Staburags.lv ARHĪVS

Labais tētis

Elita Brovacka

2017. gada 8. septembris 00:00

452
Labais tētis

“Mēs visu savu laiku un dzīvi patlaban atdodam bērniem,” saka Andris Grāvītis no Daudzeses. Andra un Andas ģimenē aug trīs bērni, un šajās mājās valda mierīga un vēlīga gaisotne. Mīlestības piepildīta.

Kad viesojos Daudzeses pagasta “Avotos”, tētis Andris tikko pārnācis no darba, un bērni satupuši viņam apkārt. Grāvīšu ģimenē viņi ir trīs: Sintijai ir pieci gadi, Renāram — četri, pastarītim Aināram — divi gadiņi. Pēc brīža puikas atrod savas nodarbes, taču meitiņa visu sarunas laiku piespiedusies tētim un neatiet ne soli. “Viņa mums ir mazā māk­sliniece, skaisti dzied,” tētis noglāsta mazajai galvu. “Mūzikas skolotāja Iveta ļoti piestrādā, lai izkoptu viņas talantu.”
Vai arī brāļiem jau ir kādi talanti? “Pagaidām viņiem ir ķēriens uz niķiem un stiķiem,” nosmej tētis. “Renāram patīk veidot, darboties, viņš ir tāds māksliniecisks. Savukārt mazais ķipars Ainārs ir nosvērts.”
Lai bērni būtu apmierināti
Lai gan sākumā secinām, ka mājās, kurās ir bērni, klusumu velti meklēt, jau pēc mirkļa pārsteigta konstatēju, ka apkārt valda mierīga un rātna gaisotne. Katrs savā nodabā kaut ko dara, Sintija dungo, un kaut kur izpaliek kņada un troksnis, kas būtu jārada bērnu pulciņam. “Viņi mums ir diezgan rātni,” kā uzminējis manas domas, saka Andris. “Visi trīs tagad iet bērnudārzā, taču, kad pārnāk mājās, tad iet jandāliņš vaļā. Bērni kopējā kolektīvā kļūst tādi skaļāki, enerģiskāki un mājās vēl brīdi nevar nomierināties. Kad vasarā dzīvo mājās, atmosfēra ir tāda pieklusinātāka.”
Kad jautāju, kuru no vecākiem bērni vairāk respektē, Andris nosaka: ģimenē viens parasti ir tāds bargāks, otrs labsirdīgāks. “Es esmu labais tētis, mums mamma ir tā bargā,” nosmej viņš. “Es bērnus vairāk lutinu — nopērku gardumus, rotaļlietas. Mamma mums ir tā taupīgā, kura vienmēr vispirms padomās, lai bērns ir paēdis. Savukārt es vairāk piedomāju, lai viņi būtu apmierināti.”
Tomēr brīžos, kad mājās jāievieš kārtība, stingrākais vārds piederot tētim. “Bērniem jāklausa vecāki,” uzskata Andris. “Bērnu audzināšanā noteicējam jābūt tēvam. Bērniem jāizjūt stingrāka roka, taču reizē vīrietim jābūt ģimenes bal­stam, kura paspārnē bērni un sieva justos droši. Tētis ir atbildīgs, lai mājās būtu labklājība un pārticība.”
Uz ballīti — piecatā
Šis ģimenē ir ļoti darbīgs laiks — abi vecāki strādā un darbdienu vakaros steidz paveikt mājas rūpes. “Ko padarīsi — nauda jāpelna, lai bērnu vēlmes var izpildīt,” saka tētis. Andris atzīst, ka diemžēl viņam pēdējā laikā bērniem paliek pārāk maz laika.
Savas atbalsta komandas bērnu pieskatīšanā Grāvīšu ģimenei nav. Ir omīte, Andra mamma, kurai jau tuvojas deviņdesmit. “Tiekam galā paši,” saka vecāki. Ģimene kopā paveic visus darbus un visur iet kopā — uz koncertu, teātri, ballīti. “Mums nav variantu, tā ka visur ierodamies pilnā sastāvā — visi pieci,” saka tētis. “Un nav nemaz tik traki!”
Vecāki atzīst, ka brīžos, kad bērni slimo, lielākais smagums gulstas uz māmiņas pleciem, jo zāļu skapītis tomēr ir viņas pārziņā. Toties Anda varot mazos droši atstāt tēta ziņā — viņi būs pieskatīti un pabaroti, jo Andris pats arī gatavo ēst. “Vēl pasaki, ka tētis šuj, apstrādā koku, taisa remontu, piestrādā par elektriķi un nes mājās mamutu,” joko Andris. “Šūt gan nešuj, bet ar pārējo galā tiek!” nosmej Anda.
Andris līdz šim darbojās namdara arodā, un daudzas lietas bērniem ir paša sarūpētas — gultiņas, galds. Arī pagalmā bērnu valstība ir tēta iekārtota — šūpoles, smilšu kaste, rotaļu māja.
Meitiņa — tēta acuraugs
Ko Grāvīšu ģimenē gribētu saviem bērniem iedot pūrā? Andris nedomājot saka: darba tikumu. “Mēs paši smagi strādājam un uzskatām, ka darbaprieks jāiemāca arī bērniem,” teic tētis. “Salīdzinot ar mūsu bērnību, šajos laikos bērnu audzināt ir sarežģītāk, jo ir daudz interešu — dators, telefons. Nevienam vairs neinteresē, kā savulaik mums, kaut vai pēc skolas ārā futbolu uzspēlēt. Līdz ar to vecākiem vairāk jāpiestrādā, lai bērnam nodrošinātu fiziskās aktivitātes.”
Parasti saka, ka tētiem mīļākas ir meitas. Kad to pasaku, Anda iesaucas: “Ir jau ir! Viņš no laimes raudāja, kad meitiņa piedzima. Viņš patiešām ļoti gribēja meitu, un arī vārdu Sintijai izvēlējās tētis.” An­dris paskaidro — tas tāpēc, ka pats audzis ģimenē, kurā bija četri dēli, Andris ir jaunākais. “Meitiņa man patiešām ir ļoti mīļa un jauka,” saka tētis.
Arī māmiņa Anda augusi trīs bērnu ģimenē. Andris atklāj: Anda reizēm ieminoties, ka ģimenei vajadzētu būt vēl kuplākai, viņš gan šauboties — vai tik četri nav par daudz? “Bērni ir jāizglīto, viņiem jāiedod ceļamaize dzīvei, un vecākiem jādomā, lai nekā netrūkst. Jo bērnu ir vairāk, jo vecākiem vairāk jāstrādā, un līdz ar to pietrūkst laika viņiem,” uzskata tētis.
“Neizsakāms prieks”
Vai viegli būt trīs bērnu tētim? “Tas ir tik forši, ka viņi mums ir! Neizsakāms prieks,” nosaka An­dris. “Vēl jaukāk būs, kad viņi izaugs, pabeigs skolas. Un man varbūt būs sava aktrise vai vēl kaut kas.”
Vai Grāvīšu ģimenē svin Tēva dienu? “Ja tētis atcerējās, ka mums ir Mātes diena, būs arī Tēva diena!” nosmej Anda. ◆