērniem gardas un veselīgas vakariņas. Tas ir nepieņemami!
Studijas sāku, kad jaunākajam dēlam bija divi gadi. Līdz tam laikam biju nodzīvojusies mājās līdz apnikumam. Esmu no tiem, kam ir svarīgi mācīties, meklēt izaugsmes iespējas un realizēties. Pēc mājās pavadītājiem gadiem kā paspruku, tā neesmu apstādināma. Pēc Stradiņa universitātes iestājos maģistrantūrā, tad vēl un vēl, un vēl…Attapos, saprotot, ka īsa laika periodā esmu uzņēmusies kaudzi pienākumu. Tomēr neko nenožēloju, gandarījums un labās atsauksmes dod spēku iesākto turpināt. Man patīk viss, ko es daru, tieši tādēļ ir tik grūti atrast, no kā varētu atteikties, lai vairāk laika veltītu ģimenei. Dienā ir pārāk maz stundu, lai es pagūtu visu, ko vēlos paveikt. ◆

Vizītkarte

Vārds, Uzvārds:
Baiba Grīnberga.
Ģimene: vīrs Aivars, trīs bērni.
Nodarbošanās: uztura speciāliste un uzņēmuma “Mana Garša” īpašniece.
Dzīvesvieta: Skrīveri.

Staburags.lv ARHĪVS

Garšvielas — baudai un veselībai

Kategorijas