Staburags.lv ARHĪVS

Emocijas ataino uz audekla

Ginta Grincēviča

2017. gada 24. novembris 11:57

1082
Emocijas ataino uz audekla

Bijusī jaunjelgaviete Elēna Velja ir koša un ekstravaganta sieviete, kuru grūti nepamanīt. Viņa gluži kā supervaroņi filmā dzīvo nosacīti dubultu dzīvi — dienā mamma un biroja darbiniece, naktīs — eksperimentāla māk­sliniece. Viņas dzīves ritms un spēks aizrauj, dod iedvesmu un cerību, ka ar visu var tikt galā. Vajag tikai darīt.

— Cik zinu, agrāk tevi godāja citā vārdā.

— Jā, pēc pases esmu Jeļena. Gadiem ejot, apkārtējie mani sauca par Elēnu. Esmu ar šo vārdu tā saaugusi, ka tā arī jūtos. Nākotnē domāju veikt korekcijas arī pasē. Ar mammu esmu šo jautājumu izrunājusi, teicu viņai, ka nespēju savienoties ar vārdu Jeļena. Ģimene mani atbalsta un saprot.
— Šobrīd par mājām sauc Tallinu Igaunijā. Kā tur nokļuvi?
— Ar prāmi “Tallink”! (Smejas.) Piecus gadus nostrādāju uz prāmja, iepazinos ar igauņu stūrmani, iemīlējos. Kad nolēmām veidot ģimeni, kopā spriedām, kur apmesties uz pastāvīgu dzīvi — Latvijā vai Igaunijā? Izvērtējot, kas mūsu ģimenei būs labākais, izlēmām par labu Tallinai. Tūlīt apritēs septiņi gadi, kopš dzīvoju Igaunijā.
Vismaz reizi trīs mēnešos viesojos Latvijā pie ģimenes un draugiem. Dzimtene man ir mīļa, arī cilvēki šķiet tuvāki dvēselei, tomēr pēc nedēļas Latvijā jāatzīst, ka sajūtu atšķirtību, esmu kļuvusi par igaunieti. Ir lietas, pie kurām laika gaitā pierod — dzīves kvalitāte, komunikācija, sadzīves līmenis un citi. Latvijā es sāku izjust nelielu diskomfortu, to rada trūkstošie kvalitātes komponenti, kas ir Igaunijā. Tomēr nekas un neviens nespēs aizstāt draugus, kas šeit dzīvo. Ģimene un draugi ir mans zelts!
— Kā tavās rokās nonāca ota?
— Pirmā saskare ar mākslu notika, stājoties Jaunjelgavas mākslas skolā. Mani īsti negribēja uzņemt. Vēl tagad atceros, ka priekšā bija salikta klusās dabas kompozīcija. Iestājeksāmena uzdevums bija uzzīmēt šo kompozīciju. Visi bērni kā bērni, cenšas pārkopēt viens pret vienu, tikai ne es. Mani uzrunāja ēna, kas radās, saulesgaismai spīdot virsū kompozīcijai. Saskatīju tur ko skaistu un interesantu un centos to atainot. Iespējams, pasniedzējām šķita, ka nesapratu uzdevumu...

Visu interviju lasiet laikraksta "Staburags" 24. novembra numurā!