Romantiskās brīvdienas Lietuvas kūrortā

2017. gada 26. septembris 00:00

Desmito kāzu gadadienu kopā ar vīru nolēmām pavadīt romantiskās brīvdienās Palangā un Klaipēdā, Lietuvā. Iepriekš neko daudz neplānojām, vien izspriedām, kuru pilsētu apmeklēt pirmo, kā tur nokļūt, un pierakstījām svarīgāko apskates objektu adreses, lai, ievadot tās navigācijas lietotnē “Waze”, ātrāk atrastu galamērķi. Nebijām rezervējuši pat naktsmājas, kas, protams, aktīvās tūrisma sezonas laikā ir diezgan riskanti, taču, ja mašīnai izņem aizmugurējos sēdekļus un ieklāj matraci, var nakšņot arī tā. Līdz šim esam braukuši tikai rūpīgi plānotās grupu ekskursijās un mazliet satraucāmies, kā mums veiksies tādā ekspresceļojumā, taču viss izdevās lieliski, un esam gatavi arī turpmāk doties, tā teikt, “kur acis rāda”.

Liepājas reģionālajā laikrakstā biju izlasījusi, ka netālu no Lietuvas robežas, Skodā, sestdienās ir tirgus, kas līdzinās slavenajam Viļņas lieltirgum. Nolēmām to apskatīt, taču mūsu navigācijas sistēma mūs turp veda pa tādiem aplinku ceļiem, ka beigās nolēmām netērēt laiku tirdziņam un taisnā ceļā doties uz Palangu, kas ir lielākais pludmales kūrorts Lietuvā.
Sventājas populārā pludmale
Iebraucot Lietuvā, pa gabalu apskatījuši Būtiņģes ostas termināļus, nolēmām piestāt Sventājā, kur esot lietuviešu iecienīta pludmale. Sventāja ir Palangas pilsētas daļa, kas no 1918. līdz 1921. gadam atradās Latvijas teritorijā, bet 1921. gadā kopā ar Palangu atdota Lietuvai. Tā kā esam pieraduši pie mūsu Jūrmalas pludmales, tad jāsaka — nekā īpaša. Taču visi iebraucamie ceļi ir mašīnu pilni, pludmalē brīvu vietu, kur izklāt savu dvielīti, atrast grūti, lai gan laiks ir vēss un vējains. Izrādās, esam ieradušies Lietuvā nedēļas nogalē, kad te ir svētki un četras brīvas dienas, ko lietuviešu ģimenes izmanto, lai izbrauktu dabā un atpūstos. Tāpēc visās iecienītākajās tūristu vietās cilvēku ir krietni vairāk nekā citkārt.
Pastaigājamies pa smilšaino liedagu, apskatām vecā koka mola atliekas, lepno atpūtas un veselības centru, kas jūras krastā iekārtots vairākās lielās ēkās, un dodamies tālāk uz Palangu. Pa ceļam piestājam jaukā mājas restorānā “Birutes osta”, lai papusdienotu, jo kopš izbraukšanas no mājām īsti neesam ēduši. Izpētījuši ēdienkarti, nolemjam nobaudīt slavenos lietuviešu cepelīnus. Saimniece gan atvainojas, ka tie būs ne vien vārīti sālsūdenī, bet arī apcepti, bet mūs apmierina arī tādi. Porcijas lielas, un ēdiens patiesi garšīgs. Arī atmosfēra un interjers restorāniņā ļoti jauks.
Dzintara vilinājums
Esmu bijusi Palangā pirms 20 gadiem, taču nekas nav palicis atmiņā, tāpēc varu teikt, ka šo kūrortpilsētu atklāju no jauna. Nokļūstam tur ap pusdienlaiku, kad pilsēta ir pilna tūristu, tāpēc vietu, kur novietot mašīnu, atrodam tikai pāris kilometru no aktīvā centra. Taču vismaz netālu no Palangas botāniskā dārza un parka, kur ir Tiškeviču dzimtas pils un tajā iekārtotais Dzintara muzejs, kas ir mūsu pirmais apskates objekts.
Krāšņas puķudobes kopā ar dekoratīvajiem stādījumiem un celiņiem pils priekšā veido skaistus krāsainus rakstus, kurus vislabāk aplūkot no pils balkona. Te ir arī vairākas statujas, strūklakas un dīķi, kuros peld pīles un gulbji, romantiski tiltiņi. Šī ir iecienīta jaunlaulāto vieta, jo pastaigas laikā sastopam vairākas kāzinieku grupas, fotosesijas notiek gan pie pils, gan parkā. Botāniskais dārzs, kas ieskauj pili, ir viens no skaistākajiem parkiem Lietuvā, tas aizņem 100 hektāru lielu platību. To 19. gadsimtā izveidoja slavenais franču dārznieks un ainavu arhitekts Eduards Andre.
Gan pils, gan arī dārzs pirms pāris gadiem piedzīvoja ievērojamas pārvērtības. Restaurētajā grāfu Tiškeviču pilī atjaunots vēsturiskais interjers un ierīkotas jaunas ekspozīcijas, izveidots Baltijas jūras valstu kultūras tikšanās un mākslas pasākumu centrs, ierīkota moderna konferenču zāle. Pilī ir Dzintara muzejs, kas ir viens no galvenajiem Palangas apskates objektiem. Muzeja pirmajā stāvā aplūkojami aptuveni 300 autentisku eksponātu — mēbeles, gleznas, gobelēni, porcelāna un sudraba trauki. Otrajā stāvā 86 jaunās, no iekšpuses izgaismotās vitrīnās un stendos izvietota viena no bagātākajām dzintara ekspozīcijām Eiropā. Šobrīd apskatāmi 6500 dažāda lieluma dzintari — aptuveni par 1000 vairāk nekā iepriekšējā ekspozīcijā pirms restaurācijas. Dzintara kolekcija ilustrē vairāk nekā 40 miljonu gadu priežu asaru jeb saules akmens, kā to arī mēdz dēvēt, ilgo vēsturi. Te ir pavisam mazi dzintara gabaliņi un dzintara gabali cilvēka galvas lielumā. Muzejā izveidota interaktīva ekspozīcija ar milzu lupām, kas ļauj kārtīgi izpētīt dzintara gabalos iesprostotos kukaiņus un augu daļas. Unikāls ir dzintara gabals, kurā pirms miljoniem gadu sastingusi ķirzaka, tādi pasaulē esot vien septiņi atradumi. Bērniem noteikti ļoti patiks dzintara traktoriņš, bet dāmām — krāšņās dzintara rotaslietas.
Te apskatāma dzintara rotu kolekcija “Atspulgi”, kuras autors ir pirmais profesionālais lietuviešu dzintara meistars, tradicionālās juvelierizstrādājumu izgatavošanas tehnikas atjaunotājs Kazimirs Sima-
nonis. Viņš uzskatīja, ka dzintara rotas ir greznumlieta, ko cilvēks ikdienā nenēsā, tās uzliek tikai īpašos gadījumos. Kazimira Simanoņa rotās dzintars ir sudraba ietvarā, un savos izstrādājumos viņš izmantoja īpašu, paša izgudrotu sudraba apstrādes tehniku, kas bija piemērota, tieši strādājot ar neregulāriem dzintara gabaliem. Ļoti skaisti un arī dārgi. Palangas muzejā glabājas vairāk nekā 60 šī meistara darbu. Mākslinieks radījis arī daudz izcili skaistus metāla interjera priekšmetus, kas rotā arī Lietuvas prezidenta pili, viņa darinātais trauks savulaik pasniegts dāvanā Romas pāvestam Jānim Pāvilam II. Muzejā apskatāmi arī citu Lietuvas juveliermeistaru dzintara izstrādājumi.

(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Romantiskās brīvdienas Lietuvas kūrortā

Kategorijas