Lūdz izsludināt ārkārtas situāciju četros novados

2017. gada 22. septembris 00:00

279

Lūdz izsludināt ārkārtas situāciju četros novados

Ilgstošās lietavas nodarījušas lielus postījumus daudziem mūspuses lauksaimniekiem — ar tehniku viņi nevar uzbraukt uz lauka, lai novāktu ražu, graudi sadīgst, lopbarība mirkst ūdenī, vietām ūdens pārrāvis ceļus.

Nav iespējams apart laukus ziemāju sējai. Saistībā ar to Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas un Pļaviņu novada pašvaldības lūdz Ministru kabinetu šajos novados izsludināt ārkārtas situāciju, lai lauksaimnieki varētu saņemt kompensāciju par zaudējumiem.
Līdz vakardienai ārkārtas situācija bija noteikta 29 Latvijas novados. Aizkraukles un Skrīveru novads cietuši mazāk. Aizkraukles pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Bāliņš stāsta, ka pēc lietavām pat vairākas reizes pārbaudījis pagasta ceļus, tomēr nekur izskalojumu nav bijis, izbraukt var pa visiem. Zemnieku iesniegumi un sūdzības par lauku un sējumu postījumiem nav saņemtas. Viņš norāda, ka lauksaimnieki ar iesniegumiem vēršas Lauku atbalsta dienestā.
“Aizkraukles novadā bija applūdis viens ceļš, tomēr lietavu postošās sekas nav tik ļoti lielas kā citviet. Pilsētas dīķī tika apturēta strūklakas darbība, jo pa to sāka plūst dubļains ūdens,” stāsta novada domes priekšsēdētāja vietnieks Einārs Zēbergs.

Arī Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis teic, ka pašvaldībā lauksaimnieku iesniegumi nav saņemti.
Citādāk ir pārējos mūspuses novados. Kokneses un Pļaviņu novadā trešdien notika ārkārtas sēdes, kurās nolemts lūgt valdību izsludināt ārkārtas situāciju.
Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis “Staburagu” informē, ka ilgstošo lietavu dēļ lauksaimniecības konsultante izvērtēja situāciju, apkopoja rezultātus, un pašvaldība jau 5. septembrī nosūtīja vēstuli Zemkopības ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kā arī premjeram, taču līdz šim atbilde nav saņemta. Ilgstošo lietavu dēļ nav iespējams nokult visu labību un apsēt ziemājus, raža ir pilnībā iznīcināta vai sapuvusi. 5. septembrī nebija nokulti 1007 hektāri vasarāju, 113 hektāri zirņu, 84 hektāri pupu, 7 hektāri nektāraugu, nebija iespējams apsēt 845 hektārus ziemāju, 215 hektāru platībā rapsi, bija applūduši 180 hektāri ganību un zālāju. 14. septembrī nebija nokulti 1000 hektāru graudaugu, nevarēja apsēt 800 hektāru ziemāju, 215 hektāru rapša, applūduši 120 hektāri ganību un zālāju. Sagatavotā lopbarība mirka ūdenī. Dati līdz šodienai mainījušies, tie jāapkopo atkal, taču situācija joprojām ir kritiska.
“Rakstisku atbildi vēl neesam saņēmuši,” stāsta Arvīds Kviesis. “Vairākas reizes zvanīju Zemkopības ministrijai, tās pārstāvis cerības nedeva, tomēr vakar solīja, ka par to tikšot lemts ārkārtas Krīzes vadības padomes sēdē, ko sasauks Ministru prezidents.”
Lauki saveldrējušies, graudi sadīguši
Jaunjelgavas novada novada dome vēstuli Zemkopības ministrijai un VARAM nosūtījusi 15. septembrī, to parakstījis domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Kurtišs, jo priekšsēdētājs Guntis Libeks ir atvaļinājumā. Dome lūdza iekļaut Jaunjelgavas novada administratīvo teritoriju to pašvaldību skaitā, kurās ir izsludināta ārkārtas situācija.
Tobrīd bija saņemti 14 iesniegumi, nebija nokulti ap 1700 hektāru augu kultūru sējumu, lauksaimnieki nevarēja novākt ražu, lauki bija saveldrējušies, graudi sadīguši. “Pieļauju, ka nenovākto lauku platība ir krietni lielāka, jo visi zemnieki domē nav vērsušies ar iesniegumiem. Daudzi devās uz Lauku atbalsta dienestu, lai iesniegtu informāciju tur, un šai iestādei ir visprecīzākā informācija. Atbilstoši regulai lauksaimniekiem 15 dienu laikā bija jāvēršas šajā iestādē. Šobrīd iesniegumu ir vēl vairāk, tajā skaitā ar fotofiksāžu. Ministriju atbildi vēl neesam saņēmuši,” informē domes kancelejas vadītāja Rudīte Lauriņa.
Valsts nekopj upes un grāvjus
Kokneses novadā apkopota informācija par zemnieku saimniecībām, pašvaldība saņēmusi zemnieku iesniegumus, kā arī fotogrāfijas, kurās redzamas salijušas platības. Zemnieki uzskaitījuši 1220 nenovāktus hektārus. Ir izskaloti ceļi, bojāta infrastruktūra. Lauksaimnieki vēlas, lai viņi saņemtu tādus pašus atvieglojumus, kādus zemnieki saņem ārkārtas situācijas novados — lai netiktu piemērots termiņš zālāju nopļaušanai un novākšanai, ilggadīgo zālāju rindstarpu izpļaušanai, papuves aparšanai, ņemot vērā to, ka nepieciešams ilgāks laiks un resursi platību apsaimniekošanai; lai nepiemērotu minimālās ražības ieguves prasību atbalsta saņemšanai par sertificētām zālāju, labības, kartupeļu sēklām un cietes kartupeļiem; lai plūdu nodarītie postījumi meliorācijas sistēmām netiktu uzskatīti par pārkāpumu savstarpējās atbilstības prasību izpildei; lai lauksaimniekus nesodītu par minimālo ieņēmumu prasības neizpildi — lauksaimniecības dīzeļdegvielas iegādei, bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam; lai saistībā ar projektiem un tajos noteikto mērķu sasniegšanu izvērtētu situāciju un pagarinātu uzraudzības periodu vai piemērotu atkāpes. Koknesieši cer, ka Zemkopības ministrija līdz 1. oktobrim apzinās cietušās personas un līdz 1. novembrim sagatavos ziņojumu par ko-
pējiem zaudējumiem un kompensācijas atmaksu.
Govis nevar atrast tiltu
Līdz 15. septembrim lielākā daļa Kokneses zemnieku cerēja, ka radīsies iespēja nokult pārtikai vai vismaz lopbarībai derīgu labību, taču šobrīd tādu cerību vairs nav, jo graudi sākuši dīgt. Nav vairs cerību nokult arī vēlās kultūras — griķus, pupas, novākt kukurūzu, jo lauki ir ļoti mitri, nežūst, un laika prognozes ražas vācējiem nav labvēlīgas.
Zemnieku saimniecības “Silavas” īpašniece Biruta Leķe no Bebriem stāsta, ka tik ilgstošas un spēcīgas lietavas neatceras. Ir pieredzētas vētras, vējgāzes, bet tās ātri norimušas. Ganāmpulkā ir vairāk nekā 70 govju, dēlam ir ap 200 aitu. Lielo lietavu dēļ pārplūdusi Bebrupīte un arī tilts pār to. Govis no rīta aizdzītas uz ganībām, taču vakarā tilts bijis zem ūdens, upe ap divus metrus dziļa — ja govis zem kājām vairs nesataustītu tiltu, būtu jālaižas peldus. “Govis zina, kur iet, drosmīgākās uzkāpa uz tilta un brida pa ūdeni, citas viņām sekoja,” stāsta saimniece. “15 jaunie auni, kuri nošķirti no ganāmpulka, kādu laiku pavadīja pļavā, kuru no visām pusēm ieskāva ūdens.”
Sagādāt sienu šovasar bijis ļoti grūti, tā vēl pietrūkst, siena ruļļi mirkst ūdenī un nebūs lietojami. Sienu plānots kompensēt ar skābbarību, kuru arī ir problemātisi sagādāt. Jāpļauj āboliņa atāls, taču pļavas izmirkušas, pašlaik nav iespējams nopļaut arī kukurūzu.
Nopērk “amfībiju” riepas
Izņēmums ir dažas saimniecības, kuras ir labākos ģeogrāfiskos apstākļos un kurās veikti ieguldījumi, lai uzlabotu tehniku. Piemēram, Kokneses lauksaimnieks Jānis Dzenis “Staburagam” stāsta, ka papildus nopircis paralēlo riepu komplektus traktoriem un kombainiem, lai varētu uzbraukt uz lauka, un tie brauc kā amfībijas, vairs negrimst, taču tie ir lieli ieguldījumi. Pirms tam traktori un kombaini tīrumos slīka. Saimniecībā ir arī ieplakas, kurās stāv ūdens, kopumā augsne ir pārāk mitra, lai to apstrādātu.
Kokneses novada zemnieki atzīst, ka valsts nozīmes meliorācijas sistēmas ir sliktā kārtībā — viņi savu lauku meliorāciju sakārto, bet “Valsts nekustamo īpašumu” apsaimniekotās upītes un notekgrāvji nespēj paņemt visu ūdeni, jo nav iztīrīti, lai gan zemnieki par šādu problēmu ir informējuši. Piemēram, tāda ir Paskulīte, Lantupīte, Bebrupe, Ozolu grāvis. Bebrupe šoruden pārplūda uz abām pusēm vismaz 300 metru robežā, kā arī pārrāva reģionālo autoceļu Vecbebri—Vērene.
Lauksaimnieks Jānis Miezītis norāda, ka tuvējā “Valsts nekustamo īpašumu” apsaimniekotajā upē iekrituša koka dēļ tā pārplūst, par to viņš brīdinājis jau pavasarī. Viņam nav tādas tehnikas, lai koku izceltu.
Nokulta tikai sestā daļa
Pēc Pļaviņu novada lauku attīstības konsultantes Ineses Eidukas apkopotās informācijas, novadā nokulta tikai sestā daļa labības, lielu daļu ražas šoruden novākt nebūs iespējams vispār, arī ziemāju sēja nenotiek, un ruļļos satītais siens vietām stāv ūdenī. Savukārt zemnieku saimniecības “Iesalnieki—1” vadītājs Ansis Saliņš savā iesniegumā domei raksta, ka ilgstošo lietavu dēļ no 21. augusta nav bijis iespējams novākt izaudzēto ražu un veikt ziemāju sēju. Pļaviņu novada dome nolēma Ministru kabinetam lūgt novadā izsludināt ārkārtas situāciju uz diviem mēnešiem, kā arī pagarināt termiņu kompensāciju pieprasīšanai visu attiecināmo kultūraugu sējumiem līdz 15. oktobrim.
Graudaugu slīkšanu nekompensē
Daudzeses pagasta zemnieku saimniecības “Ziediņi” īpašnieks Uģis Rubenis: “Mums ir sēklaudzēšanas saimniecība, un galvenais satraukums ir nevis par kompensācijas saņemšanu, bet par maksājumu saņemšanu, kas paredzēti par sēklaudzēšanas laukiem. Audzējam auzu, miežu, vasaras kviešu sēklu, platība ir ap 400 hektāru, visu esam izdarījuši pēc labākās sirdsapziņas, mums ir agronomu zināšanas, tehniskā bāze, varam visu izdarīt, kā vajadzīgs. Taču šoreiz daba par mums ir pārāka, un graudi guļ uz lauka. Kaut ko vēl nopļausim, bet vai sēkla būs derīga, vai atbildīs kvalitātes kritērijiem, to pašlaik nevaram pateikt. Zaudējumi ir lieli, bet ar to visu jātiek galā.
Precīzs zaudējumu aprēķins būs zināms ziemā. Ja nav izsludināta ārkārtas situācija, Lauku atbalsta dienests neņem vērā to, ka bijuši slikti laika apstākļi, kas traucējuši novākt ražu. Pašlaik mums nav ne ministriju, ne valdības atbalsta. Zemkopības ministrs un arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs televīzijā stāsta, ka uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi lauksaimnieki, kuri savus sējumus apdrošina, bet neviens atklāti nepasaka, kā ir patiesībā. Uzrakstiet, lūdzu, ka neviena kompānija neapdrošina ražas novākšanas risku rudenī, kad nevar tikt uz lauka, kad ir pielijis, un tādēļ iet bojā labība. Kompānijas apdrošina tikai risku līdz graudu dzeltengatavībai, kuru graudaugi mūsu platuma grādos sasniedz vidēji jūlija beigās, augusta sākumā. Risku augusta vidū un beigās neviena kompānija neapdrošina. Esam rakstījuši vēstules apdrošināšanas kompānijām, taču saņēmuši negatīvas atbildes. Nevajag vainot zemniekus, ka viņi neko neapdrošina un necenšas to darīt. Esam vairākus gadus apdrošinājuši, taču atdūrāmies pret to, ka kompānijas neapdrošina ne pret pārmērīgu sausumu, ne pārmērīgu lietu, tādēļ pārtraucām sējumus apdrošināt. Nav nozīmes apdrošināt, ja to nevar darīt par visu sezonu, no grauda iesēšanas līdz novākšanai. Līdzīga situācija būtu, ja, apdrošinot automašīnu, mums pateiktu, ka bīstamajos mēnešos — janvārī un februārī, kad ir slidens — apdrošināt nav iespējams. Šo jautājumu vajadzētu atrisināt, lai lauksaimnieki neprasītu valdībai kompensācijas.”
Apdrošina sējumus, taču neko nesaņem
Zemnieku saimniecības “Pumpuri” īpašnieks Juris Smirnovs no Zalves pagasta stāsta, ka graudaugus audzē jau 20 gadus, taču tik ļoti sliktus laika apstākļus neatceras, ja nu vienīgi reiz astoņdesmitajos gados. Ja lietains bijis augusts, tad ražu varēja novākt vismaz septembrī, taču šogad lietains bijis gan jūlijs un augusts, gan septembris — trīs mēneši! “Dabai pretī nostāties nevaram,” viņš saka. Šogad kulšana sākusies nevis jūlija vidū, kā tas ir parasti, bet gan divas, trīs nedēļas vēlāk, taču graudaugi slīkst, uz lauka tikt nav iespējams — daļa graudaugu nav novākta, nevar ne kult, ne art, ne sēt. “Lai zemkopības ministrs nosauc kaut vienu apdrošināšanas firmu, kas apdrošina risku, kāds ir pašlaik!” viņš saka. “Zinu tikai divas firmas, kuras apdrošina ražu. Visus sējumus — neievākto ražu — esmu apdrošinājis, un ne jau pirmo reizi, bet gan septīto gadu, taču sarakstā nav tāda riska faktora kā graudaugu slīkšanas, kā plūdu. Ir bijis, kad labību sagāž veldrē, sadauza krusa, un apdrošinātāji samaksā, taču šis nav tas gadījums. Valdībai, ministrijām būtu jāpanāk, lai kā riska faktori tiktu noteikti arī plūdi un ilgstošs sausums. Diendienā līst, un uz lauka nevar uzbraukt.”
Juris Smirnovs arī teic, ka ārkārtas situācijas izsludināšana Latgales novados zemniekus daudz neglābs, jo kompensācija nesedz zemnieku izdevumus, graudu audzēšanas pašizmaksu. Viņš domā, ka pēc lielajām lietavām cietuši nevis tikai 30 — 40 procenti, bet ap 60 — 70 procentu valsts teritorijas, un naudas visiem nepietiks.
Ja Latvijas zemnieki saņemtu kaut vidējās subsīdijas no tās summas, ko saņem citu Eiropas Savienības valstu zemnieki, tad varētu izdzīvot arī šādā situācijā.
Lietavu sekas būs jūtamas arī nākamgad — neapartā zeme, neiesētie ziemāji, nebūs sēklas, apgrozāmo līdzekļu. Zemniekiem ir kredīti, taču būs grūtības bankām atdot aizņēmumus, un, iespējams, daļa zemnieku saimniecību varētu beigt pastāvēt. “Valsts bankas glābj, lai gan bankas arī ir privātuzņēmumi, tāpat kā zemnieku saimniecības. Taču zemnieku saimniecībām tāda atbalsta nav. Valdībai vajadzētu panākt, lai bankas zemniekus tagad neizputina. Taču parādiet kaut vienu banku, kura papildus iedos naudu zemniekam, kurš nav atdevis kārtējo kredītu!” saka lauksaimnieks. ◆

Ilgstošo lietavu dēļ:
Neretas novadā nav nokulti vismaz 1000 hektāru labības,
Jaunjelgavas novadā nav nokulti 1700 hektāru augu kultūru sējumu,
Kokneses novadā nenovākti 1220 hektāri, izskaloti ceļi un bojāta infrastruktūra,
Pļaviņu novadā nokulta viena sestā daļa jeb mazāk par 20% labības. Applūdušas ielas un māju pagalmi.

Fakts
Patlaban ārkārtas situācija lauksaimniecības jomā ilgstošo lietavu un plūdu radītās situācijas dēļ izsludināta 29 novados — Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu, Krustpils, Salas un Aknīstes novados.

Staburags.lv ARHĪVS

Lūdz izsludināt ārkārtas situāciju četros novados

Kategorijas