Aizkrauklē diskutē par diskrimināciju

2010. gada 31. jūlijs 08:01

1689

Vakar Aizkrauklē piestāja Latvijas Sarkanā Krusta jauniešu velotūres “Ieminies par iecietību!” dalībnieki. Novada pašvaldībā viņi ar deputātiem runāja par iecietību.

Apmēram 20 jauniešu grupa vecumā no 14 līdz 32 gadiem jau kopš 24. jūlija ar velosipēdiem brauc no Saldus uz Rēzekni, kur 1. augustā paredzēts akcijas noslēgums. Pa ceļam viņi piestāja Jelgavā, Rīgā, Cēsīs, Ogrē un Aizkrauklē. Velosipēdistu vidū ir arī Pļaviņu novada ģimnāzijas audzēknes Arita Lukss (mācīsies 12. klasē), Viktorija Pereca (10. klase) un Alise Jermakova (11. klase).
“Velobrauciens notiek jau otro gadu, bet piedalāmies tajā pirmo reizi. Pagājušajā gadā, kad dalībnieki brauca cauri Pļaviņām, arī mums radās doma tajā piedalīties. Tas ir īpašs piedzīvojums un jauni draugi,” stāsta Arita Lukss. “Dienā nobraucam vidēji 70 — 80 kilometru. Visgrūtākais bija posms no Cēsīm līdz Ogrei, kad vienā dienā vajadzēja nobraukt ap 110 kilometru, tajā skaitā arī pa grants seguma ceļu. Uz ceļa esam kā gara čūska, un mūs pavada divas automašīnas — rindas sākumā un noslēgumā. Domāju, ka mēs ar savu braucienu mudinām cilvēkus būt iecietīgiem. Arī paši cits pret citu tādi esam.”
Aizkraukles novada pašvaldībā, tiekoties ar jauniešiem, tiesībsargs Romāns Apsītis un juriste Gunta Bērziņa informēja, ka Tiesībsarga birojs pagājušajā gadā saņēma 101 sūdzību par diskrimināciju, no tām lielākā daļa (36 iesniegumi) bija par tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumiem. Piemēram, cilvēki sūdzas, kādēļ viņiem par to pašu darbu maksā mazāku algu nekā citiem. Saņemts 19 sūdzību par dzimumu diskrimināciju, piemēram, kāds vīrietis bijis sašutis, ka osteoporozes medikamentiem valsts dod atlaides tikai sievietēm. Rasu vienlīdzība nav ievērota 14 gadījumos — cilvēkiem ar citu ādaskrāsu liegts darba tirgus, viņus neielaiž izklaides vietās, aizskar internetā. Tomēr kopumā Latvijā diskriminācija nav masveida parādība.
Domē raisījās diskusija par diskrimināciju skolās — jaunieši domā, ka vismaz puse skolēnu to piedzīvojuši, taču nezina, kur vērsties. Romāns Apsītis nosauca piemēru, kad, baidoties no direktora, tiesībsargam sūdzību baidījušies rakstīt ne tikai skolēni, bet pat skolotāji. Vairākas pašvaldības deputātes ar pieredzi izglītības darbā domā, ka konflikti jārisina skolā, psiholoģiskais atbalsts jāgūst ģimenē un pareizāk būtu teikt, ka nevis “sūdzamies”, bet “cīnāmies par savu taisnību”.
Noslēgumā deputāti parakstīja memorandu pret diskrimināciju un par iecietību, bet Latvijas Sarkanā Krusta jaunieši viņiem uzdāvināja krekliņus ar šīs organizācijas simboliku.

Staburags.lv ARHĪVS

Aizkrauklē diskutē par diskrimināciju

Kategorijas