Laukos atgriežas ar jaunām idejām

2017. gada 29. augusts 00:00

547

Gluži kā citviet Latvijas laukos, arī Vietalvas pagasta Siljāņos katrā mājsaimniecībā vairs nav ierastās govs vai cūkas. Tā ir arī “Aivaros”, bet kūts gluži tukša nestāv. Dumpju ģimenes jaunā paaudze — Silvars ar sievu Līgu — izveidojusi savu trušu saimniecību, ko nosaukuši meitas vārdā — “Karlīnas”. Gada laikā tā ir krietni attīstījusies, un truškopji jau 2. septembrī aicina pie sevis uz trušu dienām.

Tēvi — ārzemnieki
Trušu stāsts viņu mājās sācies ar meitiņu, kurai pūkainis savulaik iegādāts kā mīļdzīvnieks. Silvaru jau iepriekš urdījusi doma, ka varētu nodarboties ar trušu audzēšanu, un to arī sākuši īstenot. Tā kā Silvara vecāku saimniecībā aktīvā darbošanās bija beigusies, kūts, kur turēti liellopi, stāvēja tukša, un vajadzēja ķerties pie darba. Dzīvnieku novietne sakārtota un pirms gada sākta piepildīt ar trušu būdām, kurās tagad jau mīt vismaz 200 garaušu. Pirmie dzīvnieki pirkti no pieredzējušās audzētājas Māras Ostrovskas, kura daudz palīdzēja ar padomu.
Šajā pārraudzības saimniecībā audzē šķirnes trušus, un šobrīd tās ir Burgundas, Kalifornijas, Japānas, Rex, Tīringas un Šinšilas šķirnes. Realizē tikai dzīvos trušus, ko tālāk audzē gan gaļai, gan, var būt arī kā dekoratīvie mājdzīvnieki, jo katra šķirne ir pievilcīga ar ko savu. Lielākā tirgošanās noteikti ir pavasarī. Mani interesē, vai vienkāršai nobarošanai nepieciešams iegādāties šķirnes trusi, jo, salīdzinot ar bezšķirnes, tas ir arī dārgāks? Silvars pārliecina, ka noteikti jā, jo, krustojot divas šķirnes, pirmie metieni ir īpaši ātraudzīgi. Viņš rāda piecu mēnešu trusi, kurš auguma ziņā pārspēj krietni vecākus dzīvniekus. Līga atzīst, ka truša gaļa kļūst arvien iecienītāka un tieši veselīgo īpašību dēļ to bērniem izvēlas daudzi vecāki. Arī paši savulaik meitai pirkuši truša gaļu.
Silvaram pašam tuvāki Tīringas šķirnes truši, un šobrīd arvien lielāku popularitāti iemanto Šinšilas, ko plānots arī vairāk pavairot.
Līga un Silvars iesaistījušies Latvijas Sīkdzīvnieku audzētāju biedrībā “Trusis un citi”, kas rīko dažādus pasākumus un kopā piedalās izstādēs, arī starptautiskās. Gluži kā suņiem vai kaķiem, arī trušiem ir savas izstādes. Tur vērtē dzīvnieka izskatu, apmatojumu un atbilstību šķirnes standartam. Labs novērtējums paaugstina dzīvnieku vērtību.
Svarīga ir arī barības izvēle. Simts pieaugušiem trušiem siens jāsagatavo tik, cik vienai govij. Turklāt tas vajadzīgs ļoti kvalitatīvs. Papildus dzīvniekiem jādod graudi un granulas, kas īpaši būtiski barojošajām mātēm. Trušu barošanā jāievēro arī savi nosacījumi, kurus nevar pārbarot, bet kuriem jānodrošina sātīgākas ēdienreizes.
Gatavs ir!
Trušu audzētāji spriež, ka vajadzētu paplašināties, sagādāt modernākus būrus, kurus vieglāk apkopt, bet viss prasa līdzekļus. Tomēr, redzot abu enerģisko uzņēmību, tas šķiet īstenojams. Arī āra laukumu trušiem bija paredzēts veidot vēlāk, kad būs vairāk naudas un laika, bet Silvars gribējis to pagūt līdz gaidāmajām trušu dienām un kādā brīdī ķēries klāt. Gatavs ir!
Saimniecības vadība un lielākā daļa darbu ir Līgas pārziņā, tāpēc apgūtas trušu audzēšanas gudrības. Silvars darbdienās strādā Rīgā, un Līga smaida, ka abi apmainījušies vietām — viņa pēdējos gados dzīvojusi Rīgā un tagad atgriezusies laukos, bet Silvars tagad vairāk ir pilsētā. Tomēr lauki ir tas, kur abi vēlas darboties un saskata perspektīvu. Truši tam ir laba iespēja, jo var iegūt daudzveidīgu produkciju. Tā nav tikai gaļa, bet arī dažādi izstrādājumi no ādas, ko nereti var redzēt trušu izstādēs. Arī paši sākumā nezinājuši, ko iesākt ar ādām, ja truši kauti pašu vajadzībām. To pārstrāde Latvijā gan vēl panīkusi, tomēr ir gan ģērētavas, gan šuvēji, un cilvēki izgatavo interesantas lietas. Arī Līga sākusi darināt piekariņus ar bumbuļiem no trušu ādas, ko piedāvā vietējiem tirgotājiem. Izskatās stilīgi.
Mūža maize
Interesanti, kas noticis ar pirmo iegādāto trusi? Tas joprojām mīt saimniecībā, ir gana ņiprs un saņems mūža maizi. Tagad meitas mīlule ir pundurtrusīte, vārdā Bučiņa, kas pilnībā atbilst savam vārdam, jo ļoti patīk mīļoties. Brīvi lēkā pa māju un nokārtojas tikai būrī.
Vietalvas trušu audzētāji labprāt rāda citiem savus lolojumus un piedalās ne tikai izstādēs, bet arī dažādos pasākumos. Ja aicinātu, varētu ar saviem dzīvniekiem doties arī uz skolām vai bērnudārziem. Labs veids iepazīties ar šo saimniecību un viņu izaudzēto būs arī 2. septembrī gaidāmajās trušu dienās Siljāņos. Būs gan dažādu audzētavu trušu izstāde, gan veterinārārstes ieteikumi un konsultācijas par barošanu, kā arī ieskats produkcijas izmantošanā. Pasākums domāts ne tikai šīs nozares pārstāvjiem, bet arī ikvienam interesentam. Silvars sola — lai vieglāk atrastu ceļu uz Siljāņiem, izvietos norādes. Ja tomēr rodas šaubas, kur jābrauc, var zvanīt viņam pa tālruni 26108488. ◆

Staburags.lv ARHĪVS

Laukos atgriežas ar jaunām idejām

Kategorijas