Ceļā ar stopiem — iepazīt pasauli

2017. gada 15. septembris 00:00

(66. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 2015. gada 30. oktobra numurā.)
520. diena
Dienu sākam ar jauna video uzņemšanu. Mūsu draugs atsūta informāciju: kāds uzņēmums meklē divus ceļotājus, kas varētu iepazīstināt pasauli ar Eiropas valstīm, tur ceļojot trīs mēnešus. Šoreiz viss apmaksāts, bet sliktākais — vajag glītu video un aparatūru videobloga uzņemšanai. Mums pat “Instagram” profila nav — laiks skrien mums pa priekšu. Tagad viss “jācep” augšā! Taču, kas tad ir galvenais — labs ierocis vai labs šāvējs? Mums taču ir tāda pieredze! Eiropa noteikti jau kā mūsu kabata. Taču nevaram parādīt neskaitāmos blogus un sekotājus. Galu galā — cik tad prasmju nepieciešams, lai izveidotu jaunu profilu kādā sociālajā saitā? Mēģināts nav zaudēts, tāpēc nosūtām pieteikumu.
Pēdējā diena Goa — saule, smiltis un jūra... Šodien ir arī ļoti lieli viļņi — met peldētājus riņķī. Tomēr nevar salīdzināt šos viļņus ar tiem, kas okeānā, kad ieej līdz potītēm un gaidi, kad vilnis tevi apgāzīs.
Šodien piektdiena. Kā iznākam no dzīvokļa, viens uzreiz atraugājas mums sejā. Parādām viņam: “Labs darbiņš, vecīt!”, bet viņš nemaz nesaprot, ka kaut kas bijis greizi! Vietējie ir jau nedaudz iereibuši, bet fotogrāfu vairs nav. Tas ir tas nepatīkamākais faktors Colvas pludmalē Goa. Nezinām, kā citur. Bet viss pārējais ir ok.
Indijā cilvēku uzmanības ir mazliet par daudz. Būtu labāk nedaudz piebremzēt viņu ziņkārību un pārlieku lielo draudzību. Bet agresīvi viņi nav.
Tomēr, kā lasām, karot viņi māk. Indijai ir trešā lielākā aktīvā armija pasaulē aiz Ķīnas un ASV. Izrādās, Indija ir arī lielākā ieroču eksportētājvalsts pasaulē. Tomēr savas pastāvēšanas laikā Indija nav iebrukusi nevienā valstī. Tas patiešām ir interesanti.
Šodien pludmalē vairs nepavadām tik daudz laika. Saule ir pietiekami mūs palutinājusi, un ūdens izbaudīts. Šodien kārtojam somas un esam gatavi rītdienas piedzīvojumiem kādā tālākā Goa galā.
Naktī mums uzraksta kaučsērfers — šonakt ierodoties viens pāris no Beļģijas. Pats kaučsērfers neplāno būt mājās pirms 6. marta, tomēr, pat prom esot, uztic savu vietu svešiniekiem, kurus nekad nav saticis. Tas ir apbrīnojami! Nez vai pie mums tā jebkad notiktu... Pārim vilciens kavējas četras stundas, un viņi mājā ierodas naktī. Atslēgu atstājam sargam — lai paši slēdz vaļā durvis un iepazīstas ar māju.
Četros dzirdam klusi ienākošos beļģus un guļam tālāk. Atā, pludmale! Bija īsta atpūta, pateicoties mūsu jaukajam draugam.
524. diena
Šodien svinam! Mūsu pēdējā īstā atpūtas diena ar nakti viesnīcā. Nākamās divas dzīvosim lidostās... Mums paredzami braucieni caur Turciju un Franciju. Cerams, ka teroristi nebūs rezervējuši tieši tos datumus. Cerams arī, ka sniegputenis pasaudzēs! Bet par to domāsim vēlāk.
Šodien ceļamies un pasakām paldies mūsu jaukajiem draugiem, bet brokastīs nepievienojamies. Nedaudz atpūšamies un dodamies tālu no centra — uz to vietu, kur vakar ēdām, pie veļas mazgātavas. Tālu, bet tik labi un lēti! Būs īstas svētku brokastpusdienas. Paņemam vistu, rīsus un dārzeņus dažādās variācijās. Super! Kopā samaksājam četrus eiro.
Un tad uz kino! Te viņiem ir arī filmu pilsētiņa, bet mums sasniedzamais Bolivudas variants ir kinoteātrī.
Izmantojam Bombejas vilcienu, kas kursē trīs līnijās cauri pilsētai. Kā metro, tikai ārējais. Un tas sniedzas no viena Bombejas gala līdz otram — 123 km garumā! Labs pilsētas vilciens, liela pilsēta...
Kinoteātri visās vietās, visu dienu rāda vienu filmu — četras reizes dienā. Ir izņēmuma kino — tūristu apgabalā rāda divas dažādas filmas. Taču esam atbraukuši uz greizajiem kino, un līdz filmas sākumam jāgaida divas stundas. Otrs variants — jāsāk ar stundu kavēšanos un jāpievienojas filmai, ko jau rāda. Atmetam šo ieceri un braucam uz savu tūristu rajonu. Sanāca labs līkums, lai tikai paēstu labā vietā. Tagad labu ēdienu tiešām novērtējam. Un kas var būt labāks par mūsu latviešu virtuvi?!
Beidzot nokļūstam kino un noskatāmies vienu īstu Bolivudas grāvēju. Galvenais varonis var apdzīt mašīnas skrienot un nogalināt vismaz simt vīru viens pats. Bolivudas filmas tik tiešām ir interesantas — nekad nezini, ko gaidīt! Lielākā daļa gājienu ir tik smieklīgi, un filmas ir tikai hindu valodā, bet visu tāpat var saprast! Njā — Holivuda ir vecais variants... Bolivuda — mēs noteikti esam tās piekritēji!
Tālāk gar tirdziņiem un gleznu izstādēm nokļūstam atpakaļ viesnīcā. Jāsāk domāt par vakaru! Gribam nosvinēt ar kādu aliņu, taču, kad ieejam vakardienas apmeklētajos “lētajos” bāriņos, izrādās, ka tie nemaz nebija tik lēti, kā domājām. Jāmeklē veikals... Indijā var nopirkt visu, bet līdz ar to ir grūti atrast to, ko tajā brīdī meklē.
Vakarā vienkārši sēžam un mēģinām atcerēties visu, kas noticis. Jāatzīstas, trīs stundu laikā paspējam pārrunāt vien pirmās deviņas valstis! Tik daudz mums ir, ko atcerēties divatā! Tas ir viens varens stāsts. Mūsu prāti un sirdis pilni jaunas informācijas, esam tik daudz atklājuši par sevi un pasauli.
Senāk visiem cilvēkiem piemita dievišķās spējas — ja ko iedomājies, tas piepildās. Tomēr cilvēki sāka savas spējas izmantot savtīgos nolūkos. Visa radītājs Brama nospriedis, ka šīs spējas jāatņem un kaut kur jāpaslēpj. Dievu padomē Brama un citi dievi sprieduši — kur lai slēpj šīs spējas? Kāds saka: jāslēpj dziļi, dziļi zemē. Brama nepiekrīt — cilvēks ar laiku būs attīstījies tik labi, ka varēs apskatīt katru zemes kārtu. Cits piedāvājums — slēpt okeānā. Nē, okeāna dzīles arī būs atklātas. Cilvēks būs tik gudrs, ka varēs ieskatīties gan zemē, gan debesīs. Beidzot Brama izdomāja, ka cilvēka dievišķās spējas slēps tādā vietā, kur neviens neiedomāsies meklēt. Un noslēpa tās cilvēkā pašā.
Esam izdarījuši milzīgu soli, lai to atklātu sevī ar šo pasaules ceļojumu. Un tagad tik jāmeklē iespējas un spēks visu jauno zināšanu attīstīšanai.

(Turpmāk vēl.)

Staburags.lv ARHĪVS

Ceļā ar stopiem — iepazīt pasauli

Kategorijas