Staburags.lv ARHĪVS

Aizliegt atturēties

Agita Grīnvalde-Iruka

2017. gada 19. septembris 09:40

122
Aizliegt atturēties

Platformā manabalss.lv savākti 11 200 parak­stu par iniciatīvu, kas aicina likvidēt iespēju deputātiem atturēties Saeimas balsojumos. Šonedēļ to plānots iesniegt Saeimā.

Pašlaik Saeimas kārtības rullis ļauj deputātiem ne tikai balsot “par” vai “pret” lēmumiem, bet arī atturēties balsojumos. Iniciatīvas līdzautors, žurnāla “Ir” žurnālists Pauls Raudseps uzskata, ka tā ir nepareiza un maldinoša. “Deputātu darbs ir pārstāvēt tautu lēmumu pieņemšanas procesā — izstrādājot likumus, apstiprinot amatpersonas, lemjot citus jautājumus. Atturēties nozīmē ne tikai atzīt, ka deputāts ar uzdevumiem netiek galā, bet arī maldināt vēlētājus par savu faktisko nostāju,” pauž Raudseps.

Iniciatīvas autori rosina no Saeimas kārtības ruļļa 139. panta pirmās daļas pēdējā teikuma —“Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši “par”, “pret” vai “atturas”” — svītrot vārdus “vai atturas”. Līdz ar to visus Saeimas lēmumus pieņemtu ar “par” balsu vairākumu vai noraidītu ar “pret” balsu vairākumu.

Manuprāt, tādu pašu likuma normu vajadzētu ieviest pašvaldībās un liegt arī vietvaru deputātiem atturēties. Manā skatījumā tā ir apzināta izvairīšanās no atbildības vietējai sabiedrībai svarīgos lēmumos. Ja vēlētāji deputāta kandidātam ir uzticējušies, ievēlējuši viņu Saeimā, pilsētas vai novada domē, tad sagaida arī aktīvu darbību, sava un arī sabiedrības viedokļa un interešu aizstāvību un stingrību savos lēmumos. Esmu dzirdējusi deputātu atrunas, ka lemjamā joma ir sveša, cilvēks nav pietiekami iedziļinājies jautājuma būtībā, tāpēc atturas. Taču, manuprāt, ir tik daudz iespēju konsultēties ar dažādiem speciālistiem, lai brīdī, kad kāds lēmums ir jāpieņem, deputātam būtu skaidrs, kāda tad ir viņa nostāja. Ja vien, protams, ir vēlēšanās to darīt. Piemēram, šādas atturēšanās dēļ nesen ar lielām grūtībām tikai trešajā balsojumā amatā apstiprināta kāda dienesta vadītāja Skrīveru novadā. Pētot sēdes protokolu, tā arī netop skaidrs, kāda tad bijusi deputātu nostāja un ko viņi atbalsta, jo vienā reizē viens balso tā, nākamajā — citādāk. Tikpat izteikti “atturīga” bijusi balsošana trijās kārtās par vēlēšanu komisijas locekļiem. Daļa deputātu visu laiku atturējusies, laikam ar balsojumu “pret” negribot aizvainot labi pazīstamus cilvēkus. Tie ir tikai daži piemēri, kā lēmumu pieņemšanu var ietekmēt šāda atturēšanās.

Ja deputātiem būtu liegts balsojumā atturēties, mazinātos viņu iespējas slēpt viedokli vai maldināt vēlētājus, radot iespaidu, ka viņi ir atturējušies, kad faktiski viņi ir balsojuši pret. Tas palielinātu deputātu atbildību par savu darbu vēlētāju priekšā, uzskata iniciatīvas virzītāji.