Meitene balerīnas svārkos augstu gaisā

2017. gada 1. septembris 00:00

386

Aizkraukles pilsētas kultūras namā notika Aizkraukles sadarbības novadu izglītības iestāžu vadītāju, vietnieku un pedagogu metodiskā diena. Tajā pulcējās ap 250 pedagogu no Aizkraukles izglītības iestādēm un tās sadarbības novadu skolām un bērnudārziem — Skrīveriem, Jaunjelgavas, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas un Neretas pirmsskolas izglītības iestādes “Ziediņš”. Vairāki lektori runāja par dažādiem jautājumiem, tajā skaitā par jaunajām nostādnēm pirmsskolas izglītībā.

Bērni vairs nav tādi kā pirms 17 gadiem
Pirmsskolas eksperte Agrita Miesniece metodiskajā dienā pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem un skolotājiem stāstīja par Valsts izglītības satura centra (VISC) projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā”.
Sākot ar 2018./2019. mācību gadu, skolās un pirmsskolās (no 1,5 līdz 18 gadiem) Latvijā tiks sākta pakāpeniska pāreja uz pilnveidotu mācību saturu un tam atbilstošu mainītu mācīšanas pieeju, lai skolēni attīstītu dzīvei 21. gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un attieksmes. VISC projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā” paredz piecos gados izveidot atbalsta mehānismus skolām un skolotājiem, pašvaldībām un vecākiem sekmīgai mācīšanas pieejas maiņai.
Jaunās satura vadlīnijas varēs izmēģināt, sākot no šīgada septembra. Agrita Miesniece sola, ka septembrī vadlīnijas saņems visas izglītības iestādes, tās būs lasāmas arī mājaslapā www.skola2030.lv.
“Zināšanas, prasmes un attiek-smes — tā ir kompetence, kas izpaužas darbībā. Kāpēc mums vajadzīgs šāds projekts, kāpēc viss nevar palikt pa vecam? Tādēļ, ka bērni vairs nav tādi kā pirms 17 gadiem, kad tapa iepriekšējās vadlīnijas, mēs esam sasaistīti ar globālo pasauli, kurā daudz kas ir mainījies,” atzina lektore. “Ar šo projektu varam darīt pasauli labāku.”
Agrita Miesniece pirmsskolas skolotājus rosināja padomāt, kādas ir bijušas pašu skolotāju rosinātās pārmaiņas? “Reizēm esam liekulīgi un citiem mācām to, ko paši nedarām, neesam patiesi, runājam vienu, bet darām ko citu,” viņa sacīja.
Skolotājas sakārto mantas kā kalpones
Projektā iesaistīts ļoti daudz cilvēku, tajā skaitā daudzi bijuši ārvalstīs, gūstot citu valstu pieredzi. Arī Agrita Miesniece stāstīja par redzēto pirmsskolas iestādēs citās valstīs. “Zviedrijā iegāju telpā, kur viss ir nosmērēts. Mums kaut kas tāds nav iedomājams. Latvijā skolotājas bērnu izmētātās mantas visu laiku saliek atpakaļ kā kalpones, bet zviedriete norādīja, lai mantas stāv. Tā ir citāda pieeja, attieksme — ko un kā mēs bērniem mācām? Vienā pirmsskolas iestādē bērni rotaļu laukumā varēja kāpt un šūpoties, tur bija ap 30 bērnu, audzinātājas stāvēja malā un viņus novēroja. Viena meitene kuplos balerīnas svārkos uzkāpa pa stieņiem augstu gaisā un apsēdās. To redzot, šausmās skatījos, kas notiks, šķita, ka audzinātājas ir bezatbildīgas, jo mums vienmēr ļoti svarīga ir bērnu drošība. Tomēr šajā vecumā bērniem ir svarīgi kāpelēt, karāties, bērni apzinās, ko viņi spēj — kāpj tik augstu, cik var, uzņemas atbildību par to, ko dara. Divi zēni saplūcās, un audzinātāja vienu paņēma aiz rokas un paveda malā — audzinātājas pārredzēja, uzmanīja to, kas notiek rotaļu laukumā, un iejaucās tikai tad, kad tas nepieciešams. Ko redzam Latvijā? Vecmāmiņa desmitgadīgam zēnam visu laiku saka — skaties, tur ir pakāpiens, tur vēl viens, uzmanies, ka nepakrīti! Ir atšķirība, vai mēs meitenei balerīnas svārkos ļaujam kāpt vai arī visu laiku gribam aizrādīt, ka tikai viņa nenokristu un nesasistos. Mums ir jārosina izvēlēties, apzināties, atbildēt par savu rīcību.”
Uz galda cilvēka
smadzenes
Vadlīnijās iekļautas četras caurvijas prasmes — tās ir domāšana un radošums, digitālā prasme, sadarbība un līdzdarbība, pašizziņa un pašvadība. Jāradina bērnus novērtēt savu domāšanu, pašiem pieņemt lēmumu un to pamatot, apzināties, ko viņi mācās un kāpēc, jāpanāk mācīšanās iedziļinoties. Jāiemāca prasme realitāti atšķirt no īstenības, piemēram, bērni nevar aizlidot pa gaisu kā multiplikācijas filmās. Lai tas, ko bērniem mācām, ir saistīts ar viņu personisko dzīvi. Skolotājam jāizvērtē, kas ir tas, kas būtu jāiedod katram bērnam, jārosina domāt, kas es esmu, kas mēs esam, kāda ir vide, kā izturamies pret pasauli un ko es tajā varu darīt.
“Biju kādā pirmsskolas izglītības iestādē, kur notika mācīšanās iedziļinoties — bērni mācījās par gaismu un tumsu, tur bija spogulīši, lampas, kuras varēja ieslēgt un izslēgt. Bērni tā darbojās kādu stundu. Pēc tam skolotāja ar dziesmu visus sapulcināja aplī, katrs tika sveikts ar dziesmiņu, tika pārrunāti iepriekšējās dienas darbi, bērni sauca skaitļus un veidoja ritmisku rindu: zēns — meitene, zēns — meitene. Pēc tam bērni atkal varēja paši darboties. Katrs bērns tika uzklausīts, sadzirdēts,” sacīja lektore. “Kāds bērns no klučiem cēla tiltu, un audzinātāja parādīja vēl vienu variantu, kā to uzcelt — tu dari labi, bet vari vēl labāk. Anglijā uz kāda galda stāvēja mulāža — cilvēka smadzenes. Skolotāja bērniem stāstīja, ka viņiem aug kājas un rokas, katram jāēd veselīgi, lai labi justos, bet tāpat, kā bērni domā par savu ķermeni, tā ir jādomā arī par smadzenēm, lai tās attīstītos, katram jāizsver, ko viņš zina un kas vēl būt jāzina, jāiemācās. Pagaidām vēl grūti iedomāties, ka Latvijas bērnudārzos uz galda stāvētu smadzenes.”
Jūs esat atslēga!
“Vadlīnijās daudz ko esam pārņēmuši no Kanādas, Jaunzēlandes, Somijas pirmsskolas iestāžu pieredzes,” sacīja Agrita Miesniece. “Mūsu mērķis pirmsskolas posmā ir zinātkāri, dzīvespriecīgi bērni, kuri dzīvo veselīgi un aktīvi, mācās, līdzdarbojas ar aizrautību un izdošanās prieku.”
“Šis mērķis ir jāattiecina uz visu sabiedrību. Vairāk būs jāstrādā ar sabiedrību, ar vecākiem,” sacīja kāda skolotāja.
“Lai bērns būtu tāds, ir svarīga jēgpilna vide un pedagogs, kas ar savu rīcību un attieksmi ir paraugs, kas virza, vērtē, atbalsta, sadarbojas, un bērns jūtas novērtēts. Jūs esat atslēga — bērns jūs novēro un vērtē,” uzsvēra lektore. “Man bieži saka — grupā ir 30 bērnu! Ko man tagad darīt? Ko varu atbalstīt? Visu varam, ja gribam. Vēl pavisam nesen arī es ar savu kluso balsi esmu strādājusi ar 32 bērniem. Kāds ir vecāku uzdevums? Tas pirmām kārtām ir rādīt labu piemēru ar savu rīcību. Bērniem iedosim nulli, komats, nulli, ja nebūs laba piemēra. Otrs uzdevums — bērniem veltīt laiku, jo laiks, kuru pavadām kopā ar bērnu, ir visvērtīgākais. Ja esam kopā ar bērniem, kopā ar viņiem dzīvojam, un viņi dzīvo kopā ar mums. Skolotājām kopā ar vecākiem jāplāno, kā ieaudzināt bērnos patiesas vērtības.”
Lektore stāstīja arī par projekta niansēm. “Vai tas, ko es sacīju, bija sāpīgi?” tikšanās noslēgumā viņa jautāja. “Nē, skaisti!” atbildēja kāda zālē esošā skolotāja. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Meitene balerīnas svārkos augstu gaisā

Kategorijas