Atgriežas Tomasa dēļ

2017. gada 29. septembris 00:00

809

Kristīna Krajuca pēc sešu gadu dzīves Norvēģijā atgriezusies Latvijā, dzimtajā Jaunjelgavā. Tomasa dēļ.

Norvēģijas prakse bērnu audzināšanā
Tomass ir viņas pusotru gadu vecais dēls. Vienīgais, kurš bez kultūršoka uzreiz iejutās Latvijā. Savukārt Kristīnai bija jāaprod ar jaunajiem apstākļiem — īpaši, ja dzīve jāiekārto no nulles. Dēlu viņa audzina viena, šķīrusies, bet bez asarām. Jaunajai māmiņai ir skaidrs: “Bērnam jāaug Latvijā. Man nepatika, ka Norvēģijā mazulis var atļauties darīt visu — uzkāpt uz galda un nokārtoties, ja to vēlas. Uz ielas niķi ierasta lieta, un nedrīkst viņu koriģēt, kur nu vēl pacelt balsi. Pacelt balsi vecāki vispār nedrīkst, jo norvēģi ir ļoti vērīgi: ja kaut kas nepatīk, ko dara mamma vai tētis, zvana uz iestādēm. Arī tad, ja kādam šķiet, ka bērns par daudz raud,” iemeslu, kāpēc pasūdzēties par vecākiem, var būt daudz — stāsta jaunjelgaviete. Esot pat tādi, kas nolūko bērnu, grib sev un ar šādām metodēm to iegūst. “Tas mani nedaudz biedēja, jo arī manam bērnam daudz uzmanības pievērsa, komplimentus teica, man nepatika.” Tomēr norvēģiem ir arī laba prakse bērnu audzināšanā — bērns iet ārā jebkuros apstākļos, pat ja ir iesnas, norūdas.
Tagad Tomass sācis dārziņa gaitas, bet Kristīna apgūst friziera arodu, trīsreiz nedēļā brauc uz Rīgu. Slodze liela, bet visu gribas izdarīt, kā nākas, tāpēc dienā guļ četras līdz piecas stundas. Kamēr Tomass nomodā, darbojas ar viņu, kad aiziet gulēt, mācās. Rīts jaunjelgavietei sākas pulksten piecos, vien intervijas dienā atļāvusi sev vairāk miega — gulējusi līdz sešiem. “Bērns dod spēku, paskatos uz viņu un zinu, ka jādara. Gribu viņam ieaudzināt, ka padoties nedrīkst un nepārtraukti uz kaut ko jātiecas.” Viņas moto ir — noslauki asaras, dzīvo un palīdzi sev pats!
No darba nekaunas
Norvēģijā Kristīna strādāja vienkāršus darbus — četrus gadus bija pastniece, naktīs ar automašīnu izvadāja avīzes, vēlāk strādāja profesionālā automazgātavā, kur dārgi spēkrati — Porsche, Ferrari, bet vēlāk pēc pasūtījuma veidoja žokļus no ģipša un sūtīja ārstiem. “Ātri mācos, varu apgūt visu,” uz manu izbrīnu par darbu daudzveidību nosmej Kristīna. “Vienmēr esmu bijusi mērķtiecīga. Pēc vidusskolas aizgāju no vecāku mājas, dzīvoju Aizkrauklē, strādāju veikalā “Selver”, viesnīcā “Raijo”, tad “Gaismā”, vienu brīdi biju palīdze kapos. Darbs man nekad nav kaunu darījis, galvenais ir ar to panākt mērķus — lai sevi varu uzturēt, lai nevienam nekas nav jāprasa. Un tā jau no 16 gadu vecuma mammai sirmus matus sagādāju, tagad izmācīšos par frizieri, varēšu piekrāsot,” iesmejas Kristīna un skaidro, ka ir vecākā trīs bērnu ģimenē. “Tiešām tas trakākais bērns, man vajadzīga kustība, uz vietas nevaru nosēdēt. Nepārtraukti pārceļos no vienas vietas uz otru. Kopš 19 gadu vecuma esmu pārvākusies 25 reizes. Tāpēc arī lietu nav daudz, patīk minimālisms.”
Arī vecāki par Kristīnu saka — kā zivs ūdenī. “Peldēs jebkuros ūdeņos, pie tam izdzīvos un atradīs izeju, kā izpeldēt.” Vienīgi Tomass liek viņai mainīties, citādi “esmu cilvēks bez bremzēm”, viņa saka. Kristīna visdrīzāk pārcelsies uz Jūrmalu, kur pati sev dzimšanas dienā pērn uzdāvināja dzīvokli. Savukārt citu — 25 gadu — dzimšanas dienu pavadīja, dzerot tēju un ēdot torti, jo gaidīja Tomasu. Sestdien viņas godam būs svinības Jaunjelgavā pie vecākiem, kad atzīmēs 27. dzimšanas dienu. “27 — nav daudz, bet daudz šajos gados piedzīvots, dzīve cenšas salauzt, bet nesanāk!” teic Kristīna, kura sešpadsmit gadu vecumā nepareiza tulkojuma dēļ dzimšanas apliecībā no Kristīnes pārvērtās par Kristīnu. Nelīdzēja mēģinājumi pārliecināt iestādes par savu taisnību, un Kristīnai nācās pielāgoties. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Atgriežas Tomasa dēļ

Kategorijas