Valda Lūriņa audzēkņu pieklājīgs sniegums

2017. gada 26. septembris 00:00

495

Valda Lūriņa audzēkņu pieklājīgs sniegums

Seces pagasta kultūras namā notika amatierteātru salidojums, pulcējot kopā kolektīvus, kurus vada režisora Valda Lūriņa audzēkņi. Visu dienu kolektīvu veikumu skatījās un vērtēja arī pats režisors.

Jau par tradīciju kļuvis ik gadu satikties un savu veikumu rādīt Latvijas amatierteātriem, kuru režisori mācījušies pie aktiera un režisora Valda Lūriņa. Viena no viņa audzēknēm ir Seces amatierteātra “Dūdenīši” režisore Astrīda Mencendorfa, un secieši ik vasaru dodas uz salidojumu. Pērn tāds notika Priekuļu novada Liepas pagastā, šoreiz secieši viesus uzņēma savās mājās.
Svētkos piedalījās pieci kolektīvi: Daudzevas, Bēnes, Viļķenes amatierteātris, Liepas pagasta kolektīvs “Krams” un Seces amatierteātris “Dūdenīši.” Daudzevieši rādīja A. Upīša Lugu “Atraitnes vīrs” (režisore Inguna Strazdiņa), Bēnes aktieru izpildījumā varēja noskatīties M. Hornas darbu “Brangais ķērniens” (Andris Kļava). Viļķenes pagasta amatierteātris rādīja A. Birbeles lugu “Kapusvētku PR” (Indra Rube), secieši — A. Niedzviedža “Labi iet” (Astrīda Mencendorfa), bet Liepas pagasta amatierteātris “Krams” rādīja B. Jukņevičas lugu “Pilsētnieki” (Benita Sausiņa).
Katram kolektīvam savs rokraksts
Seces pagasta kultūras namā visu dienu zāle bija skatītāju pilna. Pirmie lugu “Atraitnes vīrs”, kuras pirmizrāde bija jūnijā, rādīja daudzesieši.
Jestrā izrāde ar režisores lieliski izvēlētajiem lomu atveidotājiem patika gan skatītājiem, gan režisoram Valdim Lūriņam.
Viņš, noskatoties izrādes, atzina: prieks ir ne vien atkal satikties, bet vēlreiz papriecāties, cik labi kolektīvi strādā. “Te, Secē, valda ļoti laba atmosfēra. Viss ir lieliski noorganizēts, un tas, ko kolektīvi rāda, ir ļoti pieklājīgs sniegums!” saka Valdis Lūriņš. “Darbi ir atšķirīgi, katram kolektīvam ir savs rokraksts, taču man šķiet, ka visam ir tāds patīkams kopums. Visi no šodien sastaptajiem režisoriem mācījušies režiju arī pie manis, un man ir patiess prieks, ka viņi strādā, pie tam profesionāli. Bieži vien dara kaut ko virspusēji, teksta līmenī, taču par šodien redzētajiem iestudējumiem var teikt: tie ir labi! Ieguldīts pamatīgs darbs, jo nav viegli “sastrādāt” ne Ingunas Strazdiņas, ne Astrīdas Mencendorfas izvēlēto gabalu, ne Viļķenes kolektīva izvēlēto izrādi “Kapusvētku PR”. Galarezultāts mani iepriecina.”
Valdis Lūriņš bilst, ka amatierteātriem Latvijā ir ļoti dažāds līmenis. Viņaprāt, ir daži izcili, piemēram, Ogres, Ventspils, Jūrmalas, taču šodien redzētajiem kolektīviem ir ļoti talantīgi režisori, jo viņiem interesē tas, ko dara. “Viņiem ir svarīgi sapulcēties, runāt par mākslas lietām, un tas liecina par to, ka viņi joprojām ir meklējumu procesā, un tas ir ļoti skaisti,” saka režisors.
Valdis Lūriņš bilst: “Inguna Strazdiņa izveidojusi vēl vienu kolektīvu Daudzevā, un tur pat vienkāršākie tipāži ir kā fantastiskā itāļu kino — skaties un saproti, ka it kā pazīstami aktieri sevi tomēr atklāj pavisam citādi — iekšējā un ārējā izpausmē. Man šķiet, ka viņiem priekšstats par teātri ir daudz nopietnāks nekā daudziem citiem kolektīviem Latvijā.”
Izrāde, kura sāp
Vai režisoram šī diena sagādāja kādu pārsteigumu? “Ilgi nebiju redzējis Astrīdas iestudētos darbus. Šis man ļoti patika!” saka Valdis Lūriņš. “Secieši nespēlēja tikai teksta līmenī, tad luga būtu primitīva un deklaratīva. Viņi spēlēja arī to, kas notiek ārpus teksta — mātes sāpes, priekšsēdētāja šaubas, kamēr viņš rod citu vērtējumu, piemēram, ainā, kur vecāmāte saka: ja kāds cits to būtu redzējis, tev noteikti būtu lielas ziepes. Šis nebija viegls darbs, bet rezultāts mani ļoti iepriecina.”
Režisors veltīja uzslavas arī Seces amatierteātra aktieriem. Viņš bilda: aktrise, kurā var iemīlēties, noteikti ir Māra Liepiņa. Viņa izrādē “Labi iet” atveido vecomāti Annu. Viņas izjustais tēlojums līdz sirds dziļumiem aizkustināja skatītājus, un daudziem bira asaras. Režisors uzteica arī Dzintara Kazakeviča tēlojumu — viņš atveido kolhoza priekšsēdētāja dēlu Juri, kurš no dienesta Afganistānā atgriežas smagi ievainots. Aktieris lieliski parāda daudzu latviešu puišu sāpi. Kad šo izrādi skatījos pirmo reizi, kāda seciete, kura savulaik izdzīvoja līdzīgu stāstu un savu dēlu sagaidīja no šī kara ievainotu, teica: viss tik patiesi, un atkal uzjundīja pārdzīvoto — neziņu, sāpes, pārdzīvojumus…
Paši Seces kolektīva aktieri atzina: spēlēt nav viegli, un viņi šo darbu nevarētu nospēlēt divas dienas pēc kārtas. Vajag laiku, lai atgūtos, jo arī pašiem aizkulisēs, to spēlējot, ir jāraud.
Valdis Lūriņš uzteica arī citus darbus — Bēnes kolektīvā viņam patika vīriešu lomas atveidotāji, Viļķenes amatierteātra iestudētajā izrādē “Kapusvētku PR” viņam patika gan dramatiskais risinājums, gan vairāku aktieru spēle. Savukārt Liepas pagasta “Krams” sniegumā viņš uzteica dzērāja lomas atveidotāju — parasti aktieri šos tipāžus “pārspēlē”, bet te bijis tieši laikā.
Cepuri nost aktrises priekšā!
Daudzevas amatierteātra režisore Inguna Strazdiņa bilst: esmu viena no tiem dullajiem režisoriem, kuri daudz apmeklē dažādus kursus. Viņa mācījusies pie vairākiem Latvijā pazīstamiem režisoriem, arī pie Valda Lūriņa. “Visur ir kaut kas jauns, bet īpaši svētīgi ir satikties ar interesantajām personībām,” saka viņa. “Priecājos, ka pirmo reizi varējām piedalīties šajā salidojumā. Bija interesanti pavērot kolēģus, jo citus kolektīvus, izņemot Seces, nebiju redzējusi. Bija labi! Man visvairāk iebilžu rada tieši dramaturģiskie materiāli, jo daudzus nevaru pieņemt, līdz ar to zinu, ka pati tos neīstenošu uz skatuves.”
Inguna atklāj, ka viņai ļoti patika izrādes “Kapusvētku PR” skatuviskais risinājums. “Savukārt Seces kolektīvā ir viena aktrise kuru esmu iemīļojusi — Māra Liepiņa. Viņa uz skatuves ir tik dabiska! Cepuri nost! Turklāt viņas vecumā būt tik vitālai, atraktīvai un patiesai! Viņai piemīt dabas dots talants, nezin cik reizes skatos un sajūsminos.”
Režisore atzīst: diena gan ir gara, un vakarpusē ir grūti skatīties, jo jūtams nogurums.
Satiekas
laimīgie
Savukārt skatītāji bilst: patika, ka izrādes ir dažādas. Seciete Ināra Borovska bilst — viņai kā cilvēkam, kurš pats spēlē teātri, bija manāmi dažādi sīkumi. “Skatos izrādes kā aktiere, nevis kā skatītāja. Patika Daudzevas teātra sniegums, jo šo izrādi nebija nemaz tik vienkārši nospēlēt. Manuprāt, visas izrādes bija ļoti labas.”
Viesi ne tikai spēlēja teātri, bet arī apskatīja Vīganti un Dieva ausi, devās ekskursijā pa Daugavu ar kuģīti “Vīgante”.
Savukārt Valdis Lūriņš atklāj, ka šaipusē bijis pirms daudziem gadiem. “Man ļoti patīk šis Daugavas krasts, un ļoti patīk Sece, Staburags. Man prieks, ka kolektīvi, satiekoties te, ir savā ziņā laimīgi!”
Tiekoties Secē, kolektīvi izlēma: nākamvasar salidojums būs Limbažu novada Viļķenē. Turklāt, tāpat kā šogad, to rīkos septembra beigās. ◆

+ 1

Staburags.lv ARHĪVS

Valda Lūriņa audzēkņu pieklājīgs sniegums

Kategorijas