Staburags.lv ARHĪVS

Pēdējā izrāde…

Elita Brovacka

2017. gada 29. augusts 00:00

258
Pēdējā izrāde…

Sunākstes pagasta svētki, kuri sestdien iesākās pozitīvā noskaņā, dienas otrā pusē tika pārtraukti. Teātra izrādes laikā uz skatuves apstājās aktiera sirds.

Sunākstē vēl rīta pusē visi bija pozitīvu emociju pārņemti un svētku noskaņu ielīksmoti. Sunākstes saieta nama vadītāja Vineta Lavrenoviča atzīst: šo svētku rīkošanā viss vedies neparasti viegli — organizatoriskie jautājumi risinājušies kā pa diedziņu, koncertam pieteikušies te vēl nebijuši kolektīvi. Bija radošās aktivitātes, bija sporta sacensības un vizināšanās ar zirgu.
Tas vairs nav teātris
Pulksten 15 sākās arī paredzētā izrāde – Jaunjelgavas amatierteātris rādīja jestro komēdiju “Visi radi kopā”. Tās vidū aktieris, sniedzot puķi savai skatuves partnerei, nokrita, un skatītāji sākumā domāja, ka arī tas ietilpst režijā. Cilvēki kā teātra epizodi uztvēra brīdi, kad abas aktrises, kas atradās uz skatuves, deva noģībušajam ūdeni, mēģināja palīdzēt. Skatītāji gaidīja: kas nu sekos, kas vēl tiks izspēlēts? Kāds man blakus pat teica: viņš nokrita tik dabiski, liels aktieris! Uz skatuves izskrēja cita aktrise un iesaucās: “Vai te ir mediķis?”. Tas vairs nebija teātris…
Paši jaunjelgavieši  un klātesošie tajā pašā mirklī darīja visu iespējamo, lai palīdzētu — veica mākslīgo elpināšanu un sirds masāžu. Pēc dažām minūtēm piesteidzās vairākas mediķes no Salas dziedošā kolektīva. Pēc apmēram pusstundas ieradās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde no Jēkabpils. Visi izdarīja visu, taču viņu — Edvīnu Boķi — neizdevās glābt…
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Zemgales reģiona Reģionālā centra vadītāja vietnieks medicīnas un operatīvajos jautājumos Kristiāns Galanders saka: oficiālo versiju par nāves iemesliem nevar paziņot, taču var izteikt minējumus, ka šajā gadījumā cilvēka nāve bijusi saistīta ar sirdsdarbību un asinsvadiem.
Kristiāns Galanders stāsta: “Kad ātrās palīdzības brigāde ieradās, tika veikti atdzīvināšanas pasākumi, kuri tika pārņemti no mediķiem notikuma vietā. Cilvēks bija klīniskās nāves stāvoklī, tas ir, sirds apstājusies, bet ir iespējas uzturēt smadzeņu dzīvotspēju un cerēt, ka sirdsdarbība atjaunosies. Tajā mirklī mediķiem vēl nebija domas, ka cilvēks varētu būt bioloģiskās nāves stāvoklī. Viņi darīja visu iespējamo, taču reanimācijas pasākumi bija neveiksmīgi.”
NMPD pārstāvis apstiprināja, ka mediķu brigāde notikuma vietā ieradusies pēc 24 minūtēm — zvans par izsaukumu reģistrēts pulksten 16.15, mediķu brigāde no Jēkabpils Sunākstē ieradās pulksten 16.39. 
Noraugās no malas
Edvīnu Boķi uzskatām arī par savējo – viņš fotografēja “Staburagam”, un viņa foto no dažādiem Jaunjelgavas novada pasākumiem bijuši skatāmi gan avīzē, gan portālā. Kad sastapu Edvīnu pasākumos, kuros nereti kopā strādājām, viņš allaž sagaidīja tik silti un priecīgi. Kolēģes Agita, Guna un Inga vairākus gadus kopā ar Edvīnu strādāja laikrakstā “Ogres Ziņas”, kur Edvīns bija fotogrāfs. “Lielisks cilvēks, jauks kolēģis,” saka viņas. Vai tiešām viņa vairs nav? Tam īsti vēl nespēj noticēt neviens…
Vēlāk kāds no skatītājiem, kurš pazina Edvīnu, teica: “Es viņu ievēroju jau pirms izrādes. Sēdēja, aptupies pie koka, un it kā no malas vēroja visus pārējos. Neizskatījās, ka viņam būtu slikti, taču viņš bija tāds… citādāks. Apcerīgs.”
Pēdējo nenospēlē
līdz galam
Jaunjelgavas amatierteātra režisors Kārlis Lišmanis, jau ierodoties Sunākstē, nopriecājies: tik ideālas vietas šai izrādei vēl nekad nav bijis — skatuve noformēta ar lodziņiem un sētu kā mājas, turpat dīķis — viss, kā vajadzīgs šajā izrādē. Šī bijusi Edvīna mīļākā luga, kuru viņam tik ļoti paticis spēlēt, un ar prieku viņš devies to rādīt arī Sunākstē.
Kārlis Lišmanis bilst, ka pirms izrādes Edvīns nav teicis, ka viņam būtu slikti. “Edvīns šajā dienā bija pat aktīvāks nekā parasti, likām dekorācijas, viņš darbojās līdzi. Ar humoru, prieku — viss, kā ierasts. Pirms izrādes, kā parasti, sastājāmies aplī, un viss bija kārtībā,” saka viņš.
Režisors atminas: “Kad pierunājām Edvīnu piedalīties kolektīvā, pirmā loma viņam bija fotogrāfs. Tā kā viņš jau dzīvē bija fotogrāfs, viņam tā padevās viegli. Es pamanīju, ka viņā ir aktiera dzirksts. Man bija taisnība. Lugā “Visi radi kopā” bija viņa pirmā lielākā loma, pēc tam viņš skatēs vairākas reizes saņēma laureāta diplomu par dažādu lomu attēlošanu. Viņš izauga kā mākslinieks, kā aktieris. Pārējās lomas viņam bija ar psiholoģisku piesitienu, bet šī — sadzīviskā, viņam ļoti patika. Arī skatītāji to allaž labi novērtēja.”
“Sava mūža pēdējo izrādi viņš nenospēlēja līdz galam…” saka Kārlis Lišmanis. “Tas mums visiem ir liels trieciens, šajās dienās nekur nevaram atrast mieru.”
Policija nesteidzas
Vineta Lavrenoviča bilst: ļoti nepatīkams pārsteigums bijis fakts, ka policija notikuma vietā bija jāgaida visilgāk, teju divas stundas. “Žēl,  ka cilvēks nav steigšanās vērts, jo policija bija jāsagaida arī ātrās palīdzības komandai. Varbūt šo divu stundu laikā mediķu palīdzība bija vajadzīga vēl kādam smagi slimam vai pat mirstošam cilvēkam?” saka Vineta.
Toties policista izsauktais sarkofāgs ieradās divdesmit minūšu laikā. “Skumji, ka mūsu valstī ātrākais dienests izrādās tas, kas ved uz mūža mājām, nevis tas, kuram būtu jāsargā vēl dzīvi cilvēki,” secina sunākstieši.
***
Edvīns todien daudziem lika aizdomāties: cilvēka dzīvība ir tik trausla. Vai to viņš mums vēlējās pateikt šajā savā pēdējā izrādē, savā līdz galam nenospēlētajā lomā? Teātrī un dzīvē.

Paldies, Edvīn, ka tu mums visiem biji tieši tāds! Mūsu vispatiesākā līdzjūtība Edvīna tuviniekiem. ◆