Dzejas lappuse

www.staburags.lv

2017. gada 8. septembris 00:00

Sarmīte Rode
***
Nokopts rudzu tīrums
Maizes smaržu atnes,
Vēl viens laimīgs rudens
Sijā pāri zvaigznes.
Zeme vislabāk jūt,
Cik tevī grauda spīts,
Nekas no sētā nepazūd,
Viss ticībā no jauna dīgst.

Ārija Āre
***
Septembris apkārt rotāties sāk
ar asteru ziediem un gladiolām.
Tas ir laiks, kad dzejas vārdi
dvēseles sasildīt nāk.
Kā tauriņu deja, kā bišu skreja,
Kā lēni plūstoši upes viļņi,
kā dzērves dziesma
tie pieskaras mums.
Dzejā mēs satikties varam
ar vasaras sauli un vēju.
Dzejā izbrist spējam
visdziļākos ziemas sniegus.
Arī paklupt mēs varam
uz oļiem un akmeņiem ceļā.
Varam aizlidot mākonī tumšā,
būt vējā un saules starā.
Septembris atnācis izrotāt mūs
ar dzejas krāsām un vārdiem.
Atvērsim dzejai goda vārtus,
lai tā izrotā mūsu sapņus.

Anita Liepiņa
Uzvij prieku!
Nebaidies salnas rudenī, —
Spoguļosies virs ūdeņiem
Košo lapu kapars un zelts,—
Pārciesto sāpju skaistums nav velts!

Takās starp diženo ozolu ēnām
Kļavlapas lejup virpuļo lēni.
Neļaušu košajām atmiņām nozust —
Savīšu gleznainas kļavlapu rozes!

Maija Vegnere
Kapusvētku laiks
Ko man sienāzis smilgājā vēsta,
Zeltains vakars kad mežmalā klust?
Varbūt atmiņu ratos sauc sēsties,
Domās ceļot, kur mūžība plūst?

Pabūt kopā ar draugiem un radiem,
Kuru soļi sen aizsaulē rit.
Cilāt stāstus par gājušiem gadiem,
Kad bij’ kopīgas takas, ko mīt.

Bija darbi, smiekli un bēdas,
Bija dziesmas un bērzsulu malks.
. . . Lietus smiltainē aizskalo pēdas,
Vējā koki vien domīgi šalc . . .

Gina Viegliņa
Miķelīši
Miglas villainē tinušās pļavas,
Iet pa ceļu vecenīte kalnā,
Rokās viņai miķelīšu ziedi,
Bērzos skatās, pieliek soli vienu,
Strazdiņ, cik tu skaisti šodien dziedi!

Dažas lapas nolaižas uz pleciem,
Dažas tur, kur atviz rasas lāses,
Vecenīte pieliek soli vienu,
Mīļajiem uz kapiem ziedus nes.

Vecenītei solis smags patiesi,
Rokā raibi miķelīšu ziedi,
Dieviņ mīļo, vai Tu mani gaidi?
Es jau turu rokā ceļa spieķi.

Dieviņš paskatās un plati smaida,
Vēl jau daudzas takas jāmin būs,
Pasteidzies! Rau mīļie ziedus gaida,
Tavi miķelīši priecē visus, arī mūs.

Maija Vegnere
Īsrindes
Debesīs švīka —
Zvaigzne nokrita.
Pietika drosmes to ķert?

*   *   *

Balts mākonis
Laižas pa vējam.
Kurp mēs visi skrejam?

*   *   *

Tauriņi dejo,
Ar spārniem pasauli šūpo.
Mums domas ikdienā pinas.

*   *   *

Jāntārpiņš vakarā
Malduguni nes.
Paiešu pretī Tev es...

Anita Liepiņa
Nolasīts no acīm
Klusi vēros manas dienas
Baltā tafele pie sienas.
Reizēm sekundes ilgs lēnas,
Saule apspīdēs, slīgs ēnas...

Dažbrīd gribas tāpat vien
Dzēšgumiju triekt pret sienu,
Sakņupt, pielipt skolas solam,
Savas domas domāt, domāt...

Neticami neredzīga, pārsteidzoši nedzirdīga
Pasaule ap mani virmo,
Spiežot izjust lielu prieku
Man par skolas dienu pirmo!

Gina Viegliņa
Miglā
Miglas villainē tinušās pļavas,
Mēness kūļājas kluss,
Vakars, iekāpis meža biezoknī,
Cieši dus.

Vēl līdz rītam, laiku pa laiciņam,
Pūkaini zaķi dejo,
Brīdi pa brītiņam zvaigznes spožas
Tumsā klejo.

Zeme kūp gurdenā klusumā,
Vasaras migla tik balta,
Iebrienu zālē, kur rasa
Salta, tik salta.

Maija Vegnere
Augusts
Āboli zaros jau smejas,
Saule aust savādāk.
Dzērves atvadu dejas
Miglā mēģināt sāk.

Dienas kā pīlādžu krelles
Gribu atmiņā vērt:
Sienāžu vakara spēles,
Vālodzes lūgumu dzert.

Kas tu esi, briestošais august?
Vai vasarai vārtu sargs?
Rudzu smarža liek rudeni sajust,
Kaut vēl vasaras pērkons dun bargs.

Sarmīte Rode
***
Varbūt ne jau gājputni aizlido,
Bet mūsu ilgas pēc netveramā.
Sirds nebeidz meklēt un minēt,
Kas stiepjas aiz horizonta.
Un, veltīgi gaidot pēc atbildes,
Apmaldās skrejošos mākoņos.
Varbūt viss ir daudz tuvāk,
Sīkas laimes urdziņas plūst
Uz to vienīgo debess pusi,
Kur ābele septembra dārzā
Tik gaiši, lēnprātīgi, klusi
Par mūsu atgriešanos lūdz.

Staburags.lv ARHĪVS

Dzejas lappuse

Kategorijas