Staburags.lv ARHĪVS

“Pīlādžu” salidojumā nav vietas garlaicībai

Ināra Sudare

2017. gada 29. septembris 00:00

9
“Pīlādžu” salidojumā nav vietas garlaicībai

Pīlādži ir vieni no pirmajiem rudens vēstnešiem. Jau vasaras karstumā tie ir  kā atgādinājums, ka drīzumā gadalaiku maiņa. Taču tie nemaz nenojauš, ka piekto gadu Latvijā notiek salidojums, kurā kopā pulcējās kolektīvi ar “Pīladzīša” vai “Pīlādža” vārdu.

Septembra vidū uz  “Pīlādžu” un “Pīlādzīšu” salidojumu Varakļānos ielūdza  novada pensionāru biedrība “Pīlādzītis”. No Aizkraukles reģiona uz to devās trīs kolektīvi —no  Skrīveriem, Kokneses un Aizkraukles.
Nez vai visi atceras, ka sākums šai idejai dzima Aizkrauklē! 2013. gada septembrī rakstījām, ka Aiz­kraukles dienas centram “Pīlādzis” novembrī apritēs 10 gadu jubileja un to seniori sāka svinēt “Pīlādžu salidojumā” Aizkrauklē kopā ar kolektīviem no Skrīveriem, Kokneses, Varakļāniem, Garkalnes un Olaines. Tiem dots nosaukums “Pīlādzis” vai “Pīlādzītis”. Toreiz viesi ek­skursijā pa Aizkraukli apskatīja muzeju, sporta halli, sociālo centru, katoļu baznīcu, dalījās pieredzē par savu darbību. Kultūras namā koncertu sniedza Aizkraukles pašdarbības kolektīvi “Jautrās vecmāmiņas“ un Maļinovij zvon”, Varakļānu senioru kolektīvu dziedātāji un dejotāji, bet Garkalnes dāmas bija iestudējušas vairākus skečus. Atpūtas pasākumā katra kolektīva pārstāvji pastāstīja, kādēļ kolektīvam dots “Pīlādža” vai “Pīlādzīša” vārds.
Nu aizkraukliešu sētā ideja kritusi auglīgā augsnē un salidojumi notiek katru gadu citā vietā. 
No Kokneses senioru klubiņa “Pīlādzītis” uz salidojumu devās seši cilvēki (Marita Radvila, Ilze Kalvišķe, Dzintra Liepiņa, Jānis Iesalnieks, Antonija Ribakova un Lība Zukule), jo vairāk vietu nebija kaimiņu aizkraukliešu autobusā. Kā pastāstīja viena no salidojuma dalībniecēm Dzintra Liepiņa, tas bija neaizmirstams pasākums, jo tika ne tikai smiets un diets, bet arī apskatīti interesanti objekti un baudīti pašdarbnieku priekšnesumi. Piemēram, salidojuma viesi uzzināja, ka  Varakļānu muižas pils ir viena no pirmajām klasicisma stila celtnēm Latvijā, ko Varakļānu muižas īpašniekam, Romas Svētās impērijas grāfam Mihaelam Janam fon der Borham projektējis un cēlis itāļu arhitekts Vinčenco Mazoti no 1783. līdz 1789. gadam. Pilī ir izveidots un darbojas Varakļānu novada muzejs. Muzejā var apskatīt vēsturiskās ekspozīcijas, dažādas izstādes un ir iespēja piedalīties tematiskos pasākumos.
Varakļānu muižas pili ietver 20,5 ha liels parks. To, balstīdamies uz grāfa Borha idejām, projektēja Romas arhitekts un dārzu mākslinieks Vinčenco Mazoti. Savukārt greznais, baltais dievnams ar diviem torņiem un kolonnām būvēts 1854. gadā.  Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tiesa, ne visus objektus salidojuma dalībnieki varēja apskatīt, jo lietavas dažu bija “nobēdzinājušas”.  Šoreiz gan lielākoties “pīlādzīši” uzturējās telpās. Garīgu baudījumu salidojuma dalībnieki guva ērģeļmūzikas koncertā, bauda acīm bija rokdarbnieču darinājumu izstāde pilī.
Uz salidojumu bija ieradušies kolektīvi no Skrīveriem, Kokneses, Varakļāniem, Garkalnes, Olaines, Aizkraukles, Vecpiebalgas.  Tā bija patīkama, jauka, iespaidiem bagāta diena — vienprātīgi atzina salidojuma dalībnieki. ◆