Svarīgi ir iesākto turpināt

Aivars Skābarnieks, SIA “Odzienas Pilsbrūzis” valdes priekšsēdētājs

2017. gada 19. septembris 00:00

Pēc diezgan vēsās vasaras noslēgumam tuvojas ne tikai tūrisma sezona, bet arī aktīvākais alus patēriņa laiks. Tomēr, neraugoties uz to, alus Latvijā ir viens no iecienītākajiem dzērieniem un cilvēki to turpina iegādāties gan veikalos, gan izvēlas bāros un restorānos. Gandarījums, ka “Odzienas Pilsbrūža” alus iekarojis savu vietu tirgū un to var nopirkt arī lielākajās tirdzniecības vietās, piemēram, “Elvi”, “Sky” un citos veikalos, daudzās populārās Vecrīgas kafejnīcās. Kopumā gads nav bijis slikts. “Odzienas Pilsbrūzis” mēnesī maksimāli var saražot astoņas tonnas alus, bet tas atkarīgs no pieprasījuma. Mazajiem alus ražotājiem principā katram ir savs pircējs, tāpēc šajā ziņā konkurence ir minimāla, mūs vairāk “nospiež” lielie uzņēmumi.
Lai mūsu alu labāk pazītu, esam padomājuši par īpašas formas pudelēm, kas atšķiras no cita piedāvājuma. Arī etiķetes ir citādākas, bet tas viss prasa lielu roku darbu, kas sarežģī ražošanu. Ilgi mēģināju pārliecināt tirgotājus pārdot alu ar īsāku realizācijas termiņu, bet neviens mazāk par trijiem mēnešiem nav ieinteresēts to darīt, tā ka arī mēs šobrīd to esam palielinājuši. Turpinām strādāt ar ievestām izejvielām, un pamatā tās ir no Vācijas. Tā ka no Latvijas mūsu alū šobrīd ir tikai ūdens un darbs. Plānoju gan, ka iesalu tuvākajā laikā varētu pirkt no pašmāju ražotāja.
Alusbrūzis ir viena no Odzienas muižas kompleksa daļām, un viss kopā piesaista tūristus. Interesanti, ka lielākais viesu pieplūdums ir pavasarī un rudenī, bet vasarā tomēr mazāk. Daudzi tūristi ir pārsteigti, ka pils vairs nav tikai grausts, bet tajā kaut kas notiek. Izremontētas vairākas telpas, un notiek pasākumi, bieži arī kāzas. Tas viss gan iespējams siltākā laikā, jo ēkā nav apkures. Arī apkārtni cenšamies sakārtot. Nākamajā gadā plānota otras pils daļas un lielā torņa remonts. Arī pārējās ēkas pamazām sakārto, un ir ieceres tālākai tūrisma attīstībai. Ļoti ceru, ka nākamajā gadā varēsim jau atvērt retro tehnikas muzeju, kur būs padomju laika automašīnas, mopēdi un motocikli. Daži eksemplāri jau ir.
Mēģinājām “cīnīties” ar stārķiem uz pils jumta un rudenī noņēmām trīs ligzdas, kas bija izveidotas nepiemērotās vietās. To vietā šopavasar dabūjām sešas... Tā ka nākas ar visiem sadzīvot.
Piekrītu viedoklim, ka ar tūrismu vien iztikt nevar, bet ir svarīgi iesākto turpināt, jo nevar salīdzināt, kā Odzienā izskatījās pirms pāris gadiem un kā ir tagad. Daudzi cilvēki ir pārsteigti par paveikto. Līdzīgi ir arī citās jomās, un iepriecina, ka Vietalvā nav aizaugušu lauku un vietējie zemnieki aktīvi saimnieko. Salabots arī ceļš no Odzienas uz Vietalvu, kas gan izdarīts 20 gadu par vēlu, jo šajā laikā pagasts arvien vairāk kļuvis par novada nomali. Tomēr, ja būs, kas dara, Vietalva arvien vairāk attīstīsies. Novadā ir jauna vadība, un redzēs, cik veiksmīgi tā strādās.
Man, tāpat kā citiem uzņēmējiem, svarīga ir gaidāmā nodokļu reforma. Šajā jomā nekad nav bijis stabilitātes, un nevar zināt, kā strādāt tālāk. Valsts visu laiku kaut ko izdomā, kā, piemēram, nesen ar kases aparātu maiņu. Lai mazie uzņēmumi tos atpelnītu, jāstrādā ar zaudējumiem, un par attīstību nevar pat domāt. Tad gan jau atkal būs citas prasības, jo nav pārliecības, ka rīt kaut ko neizdomā.
Nerimstas “oligarhu sarunu” lieta. Pilnīgi tukša laika un naudas tērēšana. Oligarhiem pārmet naudas izzagšanu, bet paši tāpat to izšķērdē, veidojot kaut kādas izmeklēšanas komisijas, labi zinot, ka neko neatklās un nemainīs. Savulaik vieni izmantoja iespēju gūt savu labumu, un tagad acīmredzot to vēlas citi, tāpēc pirmie jānostumj malā.
Pēdējā laikā aktuāls kļuvis jautājums par automātisku pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušajiem bērniem. Domāju, ka tas ir pareizi, neraugoties uz pašu vecāku nostāju, jo bērni jau nav vainīgi. Grūti gan saprast, kā var visu mūžu dzīvot valstī un nezināt tās valodu. Lai gan — cik ilgi paši latvieši ar krievvalodīgajiem runās krieviski, tik arī tā būs.

Satraukums radīts saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām militārajām mācībām “Zapad”. Domāju gan, ka lielā interese par to vairāk ir plašsaziņas līdzekļu radīta — vai nu nav, par ko citu runāt, vai arī jānovērš no kaut kā uzmanība. Manuprāt, Krievija tomēr ir diezgan neprognozējama. Ja mēs nebūtu NATO dalībvalsts, sen jau sagaidītu kādu ietekmi, jo Baltija Krievijai ir ģeogrāfiski ļoti izdevīga. NATO dod mums drošības izjūtu. Tagad atkal apspriež, vai nevajag atjaunot obligāto militāro dienestu, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā. Domāju, ka tā nav laba doma. Nav lietderīgi mocīt pilnīgi visus, ja lielu daļu šī joma vispār neinteresē. Tad arī atdeves nav nekādas. Ir labi tā, kā ir tagad — kurš vēlas, veido militāro karjeru. Uzskatu, ka armija Latvijā šobrīd ir augstā līmenī, bet no masveidības labāka tā nekļūs.

Šobrīd liela problēma visā Latvijā ir ilgstošās lietavas, kas radījušas sarežģījumus ne tikai lauksaimniekiem. Daba gan ir tā, kuru ietekmēt nekādi nevaram. Zaudējumi daudziem ir ļoti lieli, bet jācer, ka tas neatstās būtisku ietekmi tālākai darbībai.

Staburags.lv ARHĪVS

Svarīgi ir iesākto turpināt

Kategorijas