Ceļā ar stopiem — iepazīt pasauli

2017. gada 22. septembris 00:00

(67. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 2015. gada 30. oktobra numurā.)
525. diena
Šodien jāsaka “atā!” Bombejai un lielajai un krāsainajai Indijai.
Bija jauki, bija pārsteidzoši. Šī bija valsts, kas nav pielīdzināma nevienai citai. Ja visur cilvēki kā cilvēki, tad te neko nevari zināt. Kā jau teicām, kazas dzīvo ar suņiem, cilvēki ar govīm, svētie ar tūristiem un trakie ar dieviem. Indija ir neparedzama. Tāpēc, ka Indija! Mēs noteikti iesakām apmeklēt Indiju, lai gūtu tādu pieredzi kā nekur citur. Neceļojiet kā tūristi! Ceļojiet individuāli, un tad pavērsies īstais skats uz notiekošo. Indija ir īstā pārsteigumu zeme!
Ja no sākuma domājām: “Ak, kāpēc izvēlējāmies šo valsti?!”, tagad domājam pretējo: “Cik labi, ka ceļojumu beidzam ar Indiju!” Kā nobeigums — treknākais punkts. Kā sākums? Visam jaunajam, visam garīgajam. Indija ir tik dažāda, ka nepieciešama grāmata, lai to aprakstītu. Īsumā — Indija noteikti ir kas neaizmirstams. Tas būs īstais vārds.
Esam sakārtojuši somas. Pavadām vēl pēdējos mirkļus krastmalā pie Indijas vārtiem un tad jāiet izdrukāt biļetes. Tas gan nav tik viegli, kā gribētos, — Indijā nevar izdrukāt no interneta. Vai nu failiem jābūt zibatmiņā, vai tie jāsūta e-pastā. Mums paveicas, uz ielas atrodam wifi, kas darbojas, pēc visām apstaigātajām ēstuvītēm, kur saka, ka interneta nav. Biļetes rokā! Un šodien — atkal kino diena! Kur tad vēl būs iespējams redzēt kino par eiro? Esam tūristu rajonā, un te rāda divas filmas dienā. Vienu jau esam redzējuši, skatāmies otru. Un tā ir ASV filma “Logans”. Laba. Biļešu drukāšanas dēļ gandrīz nokavējam seansu. Kinoseansā uzrodas arī īstie runātāji, kas runā vairāk, nekā skatās. Pēc pāris aizrādīšanas reizēm nekas nepalīdz, un nospriežam, ka Indija. Viss.
Pēc tam ejam meklēt tēju. Gribējās vēl paņemt līdzi vairāk gardumu, bet atkal — ja gribi kaut ko īpašu, jāmeklē ilgāk. Beidzot atrodam saldumus.
Piedzīvojam kādu interesantu gadījumu — mazs puika mēģina pieskarties Lainei pie dibena. Arča uzreiz mazo ķer pie kakla, un vietējie saskrien apkārt un saka, lai sitam viņu. Nez ko viņi paši izdarīja ar to puiku, bet atstājām situāciju risināt vietējiem.
Šodien izdalām pēdējās mantas bezpajumtniekiem un lūdzējiem. Nazi un vēl dažas svarīgākās lietas tomēr atstājam hotelī — sazin ko ielās ar nazi var izdarīt...
Vakarā mums uzraksta draugs, ar ko iepazināmies aizvakar. Šodien viņam sakām, ka nav īsti ne laika, ne līdzekļu vienam aliņam. Bet mūsu draugs saka: “Neuztraucieties ne par ko,” un tā arī darām. Satiekamies ar Višalu un pieņemam visas vakara dāvanas — gan aliņu, gan brīnišķīgu ēdienu.
Sākumā tiekamies ar mūsu draugu un tad pārvietojamies no lētākas līdz dārgākai un pavisam glaunai vietai. Apmeklējam bārus, kur šķiet, ka iekšā tiek tikai slavenie, un bāru, kur dzērienu cenas mainās kā akciju tirgū — vēro ekrānu un skaties, kurā brīdī ko ir izdevīgi pirkt! Mūsu draugs atgādina, lai neuztraucamies, un sola pat aizvest līdz lidostai! Atkal satiekam dažādus cilvēkus un izbaudām brīnumjauku vakaru!
Kad pēc kārtīgas vakara maltītes pienācis laiks doties uz lidostu, mūsu draugi vairs nedomā mūs vest paši. Vismaz tiekam nogādāti uz īsto staciju un ņemam savu transportu. Bet esam tiešām ļoti priecīgi un pateicīgi, ka vakars beidzās tik neparasti un aizraujoši. Indija ir neparedzama!
Vilcienā uz lidostu ar mums sāk runāt pilnīgi visi apkārtesošie. Viens iesāk, un pārējie tikai pievienojas — arvien vairāk un vairāk! Katram cits jautājums — par naudu, laikapstākļiem, vēsturi un reliģiju.
Sakām, ka esam no Eiropas. Maza valsts? Tātad bagāta, jo Butāna taču maza un bagāta. Vai mūsu valstī gadījumā nav kādas vakances? Viens uzreiz piemetina — viņš strādājot viesnīcā Bombejā. Beigās jūtamies kā uz skatuves, bet laiks paiet pavisam ātri.
Vilciens mūs nogādā līdz vietai, kur būtu jābrauc ar busu. Bet tur ir tik daudzi izmisuši “tuktuki”, kas aizved mūs līdz lidostai par tiem pašiem centiem kā buss, lai gan viņiem te ir pat skaitītāji, un tur rāda, ka īstā samaksa būtu trīs eiro. Bet ko mums? Skaidrās naudas palicis tik, cik ir, un vairāk samaksāt nevaram, lai gan var redzēt, ka šoferis cerēja, ka ceļa laikā pārdomāsim un dosim viņam vairāk.
Katrā ziņā esam veiksmīgi sasnieguši lidostu nakts vidū. Sāksies garās pārbaudes un lidojumi caur Turciju un Franciju. Bet šī diena ir bijusi superīgs nobeigums it visam.
Un šodien taču Sieviešu diena! Laine saņēmusi rozītes no Arčas, un mēs atkal svinam!
(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Ceļā ar stopiem — iepazīt pasauli

Kategorijas