Plāno paaugstināt purvu ūdenslīmeni

2010. gada 30. jūlijs 16:18

2062

Aizkraukles purvs un Jūgu jeb Aklais purvs Daudzeses pagastā iekļauts augstā purva biotopu atjaunošanas projektā. Šobrīd notiek purvu “inventarizācija”, lai vēlāk šīm īpaši aizsargājamām dabas teritorijām izstrādātu dabas aizsardzības plānu.

Aizkraukles purva izvērtēšana jau pabeigta. Jūgu purvā darbojas Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta sugu un biotopu eksperts Uvis Suško. Viņš izvērtē, kādas dabas vērtības patvērumu radušas šajās grūti sasniedzamajās teritorijās.

— Projektu “Dabisko purva biotopu atjaunošana” vada bioloģijas doktore Māra Pakalne no Latvijas Universitātes. Tas ir “LIFE” programmas projekts, ko finansē Eiropas Padome, — saka Uvis Suško. — Projekts aptver četras teritorijas — Melnā ezera purvu pie Olaines, Aizkraukles purvu, Jūgu jeb Aklo purvu Daudzevas apkaimē un Rožu purvu netālu no Piksteres ezera Sēlpils pusē.

Šie purvi pagājušā gadsimta gaitā ir dažādās pakāpēs sabojāti — izrakti grāvji, veikta nosusināšana. Visvairāk cietis ir Melnā ezera purvs pie Olaines, kur visapkārt norakta kūdra un palikusi tikai centrālā daļa ap ezeru, un daļa Aizkraukles purva, kur notiek kūdras izstrāde. Taču Aizkraukles purva vērtīgākā daļa, kur ir dabas liegums, ir vairāk vai mazāk neskarta.

Šie purvi ir liela vērtība, jo glabā senas liecības par mūsu dabu, sākot no leduslaikmeta perioda. Purvs un tā apkaimes meži nodrošina īpašu mikroklimatu, kurš piemērots daudzu retu un apdraudētu augu un dzīvnieku eksistencei. Ja pašķirstām Latvijas Sarkano grāmatu, tad puse sugu ir tās, kas aug purvā un to apkaimē. Arī putni — medņi, rubeņi un zivju ērglis. Viņiem visiem nepieciešamas šādas netraucētas, klusas vietas.

Projekts ilgs četrus gadus un tam ir vairāki sadarbības partneri. Viens no tiem — Latvijas Dabas fonds, kas šajās teritorijās veic dabas aizsardzības plāna izstrādi. Pirmkārt, jāprecizē šo teritoriju patiesā vērtība. Jānoskaidro aizsrgājamo biotopu izplatība. Tas jau paveikts Aizkraukles purvā, un šobrīd noslēgumam tuvojas darbs Jūgu purvā.

Tur, kur tas nepieciešams, plānots veikt ūdens līmeņa paaugstināšanu. Īpaši vietās, kur veikta purvu nosusināšana. Jūgu purvs ir ļoti dabisks un praktiski neietekmēts. Tāpēc tā vērtība ir īpaši augsta. Te arī aug ļoti daudzu aizsargājamo sugu augi, dzīvo arī zivju ērglis un citi aizsargājamie putni.

Aizkraukles purvā vietām no nosusināšanas cietuši slapjie meži, jo pagājušā gadsimta 70. gados izrakti ļoti dziļi novadgrāvji, kas būtiski pazemināja ūdens līmeni. Aizkraukles purva nosusināšana sākta jau pagājušā gadsimta 20. gados. Taču tad raka tikai pusmetru dziļus grāvīšus. Vēlāk grāvju dziļums pieauga līdz trim metriem. Tomēr joprojām Aizkraukles purvs ir Latvijas mēroga unikāls dabas piemineklis, kura apkaimē aug platlapju meži. Tur ir milzum daudz augu, kas citur vairs nav sastopami — dažādas lakstaugu un sūnu sugas.

Projekta mērķis ir atjaunot dabisko ūdens līmeni projekta vietās, tādējādi aizsargājot Eiropas un Latvijas nozīmes purva biotopus, augus un dzīvniekus.

Staburags.lv ARHĪVS

Plāno paaugstināt purvu ūdenslīmeni

Kategorijas