Sunākstē dziedāšanas svētki Stendera zīmē

2017. gada 29. augusts 00:00

193

Sunākstē dziedāšanas svētki Stendera zīmē

“Šodien baznīcā skanēja eņģeļu balsis,” tā teica klausītāji, kuri 27. augustā bija Sunākstes Baltajā baznīcā. Te Gotharda Frīdriha Stendera 303. dzimšanas dienā notika piemiņas brīdis un dievkalpojums, kā arī izskanēja Sunākstes dziedāšanas svētki.

Apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs un izgudrotājs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs un “Latviešu valodas vārdnīcas” (1789.) autors Gothards Frīdrihs Stenders dzimis 1714. gada 27. augustā. Ik gadu viņa dzimšanas dienā Sunākstes Baltajā baznīcā notiek piemiņas brīdis. Šoreiz tajā piedalījās krietns pulks baznīcēnu gan no Sunākstes un Aizkraukles puses, gan no Viesītes un citām tuvējām vietām.
Vecā Stendera atdusas vietā kalnā netālu no Sunākstes Baltās baznīcas vispirms notika īss piemiņas brīdis, kuru vadīja Sunākstes draudzes mācītājs Alvis Āboliņš. Vēlāk baznīcā bija dievkalpojums un kristības.
Sadziedas ansambļi un solisti
Jau trešo gadu Sunākstes pagastā, atjaunojot senās tradīcijas, rīko dziedāšanas svētkus. Šogad pasākums baznīcā bija iecerēts nākamajā dienā pēc pagasta svētkiem, un reizē — Stendera zīmē — Sunākstes Baltajā baznīcā skanēja vokālo ansambļu koncerts. Tajā piedalījās Dzelzavas kultūras nama vokālais ansamblis “Variants”, Aknīstes sieviešu vokālais ansamblis “Viotonika”, Sunākstes sieviešu vokālais ansamblis “Mežaroze”, solistes Diāna Vaice un Inga Albiņa no Staburaga pagasta.
Dzelzavas kultūras nama vokālais ansamblis “Variants” Sunākstē dzied pirmo reizi. Ansamblim šī ir 23. sezona, un arī Sunākstē klausītāji varēja pārliecināties par kolektīva dalībnieču skanīgajām balsīm. Viena no ansambļa dalībniecēm Sandra Deikmane atklāj: šī puse esot ļoti skaista, un viņām reizē iecerēta arī ekskursija uz Staburagu.
Pēc koncerta daudzi atzina: tas bija pieklusināts un emocionāli skaists. “Sunākstes Baltajā baznīcā skan lieliski, un man patīk, ka šādos brīžos var gūt emocionālo līdzsvaru,” saka Sunākstes saieta nama vadītāja Vineta Lavrenoviča. “Turklāt mēs, visi kaimiņi, te dzīvojam saticīgi. Aicinot uz pasākumu dziedātājus no citiem novadiem, gribam parādīt, cik skaistā vietā mēs dzīvojam, un dot viņiem to baudījumu dziedāt Baltajā baznīcā. Ir patiess prieks kaut reizi gadā dziedāt savā baznīcā, turklāt šodien svinam Stenderam tīkamu pasākumu. Ar visu maltīti baznīcas pagalmā.” Sunākstieši pēc koncerta visus cienāja ar kliņģeri un zupu.
Ar viesiem — uz Sunāksti
Šajā dienā Sunākstes Baltās baznīcas kalnā tiešām varēja sastapt tuvus un tālus apmeklētājus. Savējos šurp atvedusi Vija Grigaļūna no Bauskas puses, kura kādu brīdi dzīvojusi netālu. Pie viņas ciemojas meita Dace, kura ar ģimeni dzīvo Amerikā. Vijas kundze atminas, ka šurp viņu pirmo reizi atvedusi skolotāja Gundega Šķietiņa, tāpēc tagad viņa gribējusi šo skaisto vietu parādīt saviem mīļajiem.
Vijas kundzes ģimeni sastopu, izstaigājam baznīcas kalnu un Stenderu dzimtas kapus. Viņa vēl piebilst, ka znotam, kurš nav latvietis, ļoti patīk mūsu zeme, bet īpaši dievīgs viņam šķietot šejienes ēdiens.
“Mēs vismaz Stendera dzimšanas dienā cenšamies šurp atbraukt,” saka Ruta Krūkle no Viesītes. Viņa stāsta, ka Viesītē ir pat divas baznīcas — luterāņu un nesen uzcelta katoļu, taču šī vieta ir īpaša, jo “te mēs taču braucam pie Vecā Stendera”!
Rutas kundzei gan šī vieta ir īpaša vēl kāda fakta dēļ — 1940. gadā viņa Sunākstes Baltajā baznīcā kristīta. “Esmu dzimusi Sunākstes pagasta “Skudrās”, un šurp braucu ar prieku. Esmu šejieniete, savulaik dzīvoju arī Secē,” saka Ruta Krūkle.
Laba aura un cilvēki
“Mēs esam kaimiņienes!” saka divas runīgas kundzes, kuras sastopu baznīcas pagalmā. Pensionētā skolotāja Rudīte Urbacāne no Viesītes novada Elkšņu pagasta atzīst, ka bieži šurp nesanāk atbraukt, jo nav transporta. “Šodien palaimējās, jo atveda kaimiņiene.” Kopā ar viņu uz Sunākstes Balto baznīcu atbraukusi dāniete Rigmora Gammelgārde, kura dzīvo pie Saukas baznīcas. “Redziet, šodien te visas Sēlijas baznīcas ir savienojušās,” saka Rudīte Urbacāne.
Skolotāja atminas: “Kad beidzu augstskolu un sāku strādāt savā dzimtajā pusē Zasā, pirmajā pārgājienā skolēnus atvedu uz Sunāksti. Vēstures un Stendera dēļ. Kad nonācām Sunākstes baznīcas kalnā, redzējām, ka baznīcas durvis bija vaļā, te valdīja tāda pamestība. Pie sienas bija plāksnes ar Brīvības cīņās kritušo vietējo iedzīvotāju vārdiem. Padomju laikos ieraudzīt kaut ko, kas saistīts ar Latvijas neatkarību, jau vien bija kaut kas! Pamestā baznīcā ar durvīm līdz kājai vaļā, kur katrs garāmgājējs var ieiet. Taču plāksnes nebija ne norautas, ne sasistas. Tas manī radīja pārliecību, cik cilvēki tomēr ir labi.”
Abas kundzes stāsta, ka atbraukušas agrāk, jo gribējušas redzēt, kā te izskatās. “Iegājām baznīcā, kur katrā stūrītī mēģināja kāds kolektīvs, un teicu: šodien eņģeļu balsis skan baznīcā! Tas tik ļoti aizskāra sirdi!” saka Rudītes kundze. “Esmu ļoti saviļņota un priecīga par nesen atjaunoto taku. Paldies cilvēkiem, kuri ir sapratuši šīs vietas vērtību un uzņēmuši ļoti nopietnu attīstības virzienu. Es ticu, ka viņiem izdosies un te viss tiks atjaunots! Palūkojos no baznīcas kalna un iedomāju: man tik ļoti gribētos, lai mūsu cilvēki strādātu un dzīvotu šeit, elpojot šo gaisu, ko Dieviņš mums devis zem mūsu dzimtenes debesīm…” ◆

Uzziņa
Pēc pašreizējā administratīvā iedalījuma, Sunākstes Baltā baznīca piederīga kaimiņu Viesītes novadam. 2014. gadā Sunākstes pagasta centrā atklāta piemiņas zīme Vecajam Stenderam, kurā attēlota grāmata, burti un gailis — tas reizē ir kā apliecinājums, ka Stenders joprojām tiek pieskaitīts savējo, sunākstiešu, pulkam.

Staburags.lv ARHĪVS

Sunākstē dziedāšanas svētki Stendera zīmē

Kategorijas