Cukurvates ražošanu paceļ citā līmenī

2017. gada 19. septembris 00:00

358

Tā stāsta idejas par estētiskas un pievilcīgas cukurvates pasniegšanu autors Artūrs Plūme. “Principā ideja radās 2014. gadā. Tajā laikā mēs bijām divi ambiciozi draugi, kuri gribēja radīt kaut ko skaistu, kas patiktu cilvēkiem. Liktu tiem smaidīt un radītu pozitīvas emocijas, bet tajā pašā laikā lai tam visam apakšā būtu arī bizness. Apdomājāmies, aprunājāmies un nonācām līdz cukurvatei,” stāsta Artūrs. Lai gan cukurvate jau ir zināms produkts un pazīstams gadu desmitiem, ideja bija to pacelt citā līmenī, proti, radīt vietu, kur rodas salds brīnums.

Sāk pakāpeniski
“Protams, kā vienmēr sākām ar mazumiņu — vienu tirdzniecības vietu. Aprīkojām cukurvates aparātu un ielikām tādā kā rozā karietē, kas bija stends ar riteņiem. Ideja bija uztaisīt cukurvates maģisko karieti, kur pārdevēja ir kā feja, kas taisa brīnumaino cukurvati. Mūsu taisīšanas metode arī bija citādāka nekā citiem, proti, cukurvate procesā it kā nāk uz āru,” norāda Artūrs. Runājot tieši, cik viegli vai grūti bija spert pirmos soļus uzņēmējdarbībā, viņš atzīmē, ka pirmais darbības gads, raugoties no birokrātijas viedokļa, nebija sarežģīts. Mežaparkā, kur tika novietots pirmais cukurvates stends, noteikumi, lai tur darbotos, bija skaidri un saprotami. Tā kā pirmā sezona tika aizvadīta ļoti labi, bija vēlme strauji augt. Tika piesaistīts bankas finansējums, tomēr otrā sezona bijusi smaga, jo, kā jau biznesā, tika pieļautas kļūdas, kā arī, iespējams, nenovērtēja citus tirgus spēlētājus, kas centās konkurēt ar “World of wonders”. “Tāpat sapratu, ka, izņemot Mežaparku, citās vietās ir diezgan nesakārtota tirgošanās sistēma. Piemēram, Jūrmalā vispār oficiāli nedrīkst pārdot cukurvati, jo tā nav iekļauta pašvaldības saistošajos noteikumos. Daudzās iestādēs ir ļoti negatīva ierēdņu attieksme. Tomēr es esmu cilvēks, kurš nepieņem atbildi “nē”,” uzsver Artūrs. Jāmin, ka iepriekš viņš darbojās pavisam citā jomā un, kā jau sākot jebkuru jaunu lietu, viņam nebija pieredzes. Artūrs atceras: “Sākumā bija daudz tehnisku problēmu, kuras mēs pat nevarējām saprast, kā lai novērš, bet, sākot jebkuru jaunu biznesu, tas ir neizbēgami, tāpēc viss ir jāizprot līdz sīkākajai niansei. Faktiski pagāja divi gadi, kamēr izpratu visu.” Pats aparāts, kurā top cukurvate, tika pasūtīts internetā. Artūrs uzsver, ka paveicās ar sadarbības partneriem, jo ar pirmo reizi trāpīts desmitniekā. Tomēr pati iekārta ir mazākā pievienotā vērtība. “Lielākā pievienotā vērtība radās, kad sākām būvēt pašus stendus. Netaupījām ne uz ko. Taisījām tiešām skaisti, jo pircēji to novērtē, un tā rodas arī atgriezeniskā saite. Stendi tiek veidoti no nulles, tas ir roku darbs un detaļas netiek pasūtītas gatavas,” stāsta idejas autors.
Ne tikai vasarā
Šobrīd “World of wonders” cukurvati var iegādāties piecās vietās: Mežaparkā, Vērmanes dārzā, pludmales centrā “Brazīlija”, t/c “Riga plaza” pie atrakciju parka “Fantasy park” un t/c “Spice Lido”. Artūrs norāda, ka tā ir biznesa stratēģija — būt ne tikai ārā, bet arī iekštelpās, jo vasara Latvijā ir pārāk īsa. “Pirmā sadarbība mums izveidojās ar pludmales centru “Brazīlija”, kur tiek organizētas arī bērnu ballītes. Koncepts ir tāds: notiek bērnu ballīte, un visi viesi var saņemt cukurvati bez maksas. Tas ir kā ārpakalpojums, kas cilvēkiem patīk. Mūs var nolīgt uz atsevišķiem pasākumiem, bet tas nav galvenais fokuss. Šobrīd strādājam, lai tuvākajā laikā atvērtu savus stendus vairākās vietās Lietuvā. Ceru, ka tuvākā gada laikā tur būsim,” runājot par plāniem, atklāj Artūrs. Vietas, kur pārdot cukurvati, tika izvēlētas, balstoties uz intuīciju. Par Mežaparku jau sākotnēji viss bijis skaidrs, jo tā ir cilvēku iecienīta vieta. “Sākām pētīt tālāk, kas ir tās vietas, kur cilvēki apgrozās. Trīs sezonas strādājām arī Siguldas parkā “Tarzāns”, tomēr cilvēku plūsma nebija pietiekama. Mana attieksme pret lietām ir pavisam vienkārša. Ja izdomāju, ka es šeit vēlos tirgot, tad es tajā vietā arī būšu. “Fantasy” parka īpašnieks var apliecināt, es gadu no vietas viņiem rakstīju, kamēr sarunājām tikšanos. Viss slēpjas neatlaidībā un ticībā tam, ko tu dari, un produktā, ko pārdod. Es zinu, ka bērniem tas patīk, un arī man tas patīk. Ja runa būtu tikai par naudu, tad netiktu pirkti trauki par 30 eiro vai būvēti stendi par vairākiem tūkstošiem eiro,” skaidro Artūrs. Viņš arī piebilst, ka šis bizness nav radīts tikai cukurvates tirdzniecībai. “Tas pelna naudu no vairākām pozīcijām, uzņēmumam ir dažādi sadarbības modeļi ar partneriem. Piemēram, ar spēļu laukumu “Abrakadabra”. Tā apmeklētāji konkrētās dienās var saņemt mūsu stendā cukurvati bez maksas.” Artūrs atzīmē, ka centies biznesa modeli paplašināt, lai tā nebūtu tikai tirdzniecība, bet arī abpusēji izdevīga sadarbība ar citiem partneriem.
Mainīt mītus
Jautāts, vai cukurvatei nepieciešams īpašs cukurs, Artūrs skaidro, ka ir speciālais cukurs vates pagatavošanai, arī krāsains, bet uzņēmums izvēlējies tirgot tikai cukurvati no baltā cukura, kurā nav krāsvielu vai ķīmisko piemaisījumu. “Vecākiem dažkārt ir stereotipi attiecībā pret cukurvati, tāpēc mēs speciāli uztaisījām infografiku, kurā cukurvate ir salīdzināta ar citiem līdzīga tipa saldumiem. Tajos cukura daudzums ir tāds pats kā cukurvatē, tie ir aptuveni 20 līdz 30 grami cukura, bet atšķirība ir tāda, ka citos saldumos ir vēl krāsvielas, piemaisījumi un citas vielas. Esmu pārliecināts, ka šis ir viens no nekaitīgākajiem saldumiem, jo cukura daudzums nepārsniedz dienas normu. Un tas nav arī ikdienas produkts. Tāpēc mēs cenšamies lauzt stereotipus,” uzsver Artūrs. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Cukurvates ražošanu paceļ citā līmenī

Kategorijas