Arī pēdas jāsagatavo rudenim

2017. gada 19. septembris 00:00

105

Rudenī kraso laikapstākļu maiņas dēļ basās pēdas, kā arī kājas no brīviem, vaļējiem un viegliem apaviem — sandalēm un cita veida vasaras kurpēm — atkal jāietērpj zeķēs un slēgtāka, līdz ar to ciešāka tipa apavos.

Drīz klāt būs arī sezona, kad, komforta un siltuma dzīti, vēlēsimies uzvilkt vispirms skaistus rudens apavus, bet pēc tam siltos, oderētos ziemas zābakus. Pēdu aprūpes speciāliste jeb podoloģe Elīna Prāmalte uzsver pareizu apavu izvēli — atbilstošu cilvēka pēdas īpatnībām un vispārējām komforta prasībām. Apavi ir viens no noteicošajiem pēdu un tās pirkstu veselības ietekmētājiem.
Galvenā prasība — ērtums
Vasarā pēdas pierod pie lielākas brīvības — nav tik saspringtas, saspiestas, bet slēgto apavu vilkšana tām var sagādāt šoku. Kas jāņem vērā pēdu sagatavošanā rudens un aukstākai sezonai, lai slēgtie apavi nesagādātu diskomfortu, un kā izvēlēties labus apavus, lai nenodarītu pāri pēdām, kāju pirkstiem? Aprūpes speciāliste norāda, ka gan rudenī, gan ziemā jāpievērš īpaša uzmanība savu pēdu veselībai. Nepareiza apavu izvēle un nesagatavotas pēdas rudens/ziemas sezonai var sagādāt problēmas. Viena no biežākajām vainām, kādas sagādā apavi, ir ieauguši nagi. Ja ir sabiezējuši nagi, tie noteikti jāapstrādā, lai vēlāk neveidotos zemnagu hematomas (asinsizplūdumi — aut.). Ja ir pēdu vai pirkstu deformācijas, jāpiemēro speciāli apavi vai zolītes, lai maksimāli atslogotu problemātiskās vietas, kas ļoti ātri var radīt atspiedumus un varžacis. Apaviem jābūt no dabiska materiāla, pareiza izmēra, kas nozīmē, ka tiem jābūt ne par lielu, ne par mazu, pietiekami platiem un ērtiem. Sievietēm jācenšas nēsāt apavus, kuriem ir 3—5 centimetru augsts pildīts papēdis, kas notur pēdu fizioloģiski pareizi. Apavi nedrīkst būt šauri un ar spiciem purngaliem. Tas pats attiecas arī uz mazā pirkstiņa atspiedumiem, ko rada tieši nepiemērotu apavu izvēle — instruē
E. Prāmalte.
Cilvēki saskaras arī ar pēdu un pirkstu čūlām noberzumu un rīvēšanās dēļ. Podoloģe norāda, ka čūlas uz pēdām var rasties arī kādu blakussaslimšanu dēļ, piemēram, ja pacientam ir diabēts. Šajā gadījumā ar pašārstēšanos ir aizliegts nodarboties, jo var radīt smagas sekas. Ja cilvēkam nav diabēta un ir mazi nobrāzumi vai brūcītes, tad īpaša ārstēšana nav nepieciešama, jo mazas brūces lieliski pašas sadzīst.
Pareizi apgriezt nagus
Šķiet, ka ieauguši nagi ir cilvēka slinkuma, nevērības un paviršības sekas, taču ne visos gadījumos. Ieaugšanu ietekmē to fizioloģiskā forma, kā arī jau minētais nepiemēroto apavu faktors.
Podoloģe uzsver, ka vienīgais līdzeklis, lai nagi neieaugtu, ir to pareiza apgriešana. Nagus nedrīkst griezt pārāk īsus un apaļus, kas slēgto apavu laikā ļoti bieži rada nagu ieaugšanu. Nagi jāgriež taisni, neizgriežot stūrus. “Ja ieaudzis nags, neiesaku pašam ārstēt, bet meklēt palīdzību pie speciālista, jo reti mājas apstākļos izdodas šo problēmu veiksmīgi novērst. Pārsvarā cilvēks meklē palīdzību tad, kad nags jau ieaudzis ļoti dziļi, izveidojies iekaisums, hipergranulācija un izdalās eksudāti (uzkrājies šķidrums ar leikocītiem — aut.), par sāpēm nemaz nerunājot. Lai mājas apstākļos sev atvieglotu sāpes, var uztaisīt sāls vanniņas vai kompreses. Kā speciāliste vienmēr cenšos procedūru padarīt pēc iespējas nesāpīgāku, bet viss atkarīgs no tā, ar cik ielaistu nagu pacients ierodas. Ieaugušais nags tiek izgriezts, iztīrīts un pārsiets,” situāciju un apstrādes procedūru apraksta E. Prāmalte.
Jātiek vaļā no saplaisājumiem
Vasarā cilvēki, kuri ilgāku laiku pavadīja laukos, kā arī tie, kuri mīl staigāt basām pēdām, atpūtināja kājas. Sekas — pēdu apakšu āda ir savainota, saplaisājusi, izveidojušies cieti papēži, plaisās sagājuši netīrumi, kurus izdabūt ārā pagrūti. Ko darīt šādās situācijās mājas apstākļos un kādā gadījumā vērsties pie pēdu aprūpes speciālista — un ko speciālists dara?
E. Prāmalte atklāj, ka saplaisājušas pēdas un papēži ir viena no visbiežākajām sūdzībām, kādēļ vēršas pie podologa. “Mājas apstākļos grūti pašam tikt galā ar šādiem papēžiem. Ieteicamas kāju vanniņas, kurām pievienoti speciāli līdzekļi, tad ar pēdu vīli saudzīgi jāmēģina novīlēt ādas sabiezējumus un nobeigumā obligāti pēdas jāpabaro ar krēmu. Pie podologa obligāti jāgriežas tad, ja plaisas ir ļoti dziļas, asiņojošas un rada sāpes staigājot,” norāda speciāliste. Podologs arī šajā gadījumā, tāpat kā citu problēmu gadījumā, piemēram, varžacīm, kārpām, čūlām, ieaugušiem nagiem, nagu sēnīšu atklāto vainu variantos, izvērtē situāciju un attiecīgi piemēro atbilstošu ārstēšanu.
Bieži cilvēkiem uz pēdu apakšām izveidojas ādas sabiezējumi tā, ka atsevišķās vietās pēda pat paliek nejutīga. E. Prāmalte skaidro, ka ādas sabiezējumi jeb — medicīniskajā terminoloģijā — hiperkeratozes var rasties dažādu iemeslu dēļ. Viens no tiem ir pēdu deformācija, ja ir liekais svars, iekšējās saslimšanas, kā cukura diabēts, psoriāze un citas, gaitas traucējumi, kuras rezultātā rodas spiediens uz konkrētu pēdas vietu. Lai izvairītos no hiperkeratozes, ir ieteicams apmeklēt ortopēdu, kurš piemēros pacientam atbilstošas zoles, kas atslogos problemātiskās vietas. Ja šo problēmu nerisina, tad visbiežāk tas noved pie pēdu plaisāšanas un varžacu izveidošanās zem sabiezējuma vietas.
Varžacis ir tas pats, kas ādas sabiezējums, tikai atšķiras ar to, ka tai ir spirālveida sakne. Tā rodas mehāniskā spiediena ietekmē. “Speciālists šo sakni nesāpīgi izurbj. Kategoriski aizliegts lietot dažādas skābes, varžacu plāksterus un tamlīdzīgas lietas, kuras bojā ādu un 90% gadījumu situāciju padara vēl sliktāku,” brīdina E. Prāmalte un iesaka: “Lai varžacis nerastos no jauna, jāatrod iemesls, kāpēc rodas šis mehāniskais spiediens — apavu dēļ, deformāciju vai izmainītas gaitas dēļ.”
Savukārt mazā pirkstiņa atspiedumus, ja tie nav sāpīgi, podoloģe ar pēdu vīli maigi novīlē un pēc tam apstrādā ar kādu ārstniecisku krēmu.
Vēl ir sūdzības par pēdu nejutību, ar ko saskaras vecāka gadagājuma cilvēki. Ģimenes ārsti to saista arī ar asinsrites traucējumiem. E. Prāmalte norāda, ka asinsrites traucējumi mijas ar kādām blakussaslimšanām. Neesot ieteicams nodarboties ar pašārstēšanu, bet noteikti jāapmeklē veselības speciālisti, kuri kontrolētu situāciju. Piemēram, flebologs, kurš novērtēs asinsvadu darbību, un podologs, kurš izvērtēs pēdu veselību. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Arī pēdas jāsagatavo rudenim

Kategorijas